Angīna ne vienmēr sākas tikai ar kakla sāpēm: 7 simptomi, kurus svarīgi atpazīt

No rīta izdzertā kafija pēkšņi šķiet pārāk karsta, lai gan vakar tāda nebija. Darbā sāk kratīt viegli drebuļi, galvu spiež, bet vakarā parādās savāds nogurums, it kā visu dienu būtu nēsājis smagu somu. Kakls var sākt sāpēt tikai vēlāk – vai arī cilvēks sākumā pat nesaista šīs sajūtas ar tuvojošos angīnu.

Daudzi cenšas šādu pašsajūtu „izstaigāt“: izdzer tēju, sūkā pastilu un cer, ka līdz rītam viss pāries. Tomēr angīna jeb akūts mandeļu iekaisums nereti attīstās ātri. Īpaši nepatīkami, ja sliktāk kļūst vakarā, pirms svarīgas darba dienas, ceļojuma vai nedēļas nogales, kurai ģimene jau bija plānojusi dažādus pasākumus.

Ar kakla sāpēm vien nepietiek, lai spriestu, kas notiek organismā – līdzīgi var sākties arī vīrusu izraisīta elpceļu infekcija. Tomēr ir septiņas pazīmes, kas, īpaši parādoties kopā, ļauj aizdomāties par angīnu un atgādina, ka pašsajūtas pasliktināšanos nevajadzētu norakstīt tikai uz saaukstēšanos.

Pirmās pazīmes bieži parādās ne tur, kur tās meklējam

Pirmais simptoms – pēkšņi paaugstinājusies temperatūra. Tā var ātri paaugstināties kopā ar drebuļiem, svīšanu un sajūtu, ka gribas apgulties zem segas, lai gan telpā ir silti. Pieaugušais dažkārt vēl mēģina strādāt ierastajā tempā, tomēr drudzis un vispārējs nespēks bieži skaidri parāda, ka tā nav tikai izkaltusi rīkle pēc garas dienas.

Otrais simptoms – neparasts nogurums un galvassāpes. Ķermenis var „palēnināties“ vēl pirms stiprām kakla sāpēm: ir grūti koncentrēties, sāp galva un muskuļi, gribas mieru. Šāda sajūta īpaši mulsina vecākus, kad bērns tikai pasaka, ka viņam ir auksti vai sāp galva, bet vēl nesūdzas par sāpēm rīšanas laikā.

Trešais simptoms – sāpīgi, palielināti kakla limfmezgli. Tos visbiežāk var sajust zem žokļa vai kakla sānos, un pieskaroties tie var būt jutīgi. Dažkārt cilvēks vispirms sajūt diskomfortu, pagriežot galvu vai aizpogājot jaku, un tikai pēc tam saprot, ka kakls ir it kā saspringts un sāpīgs.

Kad kļūst grūti norīt, problēma jau diktē dienas ritmu

Ceturtais simptoms – pieaugošas kakla sāpes. Tās var būt asākas vienā pusē, izstarot uz ausi vai izpausties kā dedzināšana un spiediens. Atšķirība no vieglas kņudināšanas ir vienkārša: cilvēks sāk apzināti izvairīties no rīšanas, atsakās no cieta ēdiena, un pat malks ūdens kļūst nepatīkams.

Piektais simptoms – sāpes rīšanas laikā un izmainīta balss. Balss var kļūt dobāka, ilgāk runāt vairs negribas, mutē jūtams sausums. Mazi bērni šo pazīmi ne vienmēr izsaka vārdos: viņi var pastiprināti siekaloties, atteikties no iecienīta ēdiena, raudāt, mēģinot norīt, vai kļūt neparasti aizkaitināmi.

Sestais simptoms – apsārtušas, pietūkušas mandeles, dažkārt ar bālganiem aplikumiem. Aplūkojot kaklu spogulī, var būt redzams izteikts apsārtums, palielinātas mandeles vai gaiši punktiņi. Tomēr tikai aplikumi nav mājas apstākļos nosakāma diagnoze: tos var izraisīt dažādi iemesli, tāpēc tikai pēc izskata vien nevar izlemt, vai nepieciešamas antibiotikas.

