Pēc dušas sāk niezēt āda: ikdienišķs paradums var būt īstais vaininieks

Vai arī jums tā gadās: izkāpjat no dušas, jūtaties tīri un svaigi, bet jau pēc dažām minūtēm sāk niezēt apakšstilbi, rokas vai mugura? Gribas kasīties, āda šķiet saspringusi, bet vakara rituāls, kam vajadzēja atslābināt, atstāj nepatīkamu sajūtu. Daudzi šādu niezi noraksta uz „jutīgu ādu“ vai vienkārši pacieš.

Tomēr ļoti bieži problēma sākas nevis ar noslēpumainu alerģiju un nevis ar pašu ūdeni. Vainīgs var būt ierasts paradums – pārāk karša un ilga duša, īpaši tad, kad ārā ir vēss, bet mājās gribas kaut uz dažām minūtēm paslēpties zem spēcīgas silta ūdens strūklas.

Āda pēc šādas dušas dažkārt protestē nevis tāpēc, ka ir „kaprīza“. Tai vienkārši trūkst aizsargslāņa, kas palīdz saglabāt mitrumu un pasargā no ārēja kairinājuma. Tad pietiek ar dvieli, sausu apģērbu vai siltu istabas gaisu, lai sāktos šī kaitinošā nieze.

Karsts ūdens nomierina tikai uz īsu brīdi

Pēc saspringtas dienas karsta duša šķiet kā neliels apbalvojums sev. Pleci atslābst, rokas un kājas sasilst, un vismaz uz dažām minūtēm apklust galvā riņķojošās domas. Problēma ir tā, ka ļoti karsts ūdens vienlaikus nomazgā arī daļu dabisko ādas tauku, kas nav netīrumi – tie palīdz ādai saglabāties maigai un mazāk ievainojamai.

Jo ilgāk stāvam zem karstas strūklas, jo vairāk āda var zaudēt mitrumu. Sākumā tas bieži jūtams tikai kā savilkuma sajūta: šķiet, ka pēc dušas gribas pēc iespējas ātrāk apģērbties vai uzklāt krēmu. Vēlāk var parādīties nieze, zvīņošanās, raupjāki plankumi, bet jutīgākās vietās – arī apsārtums.

Cilvēks nereti rīkojas pretēji tam, kas ādai nepieciešams: kad niez, viņš atkal dodas dušā un izvēlas vēl siltāku ūdeni, jo siltums uz īsu brīdi novērš uzmanību no nepatīkamās sajūtas. Tā izveidojas aplis – duša uz mirkli sniedz atvieglojumu, bet pēc tās āda kļūst vēl sausāka un nākamreiz reaģē spēcīgāk.

Dažkārt problēmu pastiprina ne tikai ūdens temperatūra

Pat īsa duša var beigties ar niezi, ja ādu intensīvi berž ar raupju sūkli, cimdu vai skrubi. Šāds rituāls bieži šķiet īpaši tīrs, taču ikdienā tas var būt pārāk agresīvs. Āda nav virtuves darba virsma, kas jāberž tik ilgi, līdz vairs nepaliek nekādu sajūtu vai taukaināka slāņa.

Kairināt var arī spēcīgi smaržojoši dušas želejas, vannas putas, līdzekļi ar daudzām aktīvajām vielām vai ļoti bieža ziepju lietošana visam ķermenim. Padusēm, pēdām vai citām svīstošām vietām mazgāšanās līdzeklis parasti ir nepieciešams, taču visa ķermeņa beršana ar putām katru reizi ne vienmēr sniedz lielāku labumu. Īpaši tad, ja āda jau ir sausa vai pakļauta kairinājumam.

Nepatīkamo sajūtu veicina arī tas, kas notiek pēc dušas. Enerģiska beršana ar dvieli, ļoti karsta telpa, vilnas vai raupjš džemperis var sakairināt jau tā jutīgo ādu. Vecāki to bieži pamana bērniem, seniori – uz apakšstilbiem un rokām, bet cilvēki, kas daudz strādā, – vakarā, kad ķermenis ir noguris, bet āda dienas laikā jau pieredzējusi vēja, aukstuma vai sausa iekštelpu gaisa iedarbību.

Pēc dušas sāk niezēt āda: ikdienišķs paradums var būt īstais vaininieksAttēls: Unsplash / Curology

Nelielas pārmaiņas bieži jūtamas ātrāk, nekā šķiet

Pirmais vienkāršais mēģinājums – uz dažām dienām samazināt ūdens temperatūru. Tam nav jābūt ledainam vai nepatīkamam: pietiek, ja ūdens ir silts, nevis tik karsts, ka āda kļūst sarkana. Tāpat vērts pievērst uzmanību laikam – īsāka duša ādai bieži ir draudzīgāka nekā ilgstoša stāvēšana zem strūklas, pat ja tā šķiet kā pelnīta vakara atpūta.

Pēc mazgāšanās ādu labāk nevis berzt, bet maigi nosusināt ar mīkstu dvieli. Kamēr tā vēl ir nedaudz mitra, var izmantot vienkāršu bezsmaržas mitrinošu ķermeņa krēmu vai emolientu. Tas nav tikai kosmētisks solis: līdzeklis palīdz aizturēt mitrumu, ko āda zaudējusi mazgāšanās laikā.

Ja vēlaties noskaidrot, kas tieši kairina, nav nepieciešams vienlaikus nomainīt visu vannas istabas plauktu saturu. Gudrāk sākt ar vienu lietu: samazināt ūdens karstumu, uz dažām nedēļām atteikties no skrubja vai ļoti smaržīgu želeju aizstāt ar maigāku līdzekli. Tad ir vieglāk saprast, kas patiešām maina pašsajūtu, nevis minēt starp desmitiem iespējamo vaininieku.

Kad niezi nevajadzētu ignorēt

Tomēr ne katru niezi pēc dušas var izskaidrot tikai ar sausumu. Ja vienlaikus parādās izteikti izsitumi, pietūkums, sāpes, mitrojošas vai saplaisājušas vietas, problēma nepāriet pēc paradumu maiņas vai niez ne tikai pēc mazgāšanās, vērts konsultēties ar ģimenes ārstu vai dermatologu. Tāpat nevajadzētu atlikt vizīti, ja sajūta ir spēcīga un traucē gulēt vai normāli dzīvot.

Cilvēkiem, kuriem ir ekzēma, alerģijas vai citas ādas problēmas, ikdienas kopšana var prasīt lielāku uzmanību. Viņiem īpaši svarīgi rūpīgi izvēlēties līdzekļus un nemēģināt „izmazgāt“ niezi ar arvien jaunām želejām vai biežāku mazgāšanos. Dažkārt, jo vairāk produktu vannas istabā, jo grūtāk klājas ādai.

Un te ir otra puse: vēlme ilgāk pabūt karstā dušā nav slikts paradums slinkuma vai nezināšanas dēļ. Tās bieži ir vienīgās mierīgās minūtes mājās, kad bērni jau guļ, darbi ir pabeigti un ķermenis beidzot atslābst. Tāpēc nav sev jāatņem šis prieks – dažkārt pietiek padarīt dušu īsāku, maigāku un ādai draudzīgāku.

Nieze pēc dušas var šķist sīkums, taču tā bieži ir ļoti skaidrs ķermeņa signāls: tīrības jau ir gana, tagad ādai nepieciešama aizsardzība. Dažkārt labākās pārmaiņas sākas nevis ar jaunu dārgu krēmu, bet ar dažus grādus vēsāku ūdeni no krāna.