Kaimiņš, krāšņu kurinātājs, parādīja vecu triku ar skursteni: kāpēc to vērts atcerēties vēl vasarā

Par skursteni lielākā daļa cilvēku atceras tad, kad mājās jau vajadzīgs siltums. Ārā kļūst vēsāks, krāsns vai kamīns atkal kļūst par ikdienas lietu, kurtuvē nonāk pirmā malka, un tad pēkšņi atklājas: vilkme ir slikta, dūmi plūst ne tur, kur vajag, bet no skursteņa izplatās nepatīkama smaka. Šādā brīdī situāciju labot jau ir neērti, jo apkures sezona ir sākusies, bet meistaru rindas – garas.

Ne velti saka, ka ragavas jāgatavo vasarā. Tas pats attiecas arī uz skursteni. Ja mājās ir krāsns, kamīns vai cietā kurināmā katls, tieši siltajā sezonā ir vērts pārbaudīt, kas ziemas laikā sakrājies dūmvadā. Sodrēji un sadegšanas atliekas nav tikai netīrumi. Ja to ir pārāk daudz, pasliktinās vilkme, palielinās risks, ka dūmi atgriezīsies telpās, bet sliktākajā gadījumā var izcelties skursteņa ugunsgrēks.

Vecie krāšņu kurinātāji to zina labāk par jebkurām instrukcijām. Viņiem bieži ir savi paņēmieni, kas tiek nodoti no kaimiņa kaimiņam: vieni ugunī ber sāli, citi izmanto kartupeļu mizas, bet vēl citi atceras kādu mazāk dzirdētu triku – alumīnija skārdenes.

Kāpēc skurstenis jātīra nevis rudenī, bet agrāk

Pēc apkures sezonas skurstenī paliek sodrēji, darva un sadegšanas nosēdumi. Ja kurināts ar mitru malku, problēma ir vēl lielāka, jo dūmvadā veidojas lipīgāks slānis, kas vieglāk uzkrājas uz sienām. Vasarā, kad krāsns netiek izmantota, tas viss stāv, žūst, drūp un dažkārt izdala specifisku smaku.

Tāpēc vislabāk skursteni sakārtot vēl tad, kad nav steigas. Var mierīgi pārbaudīt vilkmi, kurtuves stāvokli, skursteņa apakšā sakrājušos netīrumus, pārliecināties, vai nekur nav plaisu, vai dūmvadā nav iekļuvušas putnu ligzdas, lapas vai citi šķēršļi.

Ja skurstenis ilgi nav tīrīts, ir stipri aizsērējis vai kurināšanas laikā dūmi atgriežas telpās, ar tautas paņēmieniem nepietiks. Šādā gadījumā jāizsauc speciālists. Bet, ja runājam par profilaksi un nelieliem sodrēju atlikumiem, daži vecie krāšņu kurinātāji joprojām izmanto vienkāršus sadzīves paņēmienus.

Triks ar alumīnija skārdēm

Bieži pieminētā sāls, cietes vai kartupeļu mizu vietā daži cilvēki izmanto tukšas alumīnija skārdenes. Būtība ir vienkārša: krāsni labi iekurina ar sausu malku, lai kurtuvē būtu augsta temperatūra un spēcīga liesma, un pēc tam tajā iemet dažas tukšas skārdenes.

Tautā saka, ka augstā temperatūrā alumīnijs iedarbojas uz sodrēju slāni skurstenī un palīdz tam vieglāk atdalīties no sienām. Šo metodi visbiežāk piemin vecākās paaudzes krāšņu kurinātāji, kuri dzīves laikā izmēģinājuši ne vienu vien veidu, kā uzturēt labāku vilkmi.

Tomēr šeit ir svarīgi neaizmirst veselo saprātu. Skārdenēm nedrīkst būt plastmasas detaļu, lielu krāsas vai pārtikas atlikumu, un pašu metodi nedrīkst uzskatīt par pilnvērtīgu skursteņa tīrīšanu. Tas drīzāk ir vecs profilaktisks triks, nevis risinājums gadījumam, kad dūmvads jau ir bīstami aizsērējis.

Ko šis paņēmiens neaizstāj

Lielākā kļūda ir uzskatīt, ka pēc dažu skārdeņu iemešanas ugunī skurstenis kļūs tīrs kā jauns. Tā nenotiek. Ja sodrēju slānis ir biezs, ja skurstenī sakrājusies darva, ja ilgi kurinājāt ar slapju malku vai jūtat sliktu vilkmi, nepieciešama mehāniska tīrīšana. Krāšņu un skursteņu gadījumā labāk būt pārāk piesardzīgiem nekā pārāk drosmīgiem.

Tāpat nevajadzētu ugunī mest jebkādus atkritumus. Krāsots, ar plastmasu pārklāts, nezināmas izcelsmes iepakojums vai atkritumi var izdalīt kaitīgus dūmus un atstāt nevajadzīgus atlikumus. Krāsns nav atkritumu dedzināšanas vieta, pat ja runājam par “vecu pārbaudītu metodi”.

Visdrošāk šo triku vērtēt šādi: ja skurstenis tiek regulāri apkopts, malka ir sausa, vilkme laba un jūs vēlaties tikai papildu profilaksi sezonas beigās vai pirms rudens, šādu tautas paņēmienu var atcerēties. Bet, ja ir kaut mazākās aizdomas par nopietnu problēmu, nevajag eksperimentēt, bet gan veikt profesionālu tīrīšanu.

Labākā skursteņa aizsardzība sākas ar malku

Lai kādu triku jūs izmantotu, svarīgākais paliek tas pats – jākurina ar sausu malku. Mitra malka dod mazāk siltuma, vairāk dūmu un vairāk nosēdumu skurstenī. Cilvēkam šķiet, ka viņš taupa, jo izmanto to, kas viņam ir, bet ilgtermiņā šāda taupīšana var izmaksāt dārgāk.

Tāpat vērts neaizmirst, ka krāsni nevajadzētu pastāvīgi smalkināt. Kad uguns deg vāji, temperatūra ir zema, bet dūmi vēsāki, nosēdumi skurstenī uzkrājas ātrāk. Krāsnij jādarbojas tā, kā paredzēts, nevis jāslāpē šķietamas taupības dēļ.

Vasarā vērts sagatavot arī malku: saskaldīt, sakraut tā, lai tā vēdinātos, pasargāt no lietus, bet neieslēgt pilnībā. Sausa malka – puse no tīra skursteņa.

Vecie triki ir labi tad, kad tie neaizstāj atbildību

Kaimiņu padomi bieži ir vērtīgi, jo tie radušies nevis no reklāmas, bet gan ilgstošas prakses rezultātā. Vecās skolas krāšņu kurinātāji zināja, kā uzvedas krāsns, kad vilkme nav tāda, kādai tai jābūt, un kāpēc skursteni nedrīkst atstāt likteņa varā.

Tomēr pat labākajam tautas trikam ir robežas. Alumīnija skārdenes, kartupeļu mizas vai sāls var būt tikai papildu paņēmiens, bet ne atļauja gadiem ilgi netīrīt skursteni. Īsts miers rodas tad, kad zināt, ka dūmvads ir tīrs, vilkme laba un apkures sezona nesāksies ar dūmu smaku viesistabā.

Tāpēc tagad, kamēr vēl nav salnu, ir īstais laiks atcerēties to veco parunu par ragavām. Arī skurstenim patīk būt sagatavotam laikus. Tad ziemā atliek nevis nervozēt, bet mierīgi iekurt uguni un zināt, ka māja sildīsies droši.