Saņēmu jaunu elektrības rēķinu un pārrēķināju, cik patiesībā maksā viena tējkannas uzvārīšana

Jauns elektrības rēķins parasti atnāk klusi: atverat lietotni vai e-pastu, ieraugāt summu un uz brīdi apstājaties. Tikmēr tējkanna stāv uz virtuves darba virsmas tikpat nevainīga kā vienmēr, lai gan dienā to ieslēdzam vairākas reizes – rīta kafijai, pēcpusdienas tējai, bērnu kakao vai ātrām vakariņām.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka viena uzvārīšana neko nevar mainīt. Tomēr tieši šādas mazas, bieži nepamanītas darbības liek pārrēķināt: cik patiesībā maksā ieradums piepildīt tējkannu līdz augšai, lai gan vienai krūzei vajadzīgi tikai daži simti mililitru?

Atbilde nav viena visiem, jo tā ir atkarīga no jūsu elektrības tarifa, tējkannas jaudas un ūdens daudzuma. Tomēr aprēķina loģika ir vienkārša – un, to saprotot, kļūst skaidrs, ka dārgākais virtuves ieradums bieži vien nav pati tējkanna. Visdārgākais ir tas, ko mēs nemaz negrasījāmies izdzert.

Viens pogas spiediens maksā centus, bet ne vienmēr vienādi

Elektriskās tējkannas jauda bieži sasniedz aptuveni 2 kW vai vairāk, tāpēc tā izskatās pēc ierīces, kas patērē daudz elektrības. Taču svarīga ir ne tikai jauda, bet arī darbības ilgums. Tējkanna ieslēdzas uz īsu brīdi – parasti uz dažām minūtēm, tāpēc vienai uzvārīšanai parasti tiek patērēta nevis kilovatstundās mērāma enerģija, bet tikai daļa no tās.

Aprēķins ir šāds: patērētais elektroenerģijas daudzums tiek reizināts ar jūsu maksāto cenu par kilovatstundu. Ja nepieciešamā ūdens daudzuma uzvārīšanai tējkanna patērē aptuveni 0,1 kWh, bet viena kilovatstunda saskaņā ar jūsu plānu maksā 25 centus, viena uzvārīšana izmaksā aptuveni 2,5 centus. Tas ir tikai piemērs, taču tas labi parāda mērogu: viena tējas krūze rēķinu nesagraus.

Tomēr faktiskā summa mainās, kad ūdens tiek karsēts nevis vienai krūzei, bet pilnai tējkannai. Jo vairāk auksta ūdens ielejat, jo ilgāk ierīce darbojas un jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai to uzkarsētu līdz vārīšanās temperatūrai. Tātad tas pats pogas spiediens var maksāt vairākas reizes dārgāk tikai tāpēc, ka tējkanna ir piepildīta „katram gadījumam“.

Lielākie zaudējumi paliek tējkannā, nevis rēķinā

Virtuvē tas notiek pavisam vienkārši. No rīta visi steidzas uz darbu, viens cilvēks vēlas kafiju, otrs – tēju, un roka automātiski piepilda gandrīz visu tējkannu. Beigās tiek izdzertas divas krūzes, bet atlikušais ūdens atdziest un vakarā bieži tiek uzvārīts no jauna.

Cilvēku kaitina nevis šie daži papildu centi. Vairāk kaitina sajūta, ka tiek maksāts par darbību, kas nemaz nebija vajadzīga: par uzsildītu un atkal atdzisušu ūdeni. Kad rēķins ir lielāks, nekā gaidīts, šādi sīkumi vairs nešķiet tik niecīgi, jo tie atkārtojas desmitiem reižu mēnesī.

Īpaši to izjūt ģimenes, kur virtuvē nepārtraukti kāds vāra ūdeni: viens atgriežas no skolas, otrs no darba, vakarā ierodas viesis. No otras puses, cilvēkam, kurš dzīvo viens, pilna tējkanna var kļūt par gandrīz ikdienas ieradumu tikai tāpēc, ka viņš nekad apzināti nav mērījis mazāku ūdens daudzumu. Tējkannas lodziņš ar iedaļām šeit kļūst nevis par dizaina detaļu, bet par vienkāršu veidu, kā nevārīt vairāk, nekā būs nepieciešams.