Angīna ne vienmēr sākas tikai ar kakla sāpēm: 7 simptomi, kurus svarīgi atpazītAttēls: Unsplash / Stacy

Arī vēders un slikta dūša var būt slimības daļa

Septītais simptoms – slikta dūša, sāpes vēderā vai vemšana, biežāk bērniem. Ģimenei tas var šķist kā zarnu infekcija vai nepiemērots ēdiens, īpaši, ja bērns vēl neprot labi pateikt, ka viņam sāp kakls. Tomēr, ja vēdera problēmām pievienojas temperatūra, apātija, palielināti kakla limfmezgli vai sāpes rīšanas laikā, par to ir vērts pastāstīt ārstam.

Šie septiņi simptomi ne vienmēr parādās vienlaikus un ne katram cilvēkam ir vienādi izteikti. Vienam viss var sākties ar drebuļiem un galvassāpēm, citam pirmā pazīme būs sāpīga rīšana, bet bērnam – nevēlēšanās dzert. Tieši tāpēc angīnu ir viegli noturēt par parastu nogurumu, līdz vakarā temperatūra un kakla sāpes neļauj ne normāli paēst, ne atpūsties.

Tomēr nevajadzētu katras kakla sāpes saukt par angīnu. Iesnas, klepus, aizsmakums un acu kairinājums biežāk raksturīgs vīrusu infekcijai, lai gan mēdz būt izņēmumi. Tikai veselības aprūpes speciālists, izvērtējot simptomus un vajadzības gadījumā veicot izmeklējumus, var droši noteikt, kas izraisījis iekaisumu un kāda ārstēšana būtu piemērota.

Ne katras sāpes jācieš līdz pirmdienai

Pieaugušie bieži vilcinās, jo nevēlas ņemt slimības lapu, bet vecāki baidās, ka bērnam nāksies kavēt bērnudārzu vai skolu. No otras puses, slimojot cilvēks ne tikai jūtas sliktāk: viņš sliktāk guļ, dzer mazāk, grūtāk koncentrējas un var inficēt apkārtējos, ja infekcija ir lipīga. Darbiniekam vai ģimenes loceklim tas nav „vājums“ – tas ir signāls, ka organismam nepieciešama atpūta un pienācīgs stāvokļa izvērtējums.

Kamēr tiek gaidīta konsultācija, vissvarīgāk ir dzert pietiekami daudz šķidruma maziem malkiem, izvēlēties mīkstu, nekairinošu ēdienu un atpūsties. Drudzi vai sāpes mazinoši medikamenti jālieto tikai saskaņā ar lietošanas instrukciju, ārsta vai farmaceita ieteikumu, ņemot vērā vecumu un veselības stāvokli. Mājās aptieciņā palikušās antibiotikas nedrīkst sākt lietot patstāvīgi – tās neiedarbojas uz vīrusiem, un nepareiza lietošana var radīt vairāk problēmu nekā labuma.

Steidzama palīdzība jāmeklē, ja kļūst grūti elpot, nav iespējams norīt šķidrumu vai siekalas, kakls stipri pietūkst, ir grūti atvērt muti, cilvēks ir ļoti apātisks vai viņa stāvoklis strauji pasliktinās. Maziem bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām uz pašsajūtas izmaiņām ir vērts reaģēt vēl agrāk. Šādās situācijās gaidīšana „varbūt līdz rītam pāries“ nav labs plāns.

Angīna ne vienmēr sākas ar dramatiskām kakla sāpēm. Dažkārt tā sākumā slēpjas aiz noguruma, drebuļiem, galvas vai vēdera sāpēm, tāpēc svarīgākais ir nevis spriest pēc vienas pazīmes, bet ieraudzīt kopainu. Laikus apstājoties, atpūšoties un vēršoties pēc palīdzības, slimība nekļūst par nedēļas notikumu, kas nogurdina visu ģimeni.