Ausis kļūst sarkanas bez skaidra iemesla: kad tas saistīts ar emocijām, bet kad būtu jāuztraucas

Jūs sarunājaties ar kādu cilvēku, mēģināt atcerēties, ko gribējāt pateikt, un pēkšņi sajūtat, ka ausis sāk karsēt. Paskatoties spogulī, tās jau ir spilgti sarkanas, lai gan telpā nav karsti un jūs, šķiet, neko īpašu neesat darījis. Vieniem tas notiek nepatīkamas sarunas laikā, citiem – pēc kafijas, sportošanas vai atgriežoties no aukstuma.

Visbiežāk šāds apsārtums pāriet tikpat ātri, kā parādījies. Tomēr ķermenis reizēm sūta signālus, kurus nevajadzētu ignorēt. Ausu krāsa var mainīties vienkāršas emocionālas reakcijas dēļ, bet dažkārt vienlaikus parādījušās pazīmes liecina, ka problēma nav tikai apjukums vai karstums.

Kad ausis atklāj to, ko negribas parādīt

Ausīs ir daudz sīku asinsvadu, kas atrodas diezgan tuvu ādas virsmai. Kad tie paplašinās, ādā ieplūst vairāk asiņu, un ausis acumirklī kļūst sarkanas un sakarst. Tā var būt pilnīgi normāla organisma reakcija uz siltāku gaisu, fizisku slodzi, asāku ēdienu, alkoholu vai karstu dzērienu.

Emocijas iedarbojas līdzīgi. Kauns, dusmas, nemiers, spēcīgs satraukums vai pat negaidīti saņemts kompliments aktivizē nervu sistēmu. Vienam cilvēkam tad kļūst sarkani vaigi, citam kakls, bet vēl kādam visvairāk „deg“ tieši ausis. Tā nav vājuma pazīme un ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ļoti uztraucas – ķermeņi uz spriedzi reaģē atšķirīgi.

Bieži šādu epizodi var atpazīt pēc tās ilguma: apsārtums sākas konkrētā situācijā un pēc dažām minūtēm vai nedaudz vēlāk norimst. Var būt jūtams karstums, viegla tirpšana, bet nav stipru sāpju, izteikta pietūkuma vai sliktas pašsajūtas. Dažkārt pietiek mierīgāk apsēsties, iedzert ūdeni, iziet no smacīgas telpas – un ausu krāsa atkal kļūst ierasta.

Ne vienmēr vainīga ir tikai emocionālā spriedze

Ausis var kļūt sarkanas arī pavisam ikdienišķu iemeslu dēļ, ko cilvēks pat nesaista ar šo pazīmi. Vējš, aukstums un pēc tam pēkšņa ieiešana siltā telpā liek asinsvadiem ātri pārkārtoties. To pašu var izraisīt cieša cepure, austiņas, telefona spiediens pie vienas auss, jauni auskari vai matus un sejas ādu kairinošs kopšanas līdzeklis.

Ja kļūst sarkanas abas ausis un tas atkārtojas pēc noteikta ēdiena, dzērieniem vai ādas saskares ar kosmētiku, ir vērts dažas nedēļas mierīgi pavērot atkārtojošos modeli. Nav uzreiz jāatsakās no puses ēdienkartes vai sev jāizdomā slimības. Dažkārt pietiek pamanīt, vai reakcija sākas pēc karstas dušas, asa ēdiena, vīna glāzes, jauna šampūna vai ilgstošas uzturēšanās aukstumā.

Īpaši bieži šādas nianses pamana cilvēki, kuriem ir jutīgāka āda, kas mēdz sarkt vai izžūt. Vecāki var satraukties, ieraugot spilgti sarkanas bērna ausis pēc skraidīšanas ārā, bet gados vecāki cilvēki – pēc atgriešanās no vēsa gaisa pārkarsētā autobusā. Apsārtums bez citiem simptomiem šādās situācijās parasti nav bīstams, tomēr ādu ir vērts sargāt no aukstuma, karstuma un nevajadzīgas berzēšanas.