Jauns elektrības rēķins un pārrēķins, cik patiesībā maksā viena tējkannas uzvārīšanaAttēls: Pixabay / Abbat1

Kāpēc tējkannas jauda ne vienmēr nozīmē augstas izmaksas

Uz ierīces norādītā lielā jauda dažkārt rada bažas: 2000 vai 2200 W izklausās nopietni salīdzinājumā ar daudzām citām virtuves ierīcēm. Tomēr jaudīgāka tējkanna parasti vienkārši ātrāk paveic to pašu darbu. Ja tā patērē līdzīgu enerģijas daudzumu, lai uzsildītu tādu pašu ūdens tilpumu, īsāks vārīšanās laiks pats par sevi nenozīmē, ka par tēju maksāsiet vairāk.

Daudz svarīgāk ir tas, cik daudz ūdens tiek karsēts un cik bieži tas tiek vārīts atkārtoti. Ietekme ir arī sākotnējai ūdens temperatūrai: ziemā no krāna tekošais ūdens var būt aukstāks, tāpēc tā uzsildīšanai vajadzīgs vairāk enerģijas. Tāpat daļa siltuma neizbēgami tiek zaudēta caur tējkannas sieniņām, īpaši, ja ūdens tiek atstāts ilgi stāvēt un vēlāk atkal karsēts.

Ne katram ir iespēja izvēlēties elektrības plānu vai pastāvīgi sekot kilovatstundas cenai. Senioram svarīgāk ir, lai ierīce būtu ērta un droša, vecākiem ar maziem bērniem – lai karsts ūdens būtu sagatavots ātri, bet strādājošam cilvēkam no rīta bieži vien galvenais ir nenokavēt autobusu. Taupīšanai nevajadzētu pārvērsties papildu spriedzē, taču daži apzināti ieradumi var palīdzēt arī bez sarežģītiem kalkulatoriem.

Kā uzvārīt tik, cik patiešām nepieciešams

Pirmais solis ir vienkāršs: lejiet tējkannā ūdeni nevis „uz aci“, bet atbilstoši krūžu skaitam. Ja gatavojat vienu dzērienu, pietiek ar vienu krūzi ūdens un nelielu rezervi, lai nepārkāptu uz ierīces norādīto minimālo daudzumu. Daudzi tikai tad pamana, cik daudz ūdens līdz tam tika sildīts bez vajadzības.

Ja karsts ūdens būs nepieciešams pēc dažām minūtēm, nav uzreiz jāuzsilda viss daudzums otrajai reizei. Bieži vien vienkāršāk ir uzvārīt svaigu, precīzi nomērītu porciju. Bet, ja mājās karstie dzērieni tiek dzerti pastāvīgi, vērts vienoties par vienkāršu kārtību: vispirms pajautāt, kurš vēl vēlas tēju vai kafiju, un uzvārīt ūdeni vienu reizi vairākiem cilvēkiem.

Ir lietderīgi vismaz reizi apskatīties savu rēķinu un noskaidrot, cik maksājat par kilovatstundu, ieskaitot visas jums piemērojamās cenas daļas. Tad tējkannas izmaksas aprēķināsiet bez minējumiem: patērēto enerģiju vienai vārīšanas reizei reiziniet ar savu tarifu. Tas nav aicinājums rēķināt katru krūzi, bet gan veids, kā nošķirt patieso izdevumu iemeslu no tā, kas rēķinā izskatās draudīgāk, nekā ir patiesībā.

Viena tējkannas uzvārīšana parasti maksā tikai centus. Taču mājsaimniecības budžetu sargā nevis atteikšanās no tējas un ne auksta rīta kafija – to sargā vienkāršs ieradums nesildīt to, ko pēc dažām minūtēm tik un tā izliesiet izlietnē.