Kvēpu uzkrāšanās skurstenī: veidi, kā uzlabot vilkmi un atbrīvoties no kvēpiem

Vakarā iekurat krāsni vai kamīnu, taču mājīgā siltuma vietā telpā pamazām sāk izplatīties dūmu smaka. Atverot durtiņas, redzat, ka liesma neceļas tā, kā vajadzētu, malka gruzd, bet stikls ātri pārklājas ar melnu kārtu. Bieži pirmais vaininieks šķiet mitra malka, taču problēma nereti slēpjas augstāk – skurstenī, kur kvēpi klusi sašaurina dūmu ceļu.

Kvēpi neuzkrājas vienas kurināšanas laikā. Sākumā tikai šķiet, ka mājās vilkme ir nedaudz sliktāka, pēc tam durtiņas jāatstāj vaļā ilgāk, bet galu galā katra kurināšana kļūst nervus kutinoša. Labāka vilkme un tīrāks skurstenis sākas nevis ar brīnumlīdzekļiem, bet ar izpratni par to, kāpēc uguns sāk „smakt” un ko var mainīt vēl tajā pašā dienā.

Kad uguns gruzd, bet dūmi atgriežas mājā

Normāla vilkme rodas tad, kad siltie dūmi viegli ceļas pa uzkarsušu, tīru un pietiekami augstu dūmvadu. Ja tā sienas klāj bieza kvēpu kārta, atvere sašaurinās, un dūmiem nākas izspraukties pa arvien grūtāku ceļu. Tad dūmi var plūst atpakaļ, tiklīdz nedaudz atver krāsns durtiņas, īpaši tad, kad ārā ir silts un bezvējš vai telpās trūkst gaisa.

Kvēpi visstraujāk uzkrājas, kurinot ar mitru malku, atkritumu dēļiem, krāsotu koksni vai pastāvīgi slāpējot degšanu. Kad trūkst skābekļa, koksne nedeg ar tīru liesmu, bet gruzd. Dūmos paliek vairāk nepilnīgi sadegušu daļiņu, kas nosēžas uz vēsākām skursteņa sienām un ar laiku pārvēršas lipīgā, melnā kārtā.

Problēma bieži saasinās pārejas sezonā. Cilvēks vēlas tikai īslaicīgi sasildīties, kurtuvē ieliek dažas malkas pagales un gandrīz pilnībā aizver gaisa padevi, lai siltums saglabātos ilgāk. Taču šāda taupīšanas taktika vēlāk var maksāt vairāk darba: skurstenis piesārņojas ātrāk, pasliktinās vilkme, bet mājās parādās nepatīkama deguma smaka.

Laba vilkme sākas ar malku un gaisu

Vispirms vērts paskatīties nevis uz skursteni, bet uz to, kas nonāk kurtuvē. Sausa, pareizi uzglabāta malka deg karstāk un tīrāk, tāpēc veidojas mazāk darvainu nogulšņu. Malka, kas šķiet smaga, auksta, grūti aizdegas un mitruma dēļ šņāc, lielu daļu siltuma izmanto nevis mājas apsildīšanai, bet ūdens iztvaicēšanai.

Kuršanās sākumā ir svarīgi ļaut ugunij kārtīgi iekurties. Gaisa aizbīdņus nevajadzētu aizvērt, tiklīdz parādās pirmā liesma, jo aukstam skurstenim vajadzīgs laiks, lai uzsiltu un izveidotu stabilu gaisa plūsmu. Iekurot ar mazākām sausām skaliņām un vēlāk pievienojot lielākas malkas pagales, dūmi parasti sāk celties vieglāk, nekā mēģinot uzreiz apslāpēt lielu baļķu kaudzi.

