Kad drudzis uznāk negaidīti: ko darīt, lai temperatūra droši sāktu pazemināties
Vakarā vēl šķita, ka vienkārši esat mazliet pārguris: salst kājas, sāp galva, gribas ātrāk palīst zem segas. Pēc stundas termometrs jau rāda krietni vairāk, vaigi kvēlo, bet mājās sākas pazīstama rosība – kur ir zāles, vai vajag aukstu kompresi, varbūt atvērt logu? Drudzis bieži uznāk tieši tad, kad vismazāk gribas pieņemt mierīgu lēmumu.
Lielākā kļūda šādā situācijā – mēģināt temperatūru „nosist“ par katru cenu. Pats drudzis nav ienaidnieks: tā ir organisma reakcija uz infekciju vai iekaisumu. Tomēr augsta temperatūra var ļoti nogurdināt, un atsevišķos gadījumos tā nozīmē, ka vilcināties vairs nedrīkst. Tāpēc pirmais mērķis – nevis panika, bet drošs plāns tuvākajām stundām.
Vispirms – nevis ledus, bet mierīgs novērtējums
Ja pieaugušais vai vecāks bērns jūtas slikti, ir vērts izmērīt temperatūru ar uzticamu termometru un atzīmēt, kad sākās simptomi. Viens skaitlis ekrānā nepasaka visu. Daudz svarīgāk ir tas, vai cilvēks orientējas apkārtējā vidē, var padzerties, normāli elpo, vai jūt stipras sāpes un vai stāvoklis acīmredzami pasliktinās.
Ja temperatūra nav ļoti augsta un pašsajūta ir panesama, nav nepieciešams steigties izmantot visus mājās pieejamos līdzekļus. Dažkārt ķermenim vajadzīga atpūta, šķidrums un laiks. Cilvēks, kas apsedzies ar vairākām segām, var pārkarst vēl vairāk, lai gan tajā brīdī viņu arī krata drebuļi, tāpēc labāk izvēlēties vieglu, ērtu apģērbu un telpu, kas nav pārkarsēta.
Auksta duša vai ledains ūdens izklausās pēc ātra risinājuma, taču bieži vien tikai pastiprina drebuļus un diskomfortu. Tad ķermenis mēģina vēl aktīvāk sasilt. Daudz saudzīgāk iedarbojas vēsāka, bet ne auksta telpa, viegla gultasveļa un, ja cilvēkam tas ir patīkami, ar remdenu ūdeni samitrināta drāniņa uz pieres vai spranda. Mērķis nav panākt, lai ķermenis nosalst – tam jāpalīdz nepārkarst.
Šķidrums dažkārt ir svarīgāks par vēl vienu temperatūras pārbaudi
Cilvēks ar drudzi vairāk svīst, ātrāk zaudē šķidrumu, bet vājuma dēļ nereti vienkārši aizmirst dzert. Tad sāp galva, izkalst mute, pieceļoties reibst galva, un šķiet, ka slikti ir tikai temperatūras dēļ, lai gan daļu pašsajūtas jau nosaka dehidratācija. Glāze vai ūdens pudele, kas atstāta uz galdiņa blakus gultai, šādā situācijā nav sīkums.
Vislabāk dzert bieži un maziem malkiem: ūdeni, siltu vai vēsāku tēju, buljonu vai citu ierastu šķidrumu, ko cilvēks panes. Ja ir slikta dūša, liela glāze uzreiz var nenākt par labu – dažus malkus ik pēc pāris minūtēm parasti ir vieglāk panest. Pirmajā vakarā ēdiens ne vienmēr ir svarīgākā rūpe; daudz būtiskāk ir izdzert kaut nedaudz šķidruma un vismaz mazliet atpūsties.
Īpaši rūpīgi tas jāuzrauga bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mazs bērns ne vienmēr pateiks, ka viņam slāpst, bet seniors var nevēlēties traucēt mājiniekiem, lai gan jūtas arvien vājāks. Reta urinēšana, ļoti sausa mute, neparasts kūtrums vai reibonis ir pazīmes, ka ar vienu tējas tasi var vairs nepietikt un vajadzētu konsultēties ar mediķiem.
