Vecmāmiņa tirgū paskaidroja, kā ilgāk saglabāt pienu svaigu un neļaut tam saskābt

Nopirkāt pienu, pārnesāt to mājās, bet pēc dažām dienām, atverot iepakojumu, jau sajutāt skābenu smaržu. Īpaši žēl tas ir vasarā, kad šķiet, ka piens sabojājas acu priekšā. Senāk saimnieces zināja daudzus trikus, kā to ilgāk saglabāt – pienu vārīja, lēja tīros stikla traukos, bet dažas pat pievienoja šķipsniņu sāls. Tomēr mūsdienās svarīgākais veids, kā paildzināt piena svaigumu, ir daudz vienkāršāks: glabāt to patiešām aukstumā un nelikt ledusskapja durvīs.

Tieši durvīs pienu glabāt ir visērtāk, tāpēc tā dara daudzi cilvēki. Iepakojums stāv vertikāli, tas ir viegli aizsniedzams, nekas neizlīst. Tomēr ikreiz, kad atveram ledusskapi, šī vieta visdrīzāk sasilst. Pienam šādas temperatūras svārstības nenāk par labu, īpaši tad, ja iepakojums jau ir atvērts. Daudz labāka vieta ir kāds no ledusskapja iekšējiem plauktiem, vislabāk tur, kur temperatūra saglabājas visstabilākā un ir aptuveni 4 °C vai zemāka.

Senais triks nebija „slepena sastāvdaļa“, bet gan tīrība un aukstums

Kad nebija mūsdienīgu ledusskapju, piena saglabāšana bija īsts ikdienas rūpests. Svaigs nepasterizēts piens varēja ļoti ātri sākt skābt, tāpēc to bieži uzvārīja un glabāja pēc iespējas vēsākā vietā. Tā radās daudzi ģimenēs nodoti padomi – vieni pienam pievienoja nedaudz sāls vai sodas, citi trauku turēja aukstā ūdenī.

Mūsdienās veikalā pirktam pasterizētam pienam šādi eksperimenti parasti nav vajadzīgi. Ražotājs jau ir veicis termisko apstrādi, bet produkta derīguma termiņš ir aprēķināts, pieņemot, ka tiks nodrošināta atbilstoša glabāšanas temperatūra. Lielākā problēma sākas nevis tad, kad pienam nepievienojam kādu „vecmāmiņas sastāvdaļu“, bet gan tad, kad pusstundu turam to uz galda, pēc tam ieliekam siltajās ledusskapja durvīs un tā atkārtojam vairākas reizes dienā.

Īpaši vasarā svarīgs ir arī ceļš no veikala. Ja ārā ir vairāk nekā 25–30 grādu silts, piena iepakojumu nevajadzētu stundu vadāt sakarsušā automašīnā, kamēr vēl iegriezīsieties vairākos veikalos. Ātri bojājošiem produktiem pēc iespējas ātrāk jāatgriežas aukstumā. Ja līdz mājām ir tālāks ceļš, noder termo soma.

Atgriežoties mājās, pienu arī labāk uzreiz ielikt ledusskapī, nevis atstāt uz virtuves darba virsmas „kamēr sakārtošu pirkumus“. Viena šāda reize produktu ne vienmēr sabojās, taču pastāvīgas temperatūras izmaiņas saīsina laiku, kurā piens saglabājas labā kvalitātē.

Lielākā kļūda – piens ledusskapja durvīs

Ledusskapja durvīs cilvēki ir pieraduši glabāt gandrīz visu: pienu, kefīru, mērces, olas un atvērtus dzērienus. Tomēr durvis ir viena no tām ledusskapja vietām, kur temperatūra mainās visvairāk. Tiklīdz tās atveram, produktus sasniedz siltāks istabas gaiss, bet pēc aizvēršanas ir vajadzīgs laiks, līdz temperatūra atkal pazeminās.

Pienam labāk atvēlēt vietu ledusskapja galvenajā daļā, dziļāk uz plaukta. Tur temperatūra ir stabilāka. Tikai nevajadzētu iepakojumu cieši piespiest pie aizmugurējās sienas, ja konkrētajā ledusskapī tur produkti sāk sasalt – daļēja sasalšana var mainīt piena tekstūru.

