Kāpēc drudža laikā nevajadzētu veikt inhalācijas: kad procedūra var vairāk kaitēt nekā atvieglot elpošanu

Vai arī jums tā ir gadījies: deguns aizlikts, kakls kņud, klepus neļauj normāli aizmigt, bet virtuvē jau tvaiko bļoda ar karstu ūdeni? Šķiet, ka daži ieelpas vilcieni zem dvieļa, un elpot kļūs vieglāk. Taču termometrs tajā brīdī rāda 38 vai 39 grādus – un tieši šeit ir vērts apstāties.

Inhalācija daudziem saistās ar vienkāršu palīdzību mājās saaukstēšanās laikā. Silts mitrums uz brīdi nomierina sakairinātu degunu, mīkstina gļotas, bet pats rituāls atgādina bērnību. Tomēr organismam, kuram ir drudzis, papildu karstums var nebūt atvieglojums, bet gan vēl viena slodze.

Problēma nav tajā, ka cilvēks vēlas sev palīdzēt. Kad ir grūti elpot un sāp galva, gribas ķerties pie jebkā, kas sola ātru efektu. Taču drudzis jau nozīmē, ka organisms aktīvi cīnās ar infekciju un regulē temperatūru – tāpēc tvaiks, ļoti silts gaiss vai pārmērīgi karsta duša ne vienmēr būs labi sabiedrotie.

Karsts tvaiks organismam var kļūt par pārāk lielu slodzi

Drudža laikā cilvēks bieži vien tāpat jūtas tā, it kā būtu pārāk ilgi sēdējis smacīgā autobusā: seja kvēlo, sirds pukst ātrāk, ir nespēks, pārņem sviedri. Noliecoties virs bļodas ar karstu ūdeni vai izmantojot tvaika inhalatoru, organisms saņem papildu siltuma devu. Pašsajūta var pēkšņi pasliktināties – pastiprināties reibonis, nespēks, slikta dūša vai gaisa trūkuma sajūta.

Īpaši nepatīkami ir tas, ka cilvēks šīs sajūtas var ne uzreiz saistīt ar inhalāciju. Viņš domā, ka „slimība vienkārši saasinājusies“, lai gan daļu sliktās pašsajūtas varēja pastiprināt pārkaršana. Organisms drudža laikā tāpat zaudē vairāk šķidruma, tāpēc svīšana un karsts tvaiks var pietuvināt dehidratācijai.

Risks ir lielāks tiem, kam ir augsts drudzis, sirds vai asinsvadu problēmas, nosliece uz ģīboni, astma vai cita elpceļu slimība. Tāpat arī bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru stāvoklis var mainīties ātrāk, nekā šķiet pirmajā mirklī. Kad cilvēkam ir drudzis, reibst galva un viņš vēl sēž noliecies pie verdoša ūdens, nelaimes gadījums ar applaucēšanos kļūst par pavisam reālu iespēju.

Elpošana ne vienmēr kļūst vieglāka, lai gan tieši to visvairāk sagaida

Silts tvaiks uz īsu brīdi var samitrināt deguna gļotādu, taču tas neizārstē infekciju un nenovērš iemeslu, kāpēc paaugstinājusies temperatūra. Ja deguns ir aizlikts vīrusa dēļ, atvieglojums dažkārt ilgst ļoti īsu brīdi. Savukārt pārāk karsts tvaiks var vēl vairāk kairināt jutīgās gļotādas, īpaši tad, ja kakls jau ir jēls un klepus – sauss.

Klepojot daudzi cer, ka inhalācija „atbrīvos krūtis“. Taču elpas trūkums, sēkšana, spiediens krūtīs vai grūtības ieelpot nav signāls patstāvīgi palielināt tvaika daudzumu. Tie ir simptomi, kas jāuztver nopietni, jo dažkārt aiz tiem slēpjas nevis vienkārša saaukstēšanās, bet stāvoklis, kura gadījumā nepieciešama ārsta apskate.

