Skaitļi pārsteidz: liela daļa īrnieku katru mēnesi maksā vairāk

Pašam savs mājoklis bieži tiek saistīts ar lielām finansiālām saistībām, bet īre – ar elastīgāku un vismaz no pirmā acu uzmetiena lētāku dzīvesveidu. Tomēr jauna Lietuvas iedzīvotāju aptauja rāda pavisam citu ainu. Vairāk nekā 300 eiro mēnesī mājoklim tērē pat 72 procenti īrnieku, bet starp iedzīvotājiem, kuri maksā mājokļa kredītu, tādu ir 58 procenti. Dažās vecuma grupās atšķirība ir vēl izteiktāka.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma „Realco“ pasūtīto reprezentatīvo aptauju veica „Spinter tyrimai“, un tā arī parādīja, ka Lietuvā pašam savs mājoklis joprojām ir ļoti svarīgs. Aptuveni 60 procenti aptaujāto norādīja, ka viņiem ir pašiem savs mājoklis bez kredīta, vēl aptuveni 20 procenti dzīvo savā mājoklī, par kuru joprojām maksā kredītu. Mājokli īrē aptuveni 9 procenti respondentu, bet 6 procenti dzīvo kopā ar tuviniekiem.

Tātad gandrīz četriem no pieciem aptaujātajiem ir pašiem savs mājoklis. „Realco“ pārdošanas direktors Marijonas Chmieliauskas vērš uzmanību, ka tas ir diezgan augsts rādītājs arī Eiropas kontekstā. „Eurostat“ dati liecina, ka 2025. gadā pašu mājoklī dzīvoja aptuveni 87 procenti Lietuvas iedzīvotāju, savukārt Vācijā tādu bija aptuveni 47 procenti, Austrijā – 54 procenti, bet Dānijā – 58 procenti.

Pēc nekustamo īpašumu eksperta teiktā, šādu atšķirību var saistīt arī ar Lietuvas vēsturi. Lielai daļai vecāka gadagājuma cilvēku ir pašiem savs mājoklis, un daļa šī īpašuma laika gaitā tiek nodota bērniem vai mazbērniem. Iespēju iegādāties mājokli veicina arī valsts atbalsts un tuvinieku palīdzība.

Īrnieki biežāk pārsniedz 300 eiro robežu

Lielākā atšķirība starp īrniekiem un cilvēkiem, kuri maksā kredītus, redzama, aplūkojot mazākus ikmēneša izdevumus. Līdz 300 eiro mēnesī par mājokli maksā 42 procenti kredītņēmēju, taču tikai 28 procenti īrnieku.

301–500 eiro intervālā situācija apgriežas kājām gaisā. Šādu mājokļa kredīta maksājumu veic 31 procents respondentu, kuriem ir kredīts, savukārt īrnieku vidū šādu summu katru mēnesi tērē pat 46 procenti iedzīvotāju. Citiem vārdiem sakot, gandrīz katrs otrais aptaujātais īrnieks ietilpst tieši šajā izdevumu intervālā.

Kad ikmēneša summa palielinās vēl vairāk, atšķirība gandrīz izzūd. Kredīta maksājumu 501–700 eiro apmērā veic 16 procenti respondentu, kuriem ir mājokļa kredīts, bet šāda lieluma īri maksā 18 procenti īrnieku. Vairāk nekā 700 eiro mēnesī kredītam atvēl 12 procenti aptaujāto, bet īrei – 8 procenti.

Kopējā tendence ir diezgan skaidra: vairāk nekā 300 eiro mēnesī par mājokli maksā gandrīz trīs ceturtdaļas īrnieku, bet kredītņēmēju vidū tādu ir nedaudz vairāk nekā puse. Vienlaikus abās grupās to cilvēku īpatsvars, kuri tērē vairāk nekā 500 eiro, ir gandrīz vienāds – 26 procenti īrnieku un 28 procenti kredītņēmēju.

Tas nozīmē, ka populārais priekšstats, ka īre automātiski nozīmē mazākas ikmēneša finansiālās saistības, ne vienmēr atbilst realitātei.

M. Chmieliauskas norāda, ka cilvēki, kuri mājoklim var atvēlēt vairāk, bieži izvēlas pašiem savu nekustamo īpašumu un vienlaikus izvirza augstākas prasības tā platībai, atrašanās vietai vai kvalitātei. Tāpēc augstākajā izdevumu intervālā kredītņēmēju īpatsvars kļūst lielāks. Tomēr pastāv arī psiholoģiska atšķirība: pat maksājot lielāku maksājumu, cilvēks naudu iegulda īpašumā, kas laika gaitā kļūst par viņa īpašumu.

Jauniešiem aina ir pavisam citāda

Vēl izteiktākas atšķirības redzamas, sadalot iedzīvotājus pēc vecuma. Līdz 25 gadu vecumam cilvēki visbiežāk norādīja, ka īrē mājokli – tā dzīvo katrs ceturtais šīs vecuma grupas respondents. Tomēr citu dzīves formu īpatsvars ir ļoti līdzīgs: 23 procentiem jauniešu jau ir pašiem savs mājoklis bez kredīta, 21 procentam – mājoklis ar kredītu, bet 22 procenti joprojām dzīvo kopā ar tuviniekiem.

Šāds diezgan liels pašiem savu mājokli piederošu jauniešu skaits, pēc M. Chmieliauska teiktā, var būt saistīts ar ģimenes palīdzību. Vieniem tuvinieki palīdz sakrāt pirmo iemaksu, citi saņem vai manto nekustamo īpašumu.

26–35 gadu grupā pašam savs mājoklis jau kļūst par skaidrāku normu. 33 procentiem aptaujāto šajā vecumā ir mājoklis ar kredītu, bet 32 procentiem – pašiem savs mājoklis bez kredīta. Pieaugot vecumam, to mājokļu īpašnieku īpatsvars, kuriem nav kredīta, strauji palielinās: starp 36–45 gadus vecajiem iedzīvotājiem tādu ir 48 procenti, 46–55 gadu grupā – jau 71 procents, bet starp vecākajiem aptaujātajiem pašiem savs mājoklis bez kredīta ir vairāk nekā 88 procentiem.

Tomēr tieši jauniešu vidū redzama arī viena no interesantākajām finansiālajām atšķirībām. 18–25 gadu grupā vairāk nekā 300 eiro mēnesī par mājokli maksā pat 86 procenti īrnieku, bet kredītņēmēju vidū – 61 procents. 26–35 gadu grupā atšķirība ir mazāka, tomēr tā saglabājas: vairāk nekā 300 eiro tērē 75 procenti īrnieku un 65 procenti iedzīvotāju, kuri maksā kredītu.

Tas var būt īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri apsver, vai vēl dažus gadus īrēt vai mēģināt iegādāties savu mājokli. Kā liecina aptauja, ikmēneša maksājuma apmērs ne vienmēr ir galvenais šķērslis.

Dzīvokļa īreAttēls: Ilustratīvs attēls

Lielākā problēma bieži nav maksājums, bet pirmā iemaksa

Ja cilvēks par īri jau maksā 400, 500 vai 600 eiro mēnesī, līdzīga lieluma kredīta maksājums var vairs nešķist tik biedējošs. Tomēr, lai saņemtu mājokļa kredītu, vispirms ir jāatbilst bankas prasībām, jābūt pietiekamiem un stabiliem ienākumiem, kā arī jāuzkrāj pirmā iemaksa.

Tieši pēdējā daudziem jauniešiem kļūst par grūtāko šķērsli. Īrējot mājokli, liela ienākumu daļa var tikt novirzīta mājoklim, tāpēc vienlaikus sakrāt vairākus desmitus tūkstošu eiro pirmajai iemaksai nav vienkārši. Izveidojas paradoksāla situācija: cilvēks katru mēnesi var maksāt summu, kas ir tuva nākotnes kredīta maksājumam, taču viņam nav kapitāla, kas nepieciešams paša kredīta saņemšanai.

„Realco“ pārstāvis vērš uzmanību, ka situāciju var atvieglot tuvinieku palīdzība, kā arī mājokļu kreditēšanas noteikumu izmaiņas. No 2026. gada augusta cilvēkiem, kuri ar atbilstošiem nosacījumiem iegādājas pirmo mājokli, minimālā pirmā iemaksa samazinās līdz 10 procentiem, tāpēc daļai jauno iedzīvotāju sava mājokļa iegāde var kļūt iespējama agrāk.

Tomēr nepietiek tikai salīdzināt īres un kredīta maksājumus. Paša mājokļa īpašniekam nākas segt papildu izdevumus par remontu, apdrošināšanu un īpašuma uzturēšanu, bet ilgtermiņa kredīts nozīmē saistības daudzu gadu garumā. Savukārt īrniekam ir lielāka brīvība mainīt dzīvesvietu, un viņš neuzņemas visas mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Tomēr aptaujas rezultāti diezgan skaidri parāda vienu lietu: īre ne vienmēr ir lētāka izvēle tikai tāpēc, ka cilvēkam nav kredīta. Daļai Lietuvas iedzīvotāju ikmēneša summa par svešu mājokli jau tagad ir līdzvērtīga vai pat pārsniedz to, ko citi maksā bankai par savu mājokli.

„Spinter tyrimai“ Lietuvas iedzīvotāju aptauju pēc „Realco“ pasūtījuma veica no 2026. gada 18. līdz 28. jūlijam. Pētījumā piedalījās 1017 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.