Vannas istabā pastāvīgi valda mitruma smaka: pārbaudiet vienu reti tīrāmu priekšmetu

Ilgi var vainot dvieļus, dušas kabīni vai sliktu ventilāciju, līdz kādu dienu pamanāt: vannas istaba ir iztīrīta, grīdas sausas, bet smagā mitruma smaka joprojām nekur nepazūd. Īpaši tā jūtama no rīta, atverot durvis, vai vakarā, kad pēc dušas telpa atkal piepildās ar tvaiku.

Šādā situācijā daudzi sāk izsmidzināt gaisa atsvaidzinātāju, rūpīgāk berzt flīzes vai atstāj logu pusvirus. Taču smaka bieži slēpjas pavisam ne tur, kur vispirms skatāmies. Viens kluss vaininieks var karāties tieši acu priekšā – dušas aizkars.

No pirmā acu uzmetiena tas izskatās nevainīgs: ūdens notek, aizkars izžūst, un, ja nav redzami tumši plankumi, šķiet, ka nav par ko uztraukties. Tomēr tā krokās, apakšdaļā un vietās, kas pēc mazgāšanās saskaras, mitrums saglabājas ilgi. Tieši tas kļūst par neredzamo fonu, kura dēļ vannas istaba sāk smaržot nevis pēc tīrības, bet pēc sastāvējuša mitra auduma.

Aizkars nežūst tik ātri, kā šķiet

Pēc dušas daudzi vienkārši izkāpj, aizvelk aizkaru uz vienu pusi un aizver vannas istabas durvis. Tad mitrais materiāls vai plastmasa savelkas blīvās krokās, bet gaiss ap to gandrīz nekustas. Ūdens pilieni iztvaiko lēnāk, savukārt apakšdaļa, kas bieži saskaras ar vannas malu vai grīdu, paliek slapja visilgāk.

Nepatīkama smaka nerodas vienā vakarā. Sākumā tā jūtama tikai, pieejot tuvāk, pēc tam sāk sajaukties ar mitru dvieļu un kosmētikas smaržām. Beigās šķiet, ka smaka izplatās no visas telpas, lai gan tās avots var būt tikai dažus sprīžus plata aizkara apakšdaļa.

Īpaši ātri tas notiek vannas istabā bez loga vai mājoklī, kur pēc mazgāšanās ventilators tiek uzreiz izslēgts. Pat laba ventilācija nepalīdzēs, ja pats aizkars pastāvīgi paliek saspiests un slapjš. Tam nepieciešams ne tikai iztvaicēt ūdeni, bet arī saņemt gaisu no abām pusēm.

Problēma sākas tur, kur acis reti aizklīst

Lielākā daļa cilvēku notīra redzamo aizkara pusi, ja uz tās uzšļakstās ziepes vai kaļķakmens. Taču netīrumi un mitruma paliekas uzkrājas iekšpusē, šuvēs, caurumiņos pie gredzeniem un pašā apakšējā malā. Ja aizkars ir raibs vai puscaurspīdīgs, pirmās pārmaiņas ir vēl vieglāk nepamanīt.

Tur uzkrājas ne tikai ūdens. Uz aizkara paliek ziepju, šampūna un ķermeņa kopšanas līdzekļu atliekas, un tās rada labvēlīgu vidi nepatīkamas smakas rašanās. Tāpēc ar vannas istabas iesmaržināšanu vien nepietiek – atsvaidzinātājs tikai uz īsu brīdi nosedz to, kas jāizmazgā.

Nelielā mājoklī smaka jūtama spēcīgāk, jo vannas istabas durvis bieži ved tieši uz gaiteni vai guļamistabu. Ģimenei, kurā vairāki cilvēki mazgājas viens pēc otra, aizkars visas dienas laikā nepaspēj pienācīgi izžūt. Senioriem vai cilvēkiem, kuri ir jutīgāki pret smakām, šāda pastāvīga mitruma sajūta var būt īpaši kaitinoša, pat ja vannas istaba vizuāli ir kārtīga.

Vannas istabā pastāvīgi valda mitruma smaka: pārbaudiet vienu reti tīrāmu priekšmetuAttēls: Unsplash / Francesca Tosolini

Ar izmazgāšanu nepietiek, ja pēc dušas tas atkal tiek saspiests

Pirmais solis ir vienkāršs – izlasīt aizkara kopšanas etiķeti un izmazgāt vai notīrīt to tā, kā iesaka ražotājs. Daļu tekstila aizkaru var mazgāt veļasmašīnā, bet dažus plastmasas aizkarus pietiek saudzīgi noskalot ar siltu ūdeni un piemērotu tīrīšanas līdzekli. Ja materiāls jau sen ir mainījis krāsu, kļuvis lipīgs vai smaka pēc tīrīšanas ātri atgriežas, praktiskāk to nomainīt.

Pēc katras dušas aizkaru ieteicams izstiept visā tā platumā, nevis sabīdīt stūrī. Tā ūdens neuzkrāsies vienās krokās un gaiss varēs tam piekļūt. Ja ir ventilators, vēlams ļaut tam darboties arī pēc mazgāšanās, nevis tikai tik ilgi, kamēr vannas istabā vēl tek ūdens.

Svarīgi arī neatstāt aizkara malu peļķē uz grīdas vai iespiestu starp vannu un sienu. Šķiet, ka tas ir sīkums, taču tieši šādās vietās mitrums saglabājas visneatlaidīgāk. Dažkārt pietiek ar dažu dienu ieradumu izstiept aizkaru, lai no rīta vannas istabā vairs nebūtu tās pazīstamās sasmakušā gaisa smakas.

Ne vienmēr vainīgs ir tikai aizkars

Ja aizkars ir tīrs, tiek izžāvēts, bet smaka joprojām nepazūd, vērts apskatīt arī citus priekšmetus, kas uzkrāj mitrumu. Vannas istabas paklājiņam, veļas grozam, dvieļiem, dušas kabīnes blīvējuma vietām vai reti vēdinātam skapītim var būt tā pati problēma. Smakai patīk iemitināties tur, kur ir silts, mitrs un gaiss ilgstoši nekustas.

Nevajadzētu visu atbildību uzvelt tikai mājokļa iemītniekiem. Vannas istabās, kur ir vāja ventilācija, nav loga vai pastāvīgi pil krāns, mitruma ir ievērojami vairāk, tāpēc pat visrūpīgākie ieradumi ne vienmēr atrisina problēmu. Īrētā mājoklī par nedarbojošos ventilatoru vai bojātām blīvējuma vietām vērts paziņot mājokļa īpašniekam, bet savā mājā remontu nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad parādīsies pelējuma plankumi.

Tomēr vislabāk sākt ar to, ko var izdarīt jau šodien un bez lieliem izdevumiem. Dušas aizkara izstiepšana, apskatīšana un iztīrīšana aizņem daudz mazāk laika nekā visu flīžu mazgāšana vēlreiz. Un, ja pēc tam vannas istabā beidzot jūtama nevis mākslīga atsvaidzinātāja smaka, bet vienkārša tīrība, kļūst skaidrs: dažkārt mājīgumu sabojā nevis liela problēma, bet viens pastāvīgi mitrs priekšmets, ko sen neesam pamanījuši.