Ausis kļūst sarkanas bez skaidra iemesla: kad tas saistīts ar emocijām, bet kad būtu jāuztraucasAttēls: Unsplash / Isabela Drasovean

Pazīmes, kuru gadījumā labāk negaidīt

Situācija jāvērtē citādi, ja auss ir ne tikai sarkana, bet arī sāp, pietūkst, ir ļoti karsta, jutīga pieskaroties vai sāk mainīt formu. Tas ir īpaši svarīgi, ja apsārtums ir skaidri izteiktāks vienā pusē, nepāriet vai atkārtojas katru dienu bez jebkādas saprotamas saistības ar apkārtējo vidi. Šādā gadījumā iemesls var būt saistīts ar ādas kairinājumu, alerģisku reakciju, iekaisumu vai citu stāvokli, kas būtu jāizvērtē veselības aprūpes speciālistam.

Nekavējieties meklēt palīdzību, ja vienlaikus paaugstinās temperatūra, parādās strutošana, čūliņas, izsitumi, stipras galvas vai auss sāpes, pasliktinās dzirde, reibst galva. Neatliekama palīdzība nepieciešama arī tad, ja ausu apsārtums parādās kopā ar sejas, lūpu vai mēles pietūkumu, elpas trūkumu, sēkšanu vai pēkšņu nespēku. Tā vairs nav situācija, kuru vajadzētu vērot mājās pie spoguļa.

Cilvēki dažkārt to ignorē, jo „auss taču tikai kļuva sarkana“, bet citi, gluži pretēji, nobīstas, tiklīdz ierauga apsārtumu. Veselīgākais ceļš ir vērtēt kopainu: cik ilgi tas turpinās, vai sāp, vai ir pietūkums, vai ir mainījusies pašsajūta, vai tas notika pēc skaidra kairinātāja. Ja rodas šaubas, ģimenes ārsts var palīdzēt izlemt, vai nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Vērot mierīgi, nevis ciest klusējot

Ja ausis kļūst sarkanas reti un uz īsu brīdi, var palīdzēt vienkārši risinājumi: nepārkarsēt telpas, pēc aukstuma ļaut ķermenim sasilt pakāpeniski, izvēlēties ādu nekairinošus līdzekļus, valkāt austiņas, kas nespiež. Ja apsārtums saistīts ar satraukumu, parasti vairāk palīdz nevis izmisīgs mēģinājums to paslēpt, bet dažas lēnākas ieelpas un doma, ka šī reakcija pāries. Jo vairāk cilvēks kaunas par savu apsārtumu, jo lielāku spriedzi viņš sev rada.

Ja epizodes atkārtojas, ir noderīgi īsi pierakstīt, kad tās sākās un kas notika pirms tam. Vai tajā dienā bija sports, stress, karsts ēdiens, alkohols, jauna kosmētika, auksts laiks? Šādas piezīmes var būt daudz vērtīgākas par minējumiem un noderēt, ja vēlāk nolemsiet konsultēties ar ārstu.

Steiga un rīcība uz savu roku šeit nepalīdz: nevajadzētu patstāvīgi smērēt ausi ar stipriem medikamentiem vai „dzēst“ simptomus ar nejauši izvēlētiem līdzekļiem, īpaši, ja āda ir bojāta. Tomēr arī nevajag katru īslaicīgu apsārtumu uzskatīt par draudu. Ķermenis dažkārt ļoti pamanāmi parāda nogurumu, karstumu vai satraukumu – un tas vēl nenozīmē, ka ar to kaut kas nav kārtībā.

Sarkanas ausis bieži vien ir tikai mirkļa ķermeņa reakcija, kas vairāk pasaka par apkārtējo vidi vai emocijām nekā par slimību. Taču, ja apsārtumam pievienojas sāpes, pietūkums, drudzis vai tas spītīgi nepāriet, labāk nevis minēt, bet ļaut šim signālam tikt sadzirdētam.