Vēl viena bieža kļūda ir karstam ūdenim pievienot spēcīgi smaržojošas ēteriskās eļļas, dažādus balzamus vai citas kairinošas piedevas. Vienam to smarža šķiet „atsprostojoša“, citam tā var izraisīt klepus lēkmi, asarošanu vai bronhu kairinājumu. Drudža laikā noteikti nav īstais brīdis eksperimentam, kuram vajadzīgs gan dvielis, gan liela drosme.

Kāpēc drudža laikā nevajadzētu veikt inhalācijas: kad procedūra var vairāk kaitēt nekā atvieglot elpošanuAttēls: Unsplash / volant

Viens un tas pats padoms dažādiem cilvēkiem var būt pilnīgi nepiemērots

Vecāki bieži vēlas ātri atvieglot bērna nakti, kad viņam ir drudzis, viņš raud un nevar elpot caur degunu. Taču mazs bērns karsta ūdens tuvumā ir īpaši neaizsargāts: pietiek ar vienu neuzmanīgu kustību, lai bļoda apgāztos. Turklāt bērnam, kuram ir grūti elpot, kurš kļūst apātisks, nevēlas dzert vai kuram ilgstoši ir augsta temperatūra, svarīgāk ir vērot vispārējo stāvokli un meklēt profesionālu padomu, nevis rīkot tvaika procedūru mājās.

Strādājošs pieaugušais dažkārt noraksta drudzi uz „parastu saaukstēšanos“ un cenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastajā ritmā. Izdzēris temperatūru mazinošas zāles, viņš var justies labāk un nolemt, ka inhalācija vēl vairāk paātrinās atveseļošanos. Taču temperatūras pazemināšanās nenozīmē, ka organisms jau ir atpūties vai ka var ignorēt citus simptomus.

Senioriem situācija var būt vēl sarežģītāka, jo nespēks, šķidruma trūkums un temperatūras svārstības dažkārt izpaužas ne tik spilgti. Viņiem var būt grūtāk novērtēt, kad sliktā pašsajūta vairs nav tikai „parasts vīruss“. Ģimenes locekļiem der atcerēties vienkāršu lietu: ja cilvēkam ir drudzis un viņš šķiet neierasti apjucis, ļoti vājš vai viņam ir grūti elpot, pirmā izvēle nedrīkst būt tvaiks.

Bļodas ar tvaiku vietā – mazāk varonības un vairāk mierīgas aprūpes

Drudža laikā vissvarīgākais ir palīdzēt organismam nepārkarst: atpūsties, dzert pietiekami daudz šķidruma, nepārsegties pārāk biezi un vērot simptomus. Telpa nedrīkst būt smacīga, bet gaiss – pārāk sauss. Ja deguna aizlikums traucē, par drošākiem risinājumiem, kas piemēroti konkrētajam cilvēkam un viņa vecumam, var aprunāties ar farmaceitu vai ārstu.

Ja ārsts ir ieteicis inhalācijas ar īpašu aparātu un konkrētu šķīdumu, tas nav tas pats, kas elpot karstus tvaikus no katla. Tomēr arī šāda procedūra drudža laikā jāizvērtē, ņemot vērā pašsajūtu un saņemtos norādījumus, nevis vadoties pēc principa „jo vairāk, jo labāk“. Medicīniskai inhalācijai var būt skaidrs mērķis, taču arī tai nevajadzētu kļūt par pašdarbību.

Steidzamāk jārīkojas tad, ja apgrūtinās elpošana, lūpas kļūst zilganas, parādās sāpes krūtīs, apjukums, izteikts nespēks, cilvēks gandrīz nedzer vai viņa stāvoklis acīmredzami pasliktinās. Šādos gadījumos tvaiks tikai atņem laiku un var maskēt patieso problēmu. Drudzis nav sacensības par to, kurš mājās atradīs spēcīgāku procedūru – visbiežāk organismam vairāk vajadzīgs ūdens, atpūta un saprātīga uzmanība.

Kad temperatūra ir paaugstināta, vēlme „izsvīst slimību“ šķiet saprotama, taču organisms jau tā strādā virsstundas. Dažkārt labākā palīdzība elpošanai sākas nevis ar karstu bļodu, bet gan ar lēmumu to vispār neizņemt no skapja.