Pārtika Latvijā kļuva lētāka, bet prieks nebija ilgs: pēc „Mere“ slēgšanas atklājās cita problēma

Pircējs veikalā cenu pamana ātrāk nekā jebkuru politisku lēmumu. Ja maize, piens, olas vai putnu gaļa plauktā maksā mazāk, cilvēkam nav vajadzīgi gari skaidrojumi – viņš to redz čekā. Latvijā šovasar tā arī notika: samazinot PVN pamatproduktiem, cenas patiešām kritās. Dažos gadījumos pat vairāk, nekā varēja gaidīt, ņemot vērā tikai nodokļa izmaiņas.

Tomēr tirdzniecības sektorā tajā pašā laikā notika arī cits stāsts. Kamēr vieni priecājās par lētāku pārtiku, no tirgus aizgāja vairāki nozīmīgi spēlētāji: pavasarī problēmas piemeklēja dārgāko „Sky“ tīklu, bet jūlija beigās tika slēgti visi zemo cenu „Mere“ veikali. Tāpēc tagad Latvijā runā ne tikai par lētākiem produktiem, bet arī par to, kas notiks ar pircējiem, piegādātājiem un vietējiem ražotājiem, kad no plauktiem pēkšņi pazūd viss tirdzniecības tīkls.

PVN samazināšana nostrādāja: pamatprodukti patiešām kļuva lētāki

No 1. jūlija Latvijā pamatproduktiem sāka piemērot samazinātu 12 procentu PVN likmi. Iepriekš tā bija 21 procents. Teorētiski šādām izmaiņām vajadzēja samazināt cenas aptuveni par 7,44 procentiem, tomēr pirmie dati liecina, ka dažas preces kļuva pat nedaudz lētākas.

Centrālās statistikas pārvaldes novērojumi, kas balstīti uz trīs lielāko tirdzniecības tīklu – „Rimi“, „Maxima“ un „Lidl“ – datiem, parādīja skaidru cenu kritumu. Salīdzinot 1. jūnija un 1. jūlija cenas, maize kļuva par 7,74 procentiem lētāka, putnu gaļa – par 7,88 procentiem, olas – par 7,56 procentiem, bet piens – par 8,43 procentiem.

Tas nozīmē, ka vismaz pirmajā mēnesī pircēji šo lēmumu reāli izjuta savos maciņos. Šādos gadījumos cilvēki bieži baidās, ka nodokļa samazinājums „pazudīs“ tirgotāju maržās un plauktos nebūs redzams. Šoreiz, pēc Latvijas iestāžu teiktā, lielākā daļa tirgotāju jauno kārtību piemēroja pareizi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārbaudes arī parādīja, ka lielākā daļa tirgotāju samazināto PVN likmi ieviesa pienācīgi. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apgalvoja, ka solījums pārvērst samazināto PVN reālā ieguvumā cilvēkiem ir attaisnojies. Viņaprāt, pēc pirmā mēneša Latvijā inflācija samazinājās visstraujāk Eiropas Savienībā, bet pamatproduktu cenas kritās pat vairāk, nekā tika prognozēts.

Labas ziņas pircējiem, bet tirdzniecības tirgū notiek nopietnas pārmaiņas

No pirmā acu uzmetiena viss izskatās diezgan vienkārši: PVN samazināts, cenas kritušās, pircēji iegūst. Tomēr tajā pašā laikā Latvijas mazumtirdzniecībā sāka parādīties otra puse – no tirgus aiziet dažādu segmentu veikali.

Pēc 28 darbības gadiem problēmas piemeklēja „Sky“ tīklu. Tā īpašnieks paziņoja par bankrota procesu, un no četriem veikaliem turpina darboties tikai divi. Šis tīkls bija saistīts ar dārgāku, augstākas kvalitātes pārtiku un atšķirīgu pircēju nekā zemo cenu veikali.

