Digitālā identitāte tuvojas: Lietuva kavējas, un cenu var izjust ne tikai uzņēmumi, bet arī parastie cilvēki

No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties pēc vēl vienas lietotnes tālrunī. Vēl viens lodziņš līdzās bankas, pasta, tirdzniecības centra kartei vai biļešu lietotnei. Tomēr Eiropas Savienībā gatavotais digitālās identitātes maks ir daudz vairāk nekā ērts veids, kā tālrunī glabāt dokumentus. Tas var mainīt to, kā cilvēks nākotnē ceļos, ārstēsies, studēs, kārtos finanšu jautājumus vai pierādīs savu vecumu.

Līdz 2026. gada beigām visām ES valstīm būs jāpiedāvā saviem iedzīvotājiem šāds digitālais maks. Laika gaitā tajā būtu jāparādās digitālam personu apliecinošam dokumentam, vadītāja apliecībai, veselības apdrošināšanas datiem, elektroniskajām receptēm, izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un citiem svarīgiem ierakstiem.

Svarīgākais nav tikai tas, ka šie dokumenti būs tālrunī. Būtiskākās pārmaiņas ir tādas, ka tiem būs jābūt atzītiem visā Eiropas Savienībā. Citiem vārdiem sakot, Lietuvā izsniegtam digitālajam dokumentam būs jābūt saprotamam un pieņemamam citā ES valstī. Tomēr Lietuvā šis projekts kavējas, un kavēšanās var nozīmēt ne tikai formālu termiņu neievērošanu.

Tas nav vienkāršs lietotne, bet gan jauns veids, kā pierādīt, kas mēs esam

Advokātu profesionālās partnerības TEGOS partneris, tehnoloģiju tiesību eksperts Mindaugas Civilka digitālo identitātes maku iesaka iztēloties līdzīgi jau izmantotajiem elektroniskajiem makiem, piemēram, „Apple Wallet“ vai „Google Wallet“. Tikai šajā gadījumā runa nav par maksājumu kartēm vai biļetēm, bet gan par cilvēka identitāti un svarīgākajiem viņa datiem.

Šādā makā cilvēks varētu glabāt informāciju par savu vecumu, izglītību, kvalifikāciju, veselības apdrošināšanu, studenta vai pensionāra statusu. Vēlāk dokumentu un funkciju skaitam vajadzētu pieaugt. Sākot no 2026. gada 22. decembra, valstīm vispirms būs jānodrošina vismaz viena galvenā funkcija – Eiropas mērogā atzīts digitālais personu apliecinošs dokuments.

Tā nav negaidīti no debesīm nokritusi prasība. ES regula stājās spēkā jau 2024. gada maijā, tāpēc valstīm bija laiks sagatavoties. Dažas valstis jau ir krietni pavirzījušās uz priekšu. To vidū tiek minētas Skandināvijas valstis, Vācija, kā arī Latvija un Igaunija.

Arī Lietuvā bija izmēģinājuma projekti, taču tagad arvien skaļāk tiek runāts, ka laikus paspēt var neizdoties. Un te sākas svarīgākais jautājums: ko nozīmē kavēties, kad visa Eiropa tajā pašā laikā pievienojas kopīgai digitālajai sistēmai?

Kavēšanos varam izjust tur, kur dokumenti nepieciešami ātri

Parastam cilvēkam digitālās identitātes maks var kļūt īpaši svarīgs ceļojot, ārstējoties, studējot vai strādājot citā ES valstī. Piemēram, Lietuvas iedzīvotājs dodas uz Itāliju, un viņam nepieciešama medicīniskā palīdzība. Tā vietā, lai būtu jāmeklē papīra dokumenti, apdrošināšanas izziņas vai jāskaidro, kā pierādīt savas tiesības uz pakalpojumu, nepieciešamo informāciju varētu iesniegt tieši no tālruņa.

Laika gaitā pēc tāda paša principa varētu darboties elektroniskās receptes, vadītāja apliecības, izglītības dokumenti vai profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi. Tas ir īpaši aktuāli cilvēkiem, kuri dzīvo starp vairākām valstīm, bieži ceļo, studē ārzemēs vai strādā ar starptautiskiem klientiem.

Šodien daudzi joprojām iedomājas, ka dokumentu kārtošana ir vienkārši neērtība: izdrukā, ieskenē, iztulko, nosūti. Taču, kad viena ES daļa sāks izmantot kopīgu digitālo sistēmu, bet otra vēl kavēsies, atšķirība kļūs ļoti skaidra. Vieni cilvēki pakalpojumus saņems ātrāk un vienkāršāk, bet citiem joprojām būs viss jānoskaidro vecajā veidā.

Tāpēc Lietuvas kavēšanās nozīmētu ne tikai to, ka valsts nav paspējusi izpildīt Eiropas prasību. Tas var nozīmēt, ka Lietuvas iedzīvotāji kopīgās ES digitālās infrastruktūras priekšrocības sāks izmantot vēlāk nekā citu valstu pilsoņi.

