Ne visi žāvē malku mājokļa apkurei. Dažas mājsaimniecības kurina ar vēl mitru malku — kāpēc tās tā dara?

Kad runa ir par mājokļa apkuri, daudziem šķiet, ka noteikums ir ļoti vienkāršs: jo sausāka malka, jo labāk. Sausa malka vieglāk aizdegas, deg tīrāk, dod vairāk siltuma un mazāk dūmo. Tāpēc no pirmā acu uzmetiena doma kurināt ar ne pilnībā sausu malku var šķist dīvaina, bet dažiem – pat pilnīgi neloģiska.

Tomēr ziemeļu reģionos, kur ziemas ir garas un mājokļi jākurina nevis dažas stundas vakarā, bet nepārtraukti, cilvēki uz malku dažkārt raugās praktiskāk. Viņi ne vienmēr izvēlas pilnīgi slapju koksni, bet dažos gadījumos apzināti izmanto nedaudz mitrāku malku vai kombinē to ar sausu. Šādai metodei ir savs izskaidrojums: mērķis nav ātra liesma, bet ilgāka, mierīgāka un vienmērīgāka degšana.

Tas nenozīmē, ka slapja malka visos gadījumos ir labāka par sausu. Gluži pretēji – pārmitra koksne var dūmot, slikti degt, samazināt apkures efektivitāti un piesārņot skursteni. Taču, runājot par nedaudz mitrāku malku un pieredzējušu kurināšanu, mērķis ir cits: palēnināt degšanu un ilgāk saglabāt siltumu.

Kāpēc pilnīgi sausa malka ne vienmēr ir ērtākā?

Sausa malka ir ļoti piemērota tad, kad nepieciešams ātri iekurināt krāsni, kamīnu vai sasildīt atdzisušu telpu. Tā viegli uztver liesmu, ātri paaugstina temperatūru un ļauj ātrāk sajust siltumu. Tieši tāpēc tā tiek uzskatīta par galveno un uzticamāko izvēli.

Tomēr ir arī otra puse. Ļoti sausa malka sadeg ātrāk. Tā dod spēcīgu karstumu, bet, ja krāsns ir piekrauta tikai ar šādu koksni, pēc dažām stundām var nākties atkal paaugstināt temperatūru no jauna. Tas ir īpaši neērti naktī vai tad, kad ārā valda stiprs sals un gribas, lai siltums saglabātos pēc iespējas ilgāk.

Tieši šeit daži cilvēki izmanto kādu viltību – sausai malkai pievieno nedaudz mitrākas koksnes. Tā neaizdegas tik ātri, deg lēnāk un palīdz ilgāk uzturēt vienmērīgāku karstumu. Tādējādi krāsns nesakarst tik strauji un arī neatdziest tik ātri.

Svarīgākais ir saprast atšķirību: runa nav par slapju, tikko no lietus atnestu malku, bet gan par koksni, kas nav ideāli sausa. Pilnīgi izmirkusi malka nav labs risinājums – tā vairāk iztvaiko, dūmo un var radīt problēmas skurstenim.

Tautas skaidrojumi ne vienmēr ir pareizi

Par mitras malkas kurināšanu ir izdomāti dažādi skaidrojumi. Dažkārt tiek teikts, ka koksnē esošais ūdens degšanas laikā it kā izdala papildu skābekli un tādējādi palīdz liesmai. Taču šāds skaidrojums neatbilst realitātei. Parastā sadzīves krāsnī vai kamīnā temperatūra nav tik augsta, lai ūdens tiktu sadalīts skābeklī un ūdeņradī.

Tāpat dažkārt var dzirdēt, ka ziemeļu reģionos gaisā esot mazāk skābekļa, tāpēc malka deg citādi. Tomēr parastos apstākļos, runājot par apdzīvotām vietām, skābekļa gaisā degšanas procesam pietiek. Pats reģions nav iemesls, kura dēļ būtu jāizvēlas mitrāka koksne.