Zāles var atvieglot pašsajūtu, taču tām nevajadzētu pārvērsties sacensībā
Temperatūru pazeminošas zāles var būt noderīgas, ja drudzis nomoka, sāp galva vai muskuļi, tas neļauj gulēt un dzert šķidrumu. Tomēr tās ir svarīgi lietot tā, kā norādīts lietošanas instrukcijā vai kā ieteicis ārsts vai farmaceits. Nevajadzētu lietot vairākus dažādus preparātus tikai tāpēc, ka tiem ir atšķirīgi nosaukumi – to sastāvā var atkārtoties viena un tā pati aktīvā viela.
Bērniem zāles izvēlas atbilstoši vecumam un ķermeņa svaram, tāpēc šeit īpaši bīstami ir minēt pēc „pusotras tabletes“ vai senas ģimenes paražas. Bērniem un pusaudžiem aspirīnu bez ārsta norādījuma dot nedrīkst. Grūtniecēm, cilvēkiem ar aknu, nieru vai kuņģa slimībām, kā arī tiem, kuri lieto asins recēšanu ietekmējošas vai citas pastāvīgas zāles, par piemērotāko izvēli visdrošāk konsultēties ar speciālistu.
Mājas aptieciņā ir vērts glabāt ne tikai zāļu kārbiņu, bet arī praktisku noteikumu: pierakstīt, kas, kad un cik daudz ir lietots. Drudža laikā galva darbojas sliktāk, un, kad pie slimnieka mainās vairāki ģimenes locekļi, ir viegli nejauši atkārtot devu. Zāles nav eksāmena uzdevums, kas naktī vienam pašam jāatrisina virtuvē – neskaidros gadījumos var vērsties dežūrējošā aptiekā, ārstniecības iestādē vai neatliekamajā palīdzībā.
Kad ar mājas mieru vairs nepietiek
Neatliekamā palīdzība vajadzīga ne tikai tad, kad termometrs rāda lielu skaitli. Nekavējoties jārīkojas, ja cilvēkam ir grūti elpot, viņš noģībst, kļūst apjucis, viņu ir grūti pamodināt, sākas krampji, parādās stipras sāpes krūtīs, nepanesamas galvassāpes vai stīvs sprands. Jāsatraucas arī tad, ja parādās neparasti izsitumi, kas nepazūd, tos nospiežot, vai cilvēks nepārtrauktas vemšanas dēļ nespēj noturēt šķidrumu.
Zīdaiņu drudzis vienmēr jāvērtē piesardzīgāk, īpaši, ja temperatūra ir mazam bērnam, viņš ir neparasti kūtrs, atsakās ēst vai dzert, maz urinē. Vecākiem tā ir visgrūtākā situācija: gribas pagaidīt, lai nebūtu „bez vajadzības“, taču ar bērniem labāk konsultēties agrāk. Tas pats attiecas uz cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, smagām hroniskām slimībām vai tiem, kuri nesen ārstēti slimnīcā.
Ja temperatūra saglabājas vairākas dienas, atkal paaugstinās pēc īslaicīgas uzlabošanās vai tai pievienojas skaidri izteiktas sāpes kādā konkrētā vietā – ausī, kaklā, vēderā, sānā vai urinēšanas laikā –, ir vērts vērsties pie ārsta. Drudzis var būt vienkāršas vīrusu infekcijas daļa, taču tas var arī maskēt stāvokli, kam nepieciešama mērķtiecīga ārstēšana. Ķermenim nav jācieš tikai tāpēc, lai pierādītu, ka „varbūt pāries pats no sevis“.
Kad mājās kādam ir drudzis, visbiežāk palīdz nevis varonīgas metodes, bet vienkāršas lietas: ūdens pa rokai, nepārkarsēta gulta, skaidri lietotas zāles un cilvēks, kurš mierīgi vēro, vai stāvoklis nemainās. Temperatūra var paaugstināties ātri, taču drošība sākas ar lēnāku lēmumu – novērtēt ne tikai termometru, bet arī pašu cilvēku.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?