Uzņēmumiem tas var maksāt konkurences tempu

Digitālās identitātes maks mainīs ne tikai cilvēka ikdienu. Tas mainīs arī to, kā uzņēmumi pārbauda klientu identitāti. Tas ir īpaši svarīgi finanšu, telekomunikāciju, veselības aprūpes, izglītības, komunālo un citu pakalpojumu nozarēm.

Pašlaik identitātes apstiprināšana bieži ir dārgs, lēns un tehnoloģiski sarežģīts process. Uzņēmumiem jāizmanto dažādi risinājumi, jāpārbauda dokumenti, jāpieprasa papildu dati, jāglabā informācija un jārūpējas par atbilstību. Eiropas makam vajadzētu daļu šo procesu vienkāršot.

Pēc M. Civilkas teiktā, digitālajam makam vajadzētu būtiski samazināt identitātes apstiprināšanas izmaksas. Tomēr šeit rodas risks: ja citu Eiropas valstu uzņēmumi ātrāk pielāgosies jaunajai sistēmai, tie agrāk sāks izmantot tās priekšrocības. Lietuvas uzņēmumi, kas sistēmai pievienosies vēlāk, var zaudēt daļu tehnoloģiskās priekšrocības.

Tas ir īpaši svarīgi tuvojošos termiņu dēļ. No 2027. gada beigām dažiem pakalpojumu sniedzējiem jau būs jābūt gataviem pieņemt Eiropas digitālās identitātes maku. Ja valsts kavēsies, uzņēmumiem paliks mazāk laika sagatavoties. Šādās jomās laiks bieži nozīmē naudu, klientus un spēju konkurēt kopējā tirgū.

Digitālā vadītāja apliecībaAttēls: Ilustratīvs attēls

Mazāk lieko datu, bet vairāk atbildības

Kad runa ir par visiem svarīgākajiem cilvēka dokumentiem tālrunī, dabiski rodas bažas: vai tas neradīs vēl lielāku risku personas datiem? Vai viena lietotne nekļūs par pārāk ērtu vietu krāpniekiem?

Pēc M. Civilkas teiktā, vienam no svarīgākajiem digitālā maka principiem vajadzētu būt pretējam – sniegt cilvēkam lielāku kontroli. Sistēmai vajadzētu ļaut iesniegt tikai tik daudz datu, cik konkrētajam pakalpojumam nepieciešams.

Piemēram, ja, iegādājoties biļeti, nepieciešams tikai apstiprināt, ka cilvēks ir pilngadīgs, nevajadzētu būt nepieciešamībai uzrādīt personas kodu, dzīvesvietu vai citus liekus datus. Maks varētu apstiprināt tikai pašu faktu: cilvēks ir sasniedzis nepieciešamo vecumu. Tā ir svarīga atšķirība, jo šodien cilvēki ļoti bieži atklāj vairāk informācijas, nekā patiesībā nepieciešams.

Svarīgs ir arī kiberdrošības jautājums. Šādai sistēmai nevarēs pievienoties kurš katrs. Ekosistēmas dalībniekiem būs jābūt reģistrētiem un pārbaudītiem. Tam vajadzētu apgrūtināt krāpšanas shēmas, kad cilvēkam tiek nosūtīta saite uz viltotu bankas, kurjeru vai cita pakalpojuma vietni un lūgts apstiprināt identitāti.

Protams, pilnīgas aizsardzības internetā nav. Tomēr pati maka ideja balstās uz to, ka lietotājs labāk kontrolē, kādus datus iesniedz, bet pakalpojumu sniedzējam ir jābūt iepriekš pārbaudītam.

Lietuvai ir svarīgi ne tikai paspēt, bet arī nezaudēt vietu Eiropā

Digitālās identitātes maks pilnā apjomā nesāks darboties vienā dienā. Vispirms parādīsies digitāls personu apliecinošs dokuments, vēlāk pieaugs citu dokumentu, pakalpojumu un iespēju skaits. Taču tieši tāpēc sagatavošanās tagad ir tik svarīga. Tiek veidota nevis īstermiņa lietotne, bet gan infrastruktūra, ko Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi izmantos daudzus gadus.

Lietuvai kavēšanās var nozīmēt vairākas lietas vienlaikus. Pirmkārt, ērtības, kas pie iedzīvotājiem nonāks vēlāk. Otrkārt, īsāku laiku, lai uzņēmumi sagatavotos. Treškārt, zaudētu tehnoloģisko tempu kopējā Eiropas tirgū.

Šī tēma var šķist tāla, kamēr cilvēkam nav nepieciešams dokuments citā valstī, ātra identitātes apstiprināšana vai pakalpojums, kas citur jau darbojas vienkāršāk. Tad atšķirība starp sagatavotām un kavējošām valstīm kļūst ļoti konkrēta.

Tāpēc svarīgākais jautājums šodien vairs nav tas, vai šāda sistēma būs nepieciešama. Lēmums Eiropā ir pieņemts. Jautājums ir cits: vai Lietuva būs to valstu vidū, kuras jauno digitālo identitāti izmantos laikus, vai arī atkal kopīgajai sistēmai pievienosies ar nokavēšanos.