Pirms pirmās kārtīgās kurināšanas pārbaudiet skursteni: ugunsdzēsēji katru gadu atkārto vienu un to pašu brīdinājumu

Pirmais nopietnākais rudens aukstums bieži atnāk pavisam vienkārši: vakarā mājās kļūst neomulīgi, logi sāk atdzist, un roka pati sniedzas pēc krāsns, kamīna vai katla. Šķiet, nekas īpašs – taču mēs taču kurinājām arī pērn, viss darbojās, dūmi izgāja, māja sasila. Tomēr tieši šāda attieksme „pērn taču bija labi” katru gadu kļūst par vienu no bīstamākajām kļūdām.

Ugunsdzēsēji katru apkures sezonu atkārto vienu un to pašu brīdinājumu: pirms sākt kārtīgi kurināt, obligāti jāpārbauda skurstenis, dūmvads un visa apkures sistēma. Ne tad, kad dūmi jau sāk ieplūst telpā. Ne tad, kad dūmi sāk sūkties caur plaisām. Un noteikti ne tad, kad skurstenī jau aizdegas sodrēji. Labākais laiks to izdarīt ir pirms pirmās intensīvās kurināšanas, kad vēl var mierīgi apskatīt, iztīrīt un salabot.

Kāpēc skurstenis pēc vasaras var būt bīstams?

No ārpuses skurstenis var izskatīties pilnīgi kārtīgs. Tas stāv kā stāvējis, ķieģeļi ir savās vietās, metāla ieliktnis it kā nav mainījies, bet krāsns vai kamīns gaida pirmo iekurināšanu. Taču iepriekšējās sezonas laikā tā iekšpusē var būt sakrājušies sodrēji, darva un degoši nosēdumi. Ja pērn kurinājāt ar mitrāku malku, ja uguns bieži tikai gruzdēja, nevis dega tīri, šādu nosēdumu var būt vairāk, nekā šķiet.

Lielākā problēma ir tā, ka sodrēji skurstenī nav tikai netīrumi. Tā ir degoša viela. Kad skurstenis stipri sakarst, īpaši pēc ilgāka pārtraukuma, sodrēji var aizdegties. Tad cilvēks bieži izdzird dūkoņu, ierauga no skursteņa lidojošas dzirksteles vai pat liesmas. Šāda situācija ir ļoti bīstama, jo temperatūra skurstenī var paaugstināties ārkārtīgi augstu, un, ja tajā ir plaisas, neblīvas vietas vai tuvumā atrodas degošas konstrukcijas, uguns var pārmesties uz mājas daļām.

Vēl viens risks ir aizsērējis vai slikti velkošs dūmvads. Šādā gadījumā dūmi un degšanas produkti var atgriezties telpās. Tas nav tikai nepatīkams aromāts vai piedūmota istaba. Slikti funkcionējoša apkures sistēma var radīt saindēšanās risku ar tvana gāzi, turklāt tvana gāze ir īpaši viltīga, jo cilvēks to nejūt pēc smaržas.

Kādas pazīmes jāpamana vēl pirms nelaimes?

Pirmais signāls ir slikta vilkme. Ja pēc krāsns iekuršanas dūmi grūti ceļas uz augšu, ieplūst telpā vai uguns deg kūtri, tas nav „vienkārši tāds laiks”. Dažkārt vilkmi ietekmē spiediens vai vējš, taču, ja problēma atkārtojas, skurstenis ir jāpārbauda. Otra pazīme ir spēcīga sodrēju vai deguma smaka, īpaši tad, kad sistēma tikai sāk uzkarst.

Jāpievērš uzmanība arī skursteņa ārpusei. Ieplaisājuši ķieģeļi, drūpošas šuves, mitruma plankumi, nomelnējušas vietas, neparastas skaņas kurināšanas laikā – tas viss nav sīkums. Ja krāsns durtiņas, dūmvada savienojumi vai tīrīšanas lūkas nav blīvas, dūmi var nokļūt tur, kur tiem nevajadzētu būt. Bet, ja pie skursteņa vai krāsns tiek glabāta malka, kartona kastes, audumi vai citi degoši priekšmeti, risks vēl vairāk palielinās.

