Eiropā tiek ierosināts benzīna automašīnām aizliegt braukt ātrāk par 100 km/h: autovadītājiem tas izklausītos pēc revolūcijas

Iedomājieties parastu vasaras braucienu: šoseja ir tukša, navigācija rāda, ka līdz jūrai vai citas valsts robežai atlikušas vairākas stundas, bet spidometram ierasto 120–130 km/h vietā jāapstājas pie 100. Ne ceļu darbu, ne lietus, ne avārijas dēļ. Vienkārši tāpēc, ka automašīnu darbina benzīns.

Tieši šāda ideja pēdējās dienās atkal izraisījusi diskusijas Eiropā. Austrijas politikas analītiķis un aktīvists Guntheris Fehlingeris-Jahns ierosina visā Eiropā noteikt vienotu 100 km/h maksimālo ātrumu benzīna automašīnām un kravas automobiļiem uz automaģistrālēm un galvenajiem ceļiem. Elektromobiļiem saskaņā ar šo ideju šāds ierobežojums nebūtu piemērojams.

Tas izklausās pēc risinājuma, kas nekavējoties nostādītu autovadītājus pretējās nometnēs. Vieni teiktu, ka tas ir nepieciešams drošības, klimata un degvielas taupīšanas dēļ. Citi dusmotos, ka tas ir vēl viens trieciens parastajam cilvēkam, kurš jau tā maksā par degvielu, apdrošināšanu, remontu, nodokļiem un dzīves sadārdzināšanos. Taču svarīgākā detaļa ir šāda: tas nav pieņemts Eiropas Savienības lēmums un pašlaik nav oficiāla ES politika.

Idejas būtība – mazāk degvielas, mazāka atkarība

Priekšlikuma loģika ir vienkārša: jo ātrāk automašīna brauc, jo vairāk degvielas tā patērē. Tāpēc 100 km/h ierobežojums, pēc idejas autora teiktā, varētu samazināt benzīna patēriņu uz automaģistrālēm aptuveni par 20–30 % un ļaut ietaupīt lielas naudas summas.

Šis arguments nav tikai par autovadītāja maciņu. Tas saistīts arī ar Eiropas atkarību no importētās naftas. Jo mazāk degvielas tiek sadedzināts uz ceļiem, jo mazāk naudas aizplūst uz naftu eksportējošām valstīm. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šis temats Eiropā kļuva īpaši jutīgs.

Līdzīga doma izskanējusi jau iepriekš. 2022. gadā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra savā plānā ierosināja samazināt ātrumu uz automaģistrālēm vismaz par 10 km/h, jo šāds pasākums varētu ātri samazināt naftas pieprasījumu. Aģentūra arī norādīja, ka ātruma ierobežošana var samazināt degvielas patēriņu automašīnās, mikroautobusos un kravas automobiļos.

Eiropas Komisija kopā ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru 2022. gadā arī runāja par vienkāršiem pasākumiem, ar kuriem mājsaimniecības un sabiedrība varētu mazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tika aprēķināts, ka, aktīvi piemērojot šādus taupības pasākumus, gadā varētu ietaupīt aptuveni 220 miljonus barelu naftas un aptuveni 17 miljardus kubikmetru gāzes.

Kāpēc autovadītāji uz to reaģētu ļoti jutīgi

Automašīna daudziem cilvēkiem nav tikai transportlīdzeklis. Tā ir brīvības sajūta, ikdienas darba instruments, iespēja apciemot vecākus laukos, aizbraukt uz jūrmalu, aizvest bērnus, strādāt, ceļot. Tāpēc jebkurš mēģinājums ierobežot ātrumu nekavējoties skar ne tikai tehniku, bet arī emocijas.