Patiesais iemesls ir daudz vienkāršāks. Mitrums koksnē maina degšanas gaitu. Daļa siltuma vispirms tiek iztērēta ūdens iztvaicēšanai, tāpēc liesma nav tik strauja. Koksne deg lēnāk, mierīgāk, ilgāk gruzd un ne tik ātri atdod visu enerģiju uzreiz.

Tāpēc šādu kurināšanu dažās situācijās var izmantot kā veidu, lai regulētu degšanas tempu. Tomēr tas prasa mērenību un izpratni, jo pārāk mitra koksne var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Kāpēc ziemeļos cilvēki tā dara?

Ziemeļu reģionos to ietekmē arī paši apstākļi. Vasaras bieži ir īsas, gaiss mitrāks, un lielu malkas daudzumu izžāvēt līdz ideālam sausumam nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc cilvēki ir iemācījušies izmantot tādu kurināmo, kāds viņiem reāli ir, un pielāgot kurināšanas veidu savām krāsnīm un klimatam.

Praktiskais iemesls šeit ir ļoti skaidrs – siltumam jāsaglabājas ilgi. Kad ārā ir auksts un māju apsilda ar malku, svarīgi ir ne tikai ātri radīt karstumu. Ir nepieciešams, lai tas nepazustu pēc stundas vai divām. Nedaudz mitrāka koksne deg lēnāk, tāpēc var palīdzēt uzturēt vienmērīgāku temperatūru.

Tas ir īpaši svarīgi naktī. Ja krāsni piepilda tikai ar ļoti sausu malku, tā var ātri sadegt, un no rīta telpas jau būs atdzisušas. Lēnāka degšana ļauj ilgāk saglabāt ogles un siltumu. Tieši tāpēc daži cilvēki izvēlas nevis tikai sausu koksni, bet dažāda mitruma malkas kombināciju.

Vēl viens iemesls ir krāsns pārkaršanas kontrole. Ļoti sausa koksne var radīt intensīvu liesmu un strauju temperatūras lēcienu. Ne visām krāsnīm un ne visiem apkures režīmiem tas ir ērti. Lēnāka degšana ļauj sildīt mierīgāk un paredzamāk.

Mitrāka malka nav tas pats, kas slikta malka

Šeit vissvarīgāk ir nejaukt divas lietas. Viena ir nedaudz mitrāka malka, kas tiek izmantota apzināti un piesardzīgi. Pavisam kas cits ir slapja, slikti uzglabāta, sapelējusi vai tikko nocirsta malka. Pēdējā apkurei nav piemērota.

Pārāk mitra koksne slikti deg, izdala vairāk dūmu, samazina siltuma atdevi un var veicināt sodrēju un darvas uzkrāšanos skurstenī. Tas ir ne tikai neekonomiski, bet arī bīstami. Piesārņots skurstenis palielina ugunsgrēka risku, tāpēc, kurinot ar mitrāku koksni, krāsns un dūmvada uzraudzībai jābūt vēl rūpīgākai.

Tāpēc pieredzējuši cilvēki parasti nerunā par to, ka visu laiku jākurina ar slapju malku. Biežāk tiek runāts par līdzsvaru: sausu malku izmanto iekurināšanai un ātrai temperatūras paaugstināšanai, bet nedaudz mitrāku – lēnākai, ilgākai degšanai, kad krāsns jau ir uzsilusi.

Šāda kombinēšana ļauj labāk kontrolēt siltumu. Uguns nav ne pārāk vāja, ne pārāk agresīva, un mājās ir vieglāk uzturēt vienmērīgāku temperatūru.

Kad vislabāk izmantot sausu malku?

Sausa malka vairumā gadījumu joprojām ir labākā izvēle. Tā ir nepieciešama iekurināšanai, jo ātri aizdegas un palīdz krāsnij sasniegt piemērotu temperatūru. Tā ir arī vispiemērotākā atklātam kamīnam, kad gribas tīru liesmu, mazāk dūmu un skaistu degšanas skatu.

Ja māja ir atdzisusi un tā ātri jāuzsilda, sausa malka būs efektīvāka. Tā ātrāk paaugstina temperatūru un ļauj ātrāk sajust rezultātu. Tā arī mazāk noslogo skursteni, ja kurināšana notiek pareizi un ir pietiekama vilkme.

Tāpēc apgalvojums, ka slapja malka ir labāka par sausu, būtu kļūdains. Precīzāk būtu teikt šādi: dažās situācijās nedaudz mitrāku koksni var izmantot kā līdzekli degšanas tempa regulēšanai. Tomēr pamatam joprojām jābūt pienācīgi sagatavotai, droši uzglabātai un ne pārāk mitrai malkai.

Kas jāzina, kurinot mājās?

Ja māju apsilda ar malku, svarīgs ir ne tikai koksnes mitrums, bet arī visa sistēma: krāsns tips, skursteņa stāvoklis, vilkme, gaisa padeve un kurināšanas ieradumi. Pat vislabākā malka nedos labu rezultātu, ja krāsns būs nekārtībā vai skurstenis ilgu laiku nebūs tīrīts.

Lietuvā, kur ziemas bieži ir mainīgas un mitruma netrūkst, malku ir vērts glabāt tā, lai tā būtu pasargāta no lietus, bet vienlaikus varētu vēdināties. Nosegt augšpusi ir labi, taču pilnībā hermētiski noslēgt malku nav labs risinājums, jo tā var sākt pelēt un sliktāk žūt.

Kurinot nevajadzētu paļauties tikai uz ieradumu vai kaimiņa padomu. Ja krāsns ražotājs norāda izmantot tikai noteikta mitruma kurināmo, šie ieteikumi būtu jāievēro. Mūsdienu krāsnis un katli var būt jutīgāki pret nepiemērotu kurināmo nekā vecās masīvās krāsnis.

Svarīgi ir arī regulāri tīrīt skursteni. Ja kurina ar ne ideāli sausu malku, darvas un sodrēju uzkrāšanās risks var palielināties, tāpēc profilakse kļūst vēl svarīgāka.

Galvenais – nevis galējības, bet līdzsvars

Pārliecība, ka tikai pilnīgi sausa malka vienmēr ir vienīgā labā izvēle, ne vienmēr atbilst reālai ikdienas apkurei. Sausa malka ir lieliski piemērota ātrai iekurināšanai un intensīvam karstumam, taču ilgstošai, mierīgākai apkurei daži cilvēki izvēlas arī nedaudz mitrākas koksnes kombināciju.

Tādā veidā mērķis nav brīnumainā kārtā palielināt siltuma daudzumu, bet gan kontrolēt degšanas ātrumu. Mitrums koksnē palēnina liesmu, palīdz izvairīties no pārāk straujas sakaršanas un var ilgāk uzturēt ogles. Tas ir īpaši aktuāli aukstās naktīs, kad gribas, lai siltums mājās saglabātos pēc iespējas ilgāk.

Tomēr šai metodei ir robežas. Izmirkusi, zaļa vai slikti uzglabāta malka nav labs kurināmais. Tā dūmo, slikti silda un var apdraudēt skursteni. Tāpēc drošākais ceļš ir izmantot labi sagatavotu malku, bet degšanas ilgumu regulēt piesardzīgi, ņemot vērā krāsns tipu un ražotāja ieteikumus.

Ziemeļu reģionu pieredze parāda vienu vienkāršu lietu: apkure ar malku nav tikai “iemet un deg”. Tā ir prasme, kurā svarīgs ir kurināmā mitrums, gaisa padeve, krāsns stāvoklis un cilvēka izpratne par to, kāds siltums viņam nepieciešams – ātrs, spēcīgs vai ilgāks un vienmērīgāks.