Pavisam citāds stāsts notika ar „Mere“. Šis tīkls darbojās zemo cenu segmentā un piesaistīja pircējus, kuriem svarīgākais arguments ir zema cena. Tomēr pēc tam, kad Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāva SIA „Latprodukti“ īpašnieku, Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru, „Mere“ veikali Latvijā 25. jūlijā tika slēgti.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Jānis Dubults uzskata, ka konkurence tirgū joprojām ir pietiekami liela, tāpēc pircējiem nevajadzētu palikt bez alternatīvām. Pēc viņa teiktā, „Mere“ tirgus daļa bija neliela – līdz 1 procentam, bet zemo cenu segmentā darbojas arī citi tirgotāji. Citiem vārdiem sakot, pircējiem nāksies pārorientēties, taču tukšai vietai tirgū nevajadzētu pastāvēt ilgi.

Pārtika ledusskapīAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc „Mere“ slēgšana vissāpīgāk var skart nevis pircējus

Pircējs, zaudējis vienu veikalu, parasti meklē citu. Vienu nedēļu viņš dodas uz ierasto vietu, bet nākamajā jau izvēlas citu tīklu. Taču piegādātājiem un vietējiem ražotājiem viss var būt daudz sarežģītāk. Viņi ne tikai zaudē tirdzniecības kanālu, bet var palikt arī ar neapmaksātiem rēķiniem un produkciju, kas fiziski palikusi slēgtajos veikalos vai noliktavās.

Tieši tāpēc Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs ceļ trauksmi. Viņaprāt, vietējie uzņēmēji piegādāja produkciju veikaliem, kas tajā laikā darbojās likumīgi. Preces bija paredzētas Latvijas iedzīvotājiem, nevis eksportam. Taču pēc veikalu slēgšanas un kontu iesaldēšanas daļa vietējo lauksaimnieku un ražotāju var palikt bez naudas, bet viņu produkcija – noliktavās, kur tai draud sabojāšanās.

Tā ir šī stāsta nepatīkamākā daļa. Sankcijas ir vērstas pret ar agresorvalsti saistītu uzņēmējdarbību, taču praksē triecienu var sajust arī tie, kuri vienkārši piegādāja pienu, gaļu, maizi vai citus produktus Latvijas tirgum. Ja valsts neatradīs ātru risinājumu, daļa godprātīgo vietējo piegādātāju var kļūt par sankciju blakusefektu.

Danusēvičs aicina steidzami veikt slēgto „Mere“ veikalu un noliktavu preču inventarizāciju, skaidri noteikt, kuras preces pieder Latvijas piegādātājiem, un ļaut uzņēmējiem atgūt neapmaksāto produkciju. Pēc viņa teiktā, sankcijas ir svarīgas, taču tās nedrīkst īstenot tā, lai ciestu pašu ražotāji.

„Mere“ veikalu slēgšanaAttēls: Ilustratīvs attēls

Lētāka cena plauktā vēl nenozīmē mieru visā tirgū

Latvijas piemērs vienlaikus parāda divas atšķirīgas tirdzniecības realitātes. Vienā pusē – samazināts PVN, lētāki pamatprodukti un reāls ieguvums pircējam. Otrā – tīkli, kas tiek slēgti, pārdale konkurences jomā un piegādātāji, kuri pēkšņi var palikt bez naudas par jau piegādātajām precēm.

Pagaidām lielākā labā ziņa pircējiem ir tā, ka maize, piens, olas un putnu gaļa patiešām kļuva lētāki. Turklāt tirdzniecības apjomi jūlijā pieauga, un prognozes liecina, ka tie varētu būt aptuveni par 4 procentiem lielāki nekā pērn. Tas ļauj domāt, ka PVN samazināšana vismaz īstermiņā nostrādāja.

Tomēr jautājums, kas notiks tālāk, paliek atklāts. Vai samazinātais PVN kļūs par ilgtermiņa pasākumu? Vai tas tiks attiecināts arī uz citām preču grupām? Vai pēc „Mere“ slēgšanas izdosies pasargāt vietējos piegādātājus? Un vai lētākas pārtikas efektu neaizēnos jaunas problēmas tirdzniecības ķēdē?

Šobrīd ir skaidrs viens: Latvijā pārtikas cenu samazināšana deva rezultātu, taču tirdzniecības sektorā miera vēl nav. Pircējs plauktā redz zemāku cenu, taču aiz tās notiek daudz plašāks process – no konkurences pārdales līdz vietējo ražotāju cīņai par to, lai viņu preces un nauda nepaliktu ieslēgtas kopā ar slēgtajiem veikaliem.