Vilkmi var sabojāt arī pārāk hermētiska māja. Jauni logi, blīvas durvis, ieslēgts tvaika nosūcējs vai vannas istabas ventilators dažkārt sāk izsūkt gaisu no telpas ātrāk, nekā to saņem krāsns. Ja kurināšanas laikā pamanāt, ka uz īsu brīdi atvērts logs skaidri uzlabo liesmu, zīme ir vienkārša: degšanas iekārtai trūkst gaisa, nevis tikai tīra skursteņa.

Kvēpu uzkrāšanās skurstenī: veidi, kā uzlabot vilkmi un atbrīvoties no kvēpiemAttēls: Pixabay / MegLearner

Kvēpu tīrīšana nav tikai pavasara darbs

Kvēpi jālikvidē mehāniski – šim nolūkam izmanto skursteņa tipam atbilstošas birstes un instrumentus, bet visdrošāk šādu darbu uzticēt kvalificētam skursteņslauķim. Īpaši nevajadzētu pašam kāpt uz jumta, ja tas ir stāvs, slidens vai skurstenim ir grūti piekļūt. Jāiztīra ne tikai redzamā atvere pie krāsniņas, bet viss dūmu ceļš, tostarp vietas, kur nogulsnējas visvairāk nosēdumu.

Veikalos piedāvātie līdzekļi, kas samazina kvēpus, var palīdzēt izžāvēt vai atbrīvot daļu vieglāku nogulšņu, taču tie neaizstāj īstu tīrīšanu. Bieza darvas un kvēpu kārta nepazudīs no vienas īpašas malkas pagales vai pulvera. Visbīstamāk ir tad, ja cilvēks, sajutis īslaicīgu uzlabojumu, nolemj, ka skurstenis vairs nav jāpārbauda.

Skursteņa stāvokli vērts izvērtēt ne tikai tad, kad tas jau acīmredzami slikti velk. Ātri nomelnojošs kamīna stikls, dūmu smaka, tumši pelni, grūti aizdegoša liesma vai no skursteņa plūstoši biezi dūmi – tie ir signāli, ka kurināšanas process nav tīrs. Jo agrāk problēma tiek pamanīta, jo mazāka iespēja, ka tā pāraugs skursteņa ugunsgrēkā, ko izraisa kvēpu aizdegšanās.

Tas nav tikai saimnieka rūpests – arī otra puse ir svarīga

Mājās, kurās kurina katru dienu, par skursteni atbildīgais cilvēks bieži jūtas tā, it kā pastāvīgi kaut ko darītu nepareizi: pārāk sausa malka ir dārga, tīrīšana maksā, bet siltums vajadzīgs tagad. Taču senioram vai ģimenei ar maziem bērniem dūmi telpā nav tikai neliels traucēklis. Tas ir papildu stress, vēdināšana aukstā dienā un satraukums par to, vai ir droši atstāt kurināmu krāsni.

No otras puses, ne katra slikta vilkme rodas nolaidības dēļ. Skursteni var ietekmēt tā konstrukcija, nepietiekams augstums, atdzisis dūmvads, nelabvēlīgs vējš vai pat nepiemēroti izvēlēta apkures iekārta. Tāpēc pastāvīgu problēmu vērts risināt nevis tikai kurinot vēl intensīvāk vai nejauši regulējot aizbīdņus, bet konsultējoties ar speciālistu, kurš novērtētu visu sistēmu.

Labākā rutīna ir vienkārša: kurināt ar sausu malku un neļaut tai gruzdēt, neaizmirst par gaisa padevi, vērot pirmās pasliktinātas vilkmes pazīmes un negaidīt, līdz skurstenis aizsērē. Krāsnij vai kamīnam nevajadzētu būt loterijai, kur pirms katra vakara jāmin, vai māja piepildīsies ar dūmiem.

Tīrs skurstenis nav neredzams punkts mājsaimniecības sīkumu sarakstā. Tas nosaka, vai uguns mierīgi silda vai liek stāvēt pie atvērta loga ar dūmu smaku drēbēs. Kad par skursteni parūpējas laikus, mājās paliek tas, kādēļ kurina, – siltums, nevis kvēpi.