Nāk vēl viens karstuma vilnis: zinātnieki brīdina, ka visbīstamākā būs nevis diena, bet nakts

Karstuma vilnis daudziem joprojām saistās ar tveicīgu pēcpusdienu, sakarsušu asfaltu un temperatūru, kas ēnā tuvojas 37 grādiem. Tomēr zinātnieki arvien skaļāk brīdina: nākotnē visbīstamākais var būt ne tikai dienas karstums, bet arī naktis, kas vairs nesniegs nekādu atvieglojumu.

Jaunākās klimata prognozes liecina, ka līdz šā gadsimta beigām ārkārtīgi karstas dienas var ilgt vēl ilgāk – vairāk nekā par četrām papildu stundām. Lielākā problēma ir tā, ka liela daļa šī papildu siltuma būs naktīs. Tas nozīmē, ka cilvēka organisms pēc dienas tveices vairs nepaspēs atdzist un atpūsties.

Kad nakts vairs neatvēsina mājas

Parasti pat karstuma viļņu laikā cilvēki cer vismaz uz vienu lietu – ka naktī būs vieglāk. Tiek atvērti logi, ieslēgti ventilatori, mēģināts atvēsināt dzīvokli vai māju. Taču, ja temperatūra nenokrītas pietiekami zemu, ķermenis visu diennakti paliek karstuma ietekmē.

Tas ir īpaši bīstami gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuri dzīvo slikti vēdināmos mājokļos. Miega trūkums karstās naktīs nav tikai neērtība. Organisms neatjaunojas, palielinās nogurums, nespēks, dehidratācijas un pārkaršanas risks.

Zinātnieki uzsver, ka tieši diennakts temperatūras svārstības kļūst arvien nozīmīgākas. Vairs nepietiek zināt tikai dienas maksimālo temperatūru. Ir jāsaprot, cik ilgi cilvēks būs pakļauts karstumam un vai naktī būs kaut īss atelpas brīdis.

Karstuma stundu kļūst vairāk

Pētnieki analizēja pasaules stundu datus par karstumu no 1981. līdz 2023. gadam. Pēc viņu aprēķiniem vasarās uz sauszemes jau tagad tiek reģistrētas vidēji aptuveni 269 ārkārtēja karstuma stundas.

Modeļi, kas balstīti uz scenāriju ar lielu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, liecina, ka līdz 2100. gadam šādu stundu skaits var vēl pieaugt. Tas nozīmētu ne tikai biežākus karstuma viļņus, bet arī ilgāku to ietekmi uz cilvēkiem, pilsētām, veselības aprūpes sistēmām, lauksaimniecību un elektrotīkliem.

Karstums ir bīstams tāpēc, ka tas uzkrājas. Viena ļoti karsta diena var būt pārbaudījums, taču vairākas šādas dienas pēc kārtas, kad naktī neizdodas atdzist, kļūst par daudz nopietnāku apdraudējumu.

Visvairāk cieš tie, kuri krīzi ir veicinājuši vismazāk

Klimata pētnieki vērš uzmanību arī uz nevienlīdzību. Valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem bieži izjūt vislielāko karstuma viļņu ietekmi, lai gan vēsturiski tās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas ir veicinājušas ievērojami mazāk nekā bagātās valstis.

Šādās valstīs biežāk trūkst uzticamas dzesēšanas infrastruktūras, gaisa kondicionētāju, kvalitatīvu mājokļu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un medicīniskās palīdzības. Tāpēc viena un tā pati temperatūra vienā vietā var būt tikai nepatīkama, bet citā – dzīvībai bīstama.

Eiropa jau redz, kā izskatās jaunā realitāte

Satraucošās prognozes parādās laikā, kad Rietumeiropa jau saskaras ar ārkārtējām temperatūrām. Reģionā reģistrēti ārkārtīgi karsti vasaras mēneši, un vidējā temperatūra ievērojami pārsniedza iepriekšējos rādītājus.

Šādi viļņi arvien biežāk parāda, ka karstums nav tikai dienvidu valstu problēma. Tveicīgi dzīvokļi, sakarsušas pilsētas, sausums, ūdens ierobežojumi un paaugstināts veselības risks kļūst arvien reālāki arī Eiropā.

Pēc zinātnieku teiktā, valstīm būs precīzāk jāvērtē ne tikai tas, cik grādu rādīs termometrs, bet arī tas, cik stundu cilvēki būs spiesti pavadīt bīstamā temperatūrā. Tieši tas var palīdzēt labāk plānot brīdinājumus, darba laiku, palīdzību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un pilsētu gatavību.

Karstuma viļņi vairs nav tikai vasaras neērtība. Ja nakts vairs neatvēsina ķermeni un mājas, karstums kļūst par pastāvīgu slodzi, no kuras cilvēks vairs nespēj atpūsties. Tieši tāpēc nākotnes vasarās visbīstamākais var būt nevis pats karstākais dienas brīdis, bet tas, ka atvieglojums tā arī nepienāk pat pēc tumsas iestāšanās.