Svarīgi ir arī tas, cik ilgi iepakojums ir atvērts. Ielējāt pienu kafijā vai putrā – aizveriet to un nekavējoties ievietojiet atpakaļ ledusskapī. Nav vajadzības pusstundu turēt visu iepakojumu uz brokastu galda tikai tāpēc, ka varbūt vēl kāds gribēs ieliet sev pienu.

Pienu arī nevajadzētu dzert tieši no pudeles vai iepakojuma. Šķiet, ka tas ir sīkums, tomēr tā iekšpusē var pārnest mikroorganismus no mutes. Ja vēlaties, lai atvērts produkts pēc iespējas ilgāk saglabātos labs, ielejiet to tīrā glāzē un pēc iespējas mazāk pieskarieties iepakojuma kakliņam vai atverei.

Vai palīdz šķipsniņa sāls?

Viens no senajiem padomiem vēsta, ka, pienam pievienojot nelielu šķipsniņu sāls, tas lēnāk saskābs. Līdzīgas receptes var atrast arī ar sodu. Tomēr mūsdienās no šādas metodes labāk atteikties. Neliels daudzums garšu var gandrīz nemainīt, tomēr tas nav uzticams pārtikas drošības paņēmiens un neļauj ignorēt atbilstošu temperatūru.

Vēl sliktāka doma ir mēģināt „glābt“ pienu, kas jau sāk bojāties, ar dažādām piedevām. Ja piena smarža ir kļuvusi nepatīkama, ir mainījusies tā konsistence, iepakojums ir uzpūties vai rodas citas šaubas par produkta stāvokli, nevajadzētu mēģināt bojāšanos nomaskēt ar vārīšanu, sodu vai cukuru.

Dabiski saskābis piens un sabojājies pasterizēts piens nav gluži viens un tas pats. Tāpēc princips „mūsu vecmāmiņas no rūgušpiena gatavoja visu“ nav piemērots attaisnojums, lai apšaubāmā stāvoklī esošu mūsdienu produktu izmantotu par katru cenu.

Ja vēlaties pienu glabāt citā traukā, tam jābūt ļoti tīram un hermētiski noslēdzamam. Tomēr visbiežāk praktiskāk ir atstāt to oriģinālajā iepakojumā – tas tam arī ir paredzēts. Pārlejot pienu nepietiekami tīrā krūzē, var panākt pretēju rezultātu un saīsināt produkta lietošanas laiku.

Neatvērts un atvērts piens – divas dažādas lietas

Uz iepakojuma norādītais datums nav vienīgais, kam jāpievērš uzmanība. Pēc piena atvēršanas tā glabāšanas apstākļi mainās, tāpēc svarīgi ievērot arī ražotāja norādi, cik ilgā laikā produktu ieteicams izlietot pēc atvēršanas.

Atšķiras arī piena veidi. UAT vai UHT veidā apstrādātu ilgstoši uzglabājamu pienu neatvērtu var glabāt istabas temperatūrā, ja tā norādījis ražotājs, taču pēc iepakojuma atvēršanas arī tam nepieciešams ledusskapis. Parastais pasterizētais svaigais piens jāatdzesē jau no veikala līdz izlietošanai.

Ja ģimenē pienu dzer maz, liels iepakojums ne vienmēr ir ekonomiskākā izvēle. Litrs, rēķinot cenu par vienu litru, var maksāt lētāk, taču, ja trešdaļa regulāri jāizlej, ietaupījums zūd. Šādā gadījumā mazāks iepakojums var būt praktiskāks.

Arī ledusskapja temperatūru ir vērts pārbaudīt vismaz vienu reizi. Dažkārt cilvēks ir pārliecināts, ka viņa ledusskapis „dzesē labi“, lai gan iekšpusē temperatūra ir 7–8 °C. Šādi apstākļi jau krietni vairāk veicina ātri bojājošos produktu sabojāšanos. Pienam un citiem jutīgiem produktiem vislabāk, ja ledusskapī ir aptuveni 4 °C vai zemāka droša temperatūra, taču produkti nesasalst.

Vienkāršākais veids, kā ilgāk saglabāt pienu, neko nemaksā

Tātad seno saimnieču padomos bija daudz praktiskuma, taču mūsdienās nav jāmeklē brīnumaina sastāvdaļa. Pienