Ausis aizkrīt, paceļoties ar liftu vai braucot pa paugurainu ceļu: palīdz vienkāršs elpošanas ritms

Lifts sāk kustību augšup, durvis vēl nav paspējušas atvērties, bet vienā ausī jau parādās šis dīvainais spiediens. Skaņas kļūst klusas, it kā kāds būtu uzlicis spilvenu uz auss, gribas norīt siekalas, žāvāties vai pat spēcīgāk pakratīt galvu. Līdzīgi notiek arī, braucot pa paugurainu ceļu, īpaši tad, kad automašīna ātri nobrauc no augstākas vietas.

Daudziem tas ir tikai īslaicīgs, kaitinošs diskomforts. Tomēr, kad auss „neatveras“ uzreiz, cilvēks sāk uztraukties: varbūt sākas iekaisums, varbūt kaut kas ir iestrēdzis, varbūt tā arī paliks? Visbiežāk šādu sajūtu izraisa nevis slimība, bet gan pēkšņas apkārtējā spiediena izmaiņas un tas, ka auss nepaspēj tām pielāgoties.

Šādā brīdī bieži palīdz pavisam vienkārša lieta – mierīgs elpošanas ritms kopā ar rīšanu. Tas neizskatās iespaidīgi, taču tieši steiga, saspringums un mēģinājums ar spēku „atvērt“ ausi dažkārt tikai pastiprina nepatīkamo sajūtu.

Ausis aizkrīt ne tikai lidmašīnā

Par aizkritušām ausīm visbiežāk atceras lidojuma laikā, taču spiediena starpību daži cilvēki izjūt arī liftā, braucot kalnā, straujākā nogāzē lejup vai ceļojot pa serpentīniem. Jo jutīgākas ir ausis vai jo straujāk mainās augstums, jo izteiktāka var būt spiediena sajūta. Vienam tā ilgst dažas sekundes, citam – ilgāk, īpaši tad, ja tajā brīdī ir aizlikts deguns.

Vidusausī esošajam gaisam jābūt aptuveni tādā pašā spiedienā kā gaisam mums apkārt. Par šīs starpības izlīdzināšanu atbildīgs šaurs kanāls, kas savieno vidusausi un rīkli. Rīšanas, žāvāšanās vai žokļa kustināšanas laikā tas uz īsu brīdi atveras, tāpēc spiediens ausī var izlīdzināties.

Kad šis process aizkavējas, rodas spiediens, krakšķēšana, apslāpēta dzirde vai viegls diskomforts. Cilvēkam šķiet, ka ausī ir ūdens, lai gan patiesībā problēma bieži vien atrodas nevis ārējā ausī, bet aiz bungādiņas izveidojušajā spiediena starpībā. Tāpēc auss bakstīšana ar pirkstu vai vates kociņu šeit nepalīdzēs.

Mierīga ieelpa, rīšana un nesteigšanās

Jūtot, ka ausis sāk aizkrist, labāk nevis aizturēt elpu, bet dažas reizes apzināti elpot lēnāk. Mierīgi ieelpojiet caur degunu, nesteidzīgi izelpojiet un tajā pašā laikā vairākas reizes norijiet siekalas. Ja siekalu ir maz, var palīdzēt neliels malks ūdens – svarīga ir pati rīšanas kustība.

Vienkāršs ritms varētu izskatīties šādi: lēna ieelpa, ilgāka izelpa, rīšana, īsa pauze un atkal tas pats. Arī žāvāšanās vai dažas apzinātas žokļa kustības var atvieglot stāvokli. Mērķis nav pēkšņi izraisīt spēcīgu krakšķi, bet gan dot ausij laiku dabiski izlīdzināties ar mainījušos spiedienu.

Daži cilvēki instinktīvi aizspiež degunu un ļoti spēcīgi pūš gaisu. Šāda rīcība var būt nepatīkama, bet, ja to dara ar spēku, – arī nevajadzīga. Ja šo paņēmienu vēlaties izmēģināt, tam jābūt ļoti maigam, bez sāpēm un liela spiediena. Daudzos vieglos gadījumos pietiek ar ūdeni, rīšanu, žāvāšanos un mierīgu elpošanu.

Ausis aizkrīt, paceļoties ar liftu vai braucot pa paugurainu ceļu: palīdz vienkāršs elpošanas ritmsAttēls: Unsplash / Tuva Mathilde Løland

Kāpēc vienam pietiek ar žāvāšanos, bet citam auss ilgstoši paliek aizkritusi

Atšķirību bieži nosaka deguna un rīkles stāvoklis. Saaukstēšanās, alerģiskas iesnas, iekaisuši deguna blakusdobumi vai vienkārši stipri aizlikts deguns var apgrūtināt gaisa kustību pa kanālu, kas palīdz ausij regulēt spiedienu. Tad pat īss brauciens pa paugurainu ceļu var būt jūtams daudz spēcīgāk nekā parasti.

Bērniem tas var būt vēl sarežģītāk, jo viņi ne vienmēr saprot, ko nozīmē „norij siekalas“ vai „pakustini žokli“. Mazulim ceļojuma laikā var palīdzēt ūdens pudelīte, zīdīšana vai cits viņa vecumam piemērots drošs dzeršanas un rīšanas veids. Vecākiem vērts novērot ne tikai raudāšanu, bet arī to, vai bērns neberzē ausi un nekļūst neparasti kašķīgs.

Pieaugušajiem diskomfortu nereti pastiprina arī saspringums. Kad cilvēks sāk pārbaudīt, vai auss jau ir „atkritusi“, aiztur elpu, sasprindzina kaklu un žokli, nepatīkamā sajūta kļūst vēl pamanāmāka. Mierīgs ritms darbojas nevis kā brīnumains triks, bet gan kā veids, kā palīdzēt ķermenim izdarīt to, ko tas parasti paveic pats.

Kad labāk vairs negaidīt, kamēr pāries pats no sevis

Ja ausu aizlikums pāriet drīz pēc brauciena ar liftu, ceļa posma lejup vai ceļojuma, parasti pietiek ar saudzīgiem paņēmieniem. Pirms paredzamām augstuma izmaiņām vērts paņemt līdzi ūdeni, nesaspiest zobus un apzināti biežāk norīt. Ja cilvēkam ir iesnas, ceļojumu vai lidojumu vērts plānot piesardzīgāk, jo tieši šajā laikā spiediena regulēšana var būt sarežģītāka.

Tomēr aizkritusi auss ne vienmēr ir saistīta tikai ar spiedienu. Ja parādās stipras vai pieaugošas sāpes, reibonis, izdalījumi no auss, pēkšņa izteikta dzirdes pasliktināšanās, augsta temperatūra vai sajūta saglabājas ilgi, vajadzētu vērsties pie ārsta. Īpaši nevajadzētu gaidīt, ja simptomi sākās pēc traumas, niršanas vai stipras saaukstēšanās un neuzlabojas.

Cilvēks bieži dusmojas nevis paša krakšķa ausī dēļ, bet gan sajūtas dēļ, ka ķermenis pēkšņi pārstājis pakļauties vienkāršā situācijā – liftā, automašīnā vai ceļā uz mājām. Taču visbiežāk ausij nav vajadzīga cīņa. Tai vajag dažas mierīgas ieelpas, rīšanas kustību un mazliet laika, lai samierinātos ar to, ka pasaule apkārt tikko pacēlās vai nolaidās.