100 km/h ierobežojums daudziem šķistu kā palēnināta dzīve. Braucieni kļūtu ilgāki, īpaši tiem, kuri bieži pārvietojas starp pilsētām vai strādā transporta jomā. Vēl vairāk jautājumu radītu izņēmums elektromobiļiem. Vieniem tas šķistu pamudinājums pāriet uz tīrāku transportu, citiem – netaisnīga privilēģija tiem, kuri var atļauties dārgāku automašīnu.

Te slēpjas politiskā problēma. Ekoloģiskās idejas bieži sastop pretestību tad, kad cilvēki jūt, ka slogs gulstas nevienlīdzīgi. Ja elektromobiļi drīkstētu braukt ātrāk, bet benzīna automašīnām tiktu noteikti ierobežojumi, daļa sabiedrības to uztvertu nevis kā klimata politiku, bet kā spiedienu mainīt automašīnu.

Īpaši sāpīgi tas izskatītos reģionos, kur sabiedriskais transports ir vājš, bet automašīna nav izvēle, bet nepieciešamība.

Ātruma ierobežojumiAttēls: Ilustratīvs attēls

ES pagaidām nav kopīga ātruma ierobežojuma

Ir svarīgi saprast, ka šī ideja saskartos ar ļoti nopietnu šķērsli. Ātruma ierobežošana Eiropā pašlaik ir dalībvalstu atbildība. Eiropas Komisijas informācijā norādīts, ka vispārējos ātruma ierobežojumus uz dažādu veidu ceļiem parasti nosaka valstu iestādes, bet lielākajā daļā ES valstu uz automaģistrālēm tiek piemēroti 120 vai 130 km/h ierobežojumi.

Vācija joprojām ir izņēmums, jo dažos automaģistrāļu posmos nav vispārēja obligāta ātruma ierobežojuma, lai gan ieteicamais ātrums ir 130 km/h. Tas liecina, ka pat ES valstu vidū attieksme pret ātrumu ļoti atšķiras. Vienviet ātrums tiek uzskatīts par drošības un klimata problēmu, citviet – par autovadītāju brīvības sastāvdaļu.

Tāpēc viena cilvēka priekšlikums, pat ja tas skaļi izskan plašsaziņas līdzekļos, vēl nenozīmē, ka Brisele rīt noteiks visai Eiropai jaunu 100 km/h noteikumu. Tam būtu nepieciešama politiskā griba, juridiski lēmumi un valstu piekrišana.

Ko tas nozīmētu Lietuvai

Lietuvas autovadītāji šādu ierobežojumu izjustu ļoti būtiski. Pašlaik Lietuvā vieglajām automašīnām uz automaģistrālēm no aprīļa līdz oktobrim tiek piemērots ātrums 130 km/h, bet no novembra līdz martam – 110 km/h, ja ceļa zīmes nenosaka citādi. Uz ātrgaitas ceļiem attiecīgi tiek piemēroti 120 un 110 km/h ierobežojumi.

Tas nozīmē, ka vasarā, braucot pa automaģistrāli, 100 km/h ierobežojums nozīmētu pat par 30 km/h mazāku ātrumu nekā pašlaik atļauts daudzos posmos. Brauciens no Viļņas uz Klaipēdu vai no Kauņas uz jūrmalu kļūtu ilgāks. Varbūt ne dramatiski vienā reizē, taču tiem, kuri brauc bieži, atšķirība būtu jūtama.

No otras puses, mazāks ātrums varētu nozīmēt mazāku degvielas patēriņu un teorētiski drošāku satiksmi. Ātrums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka avāriju smagumu: jo lielāks ātrums, jo mazāk laika reaģēt un jo smagākas sadursmes sekas.

Tomēr drošības arguments vien ne visiem būtu pietiekams. Daļa autovadītāju jautātu, kāpēc tiek ierobežotas tikai benzīna vai iekšdedzes dzinēja automašīnas, ja satiksmes drošību var apdraudēt jebkurš transportlīdzeklis, kas brauc ātri.

Kāpēc elektromobiļu izņēmums izraisa visvairāk strīdu

Priekšlikums paredz, ka 100 km/h ierobežojums elektromobiļiem nebūtu piemērojams. Idejas mērķis ir skaidrs – mudināt cilvēkus izvēlēties elektrisko transportu un mazināt atkarību no benzīna. Tomēr praksē šī var kļūt par visvairāk apstrīdēto daļu.

Parasts autovadītājs var jautāt: ja mēs runājam par drošību, kāpēc elektromobilis drīkst braukt ātrāk? Ja mēs runājam par klimatu, kāpēc cilvēks, kuram nav naudas elektromobilim, būtu jāsoda ar ilgāku braucienu? Ja mēs runājam par degvielas taupīšanu, vai nebūtu godīgāk runāt par kopumā mazāku ātrumu visiem?

Šāda nošķiršana var veicināt elektromobiļu iegādi, bet vienlaikus izraisīt sociālo neapmierinātību. Īpaši valstīs, kur elektriskās automašīnas vēl nav pieejamas lielai daļai iedzīvotāju un uzlādes infrastruktūra reģionos joprojām ne vienmēr ir ērta.

Vai tas ir reāli, vai tikai skaļš paziņojums?

Pašlaik šī ideja vairāk līdzinās politiskai kampaņai un diskusijas provocēšanai, nevis reālam tiesību aktam. Tai nav Eiropas Komisijas oficiāla atbalsta, un tā nav pieņemta kā ES iniciatīva. Tomēr tas nenozīmē, ka temats ir pilnīgi nenozīmīgs.

Eiropā jau sen tiek diskutēts par to, kā samazināt degvielas patēriņu, atkarību no importētās naftas, piesārņojumu un bojāgājušo skaitu uz ceļiem. Ātruma ierobežošana ir viens no vienkāršākajiem pasākumiem uz papīra, bet politiski – viens no sarežģītākajiem. Jo tas nekavējoties skar miljoniem cilvēku.

Tāpēc pat tad, ja 100 km/h ierobežojums benzīna automašīnām tuvākajā laikā nekļūs par likumu, pati diskusija nekur nepazudīs. Enerģētika, klimats, drošība un transporta nākotne Eiropā arvien biežāk tiks saistīti ar jautājumu: cik ātri mums patiesībā ir jābrauc?

Autovadītājiem svarīgākais ir nekrist panikā

Šodien Lietuvas autovadītājiem nekas nemainās. Nav jauna ES noteikuma, kas jau no rītdienas piespiestu benzīna automašīnām braukt ne ātrāk kā ar 100 km/h. Tas ir priekšlikums, kas izraisījis diskusiju, bet nav pieņemts lēmums.

Tomēr šis stāsts parāda virzienu, kurā virzās Eiropas transporta politika. Degviela, ātrums, piesārņojums un drošība arvien biežāk tiks vērtēti kopā. Tas nozīmē, ka nākotnē spiediens uz iekšdedzes dzinēju automašīnām, visticamāk, pieaugs – ar nodokļiem, pilsētu ierobežojumiem, zemo emisiju zonām, mudināšanu izvēlēties elektromobiļus vai, iespējams, ātruma politiku.

Vieniem tas šķitīs nepieciešams solis ceļā uz tīrāku Eiropu. Citiem – vēl viens mēģinājums norādīt, kā dzīvot. Taču skaidrs ir viens: ja kādreiz nopietni tiktu apsvērts kopīgs 100 km/h ierobežojums, tas kļūtu nevis par tehnisku labojumu, bet par vienu no karstākajām autovadītāju diskusijām Eiropā.

Jo automašīnas ātrums daudziem nav tikai skaitlis uz ceļa zīmes. Tā ir sajūta, ka pats kontrolē savu braucienu. Un tieši tāpēc šādi priekšlikumi vienmēr izraisa daudz vairāk emociju, nekā sākumā varētu šķist.