Īpaši uzmanīgiem jābūt vecās mājās, lauku mājās un tur, kur apkures sistēma ilgu laiku nav tikusi izmantota. Vasarā skurstenī var nonākt putnu ligzdu atliekas, lapas, atkritumi, dažkārt pat atdalījušās konstrukciju daļas. Cilvēkam šķiet, ka skurstenis ir tukšs, taču pirmā kurināšana var parādīt pavisam citu ainu.

Kāpēc skurstenis ir jātīra?Attēls: Ilustratīvs attēls

Ar tīrīšanu vien ne vienmēr pietiek

Skurstenis ir regulāri jātīra, taču ir svarīgi saprast, ka tīrīšana nav vienīgais darbs. Jāpārliecinās, ka dūmvads ir blīvs, nebojāts un pareizi savienots ar krāsni, kamīnu vai katlu. Ja ir metāla ieliktnis, vērts pārbaudīt, vai tas nav bojāts, vai nav korozijas pazīmju un vai savienojumi turas stingri.

Ja cilvēks pats nav pārliecināts par to, ko redz, labāk izsaukt speciālistu. Jā, tas maksā. Taču, salīdzinot ar ugunsgrēka radītiem zaudējumiem, piedūmotu māju vai draudiem ģimenei, tā ir ļoti maza cena par mieru. Turklāt pieredzējis skursteņslauķis vai apkures sistēmu meistars bieži pamana to, ko saimnieks nepamanītu: bīstamu plaisu, nepareizu pieslēgumu, sakrājušos darvu vai pārāk mazu attālumu līdz degošiem materiāliem.

Nedrīkst aizmirst arī par tvana gāzes detektoru. Ja mājās ir krāsns, kamīns, cietā kurināmā katls vai gāzes ierīce, šāds detektors var kļūt par ļoti svarīgu drošības līdzekli. Dūmu detektors brīdina par ugunsgrēku, bet tvana gāzes detektors – par neredzamu apdraudējumu, ko cilvēks var laikus nepamanīt.

Pirmajai kurināšanai jābūt piesardzīgai

Pat ja skurstenis ir iztīrīts un viss šķiet kārtībā, pēc ilgāka pārtraukuma pirmo reizi nevajadzētu uzreiz kurināt „no visas sirds”. Labāk sākt mierīgāk: vērot vilkmi, smakas, dūmu kustību, pārbaudīt, vai nekur neplūst dūmi un vai nesakarst vietas, kurām nevajadzētu sakarst. Tas ir īpaši svarīgi pēc remonta, ilgākas neizmantošanas vai tad, ja vasarā tika mainītas apkures sistēmas daļas.

Tāpat svarīgi kurināt ar sausu malku. Mitra malka deg sliktāk, rada vairāk dūmu un ātrāk piesārņo skursteni. Dažkārt cilvēki dusmojas, ka skurstenis jātīra pārāk bieži, taču problēma sākas nevis skurstenī, bet kurināmā kvalitātē un kurināšanas paradumos. Ja uguns pastāvīgi tikai gruzd, bet dūmi ir auksti un smagi, nosēdumi uzkrājas ātrāk.

Pirms sezonas vērts sakārtot arī apkārtni pie krāsns: neturēt tuvumā degošus priekšmetus, pārbaudīt pelnu tvertni, sagādāt metāla trauku pelniem un neatstāt kurināmu krāsni bez uzraudzības. Pelni var šķist atdzisuši, taču iekšpusē ogles vēl ilgi var gruzdēt, tāpēc tos nedrīkst bērt plastmasas spaiņos vai pie degošiem atkritumiem.

Apkures sezona daudziem nozīmē mājīgumu: sprakšķošu uguni, siltu māju, mierīgākus vakarus. Taču šis mājīgums sākas ar drošību. Skurstenis nav tā vieta, par kuru vērts atcerēties tikai tad, kad jau notikusi nelaime. Labāk vienu reizi pirms sezonas atteikties no „gan jau kaut kā” un veikt vienkāršu pārbaudi, nekā vēlāk nožēlot, ka ugunsdzēsēju brīdinājums arī šogad tika sadzirdēts pārāk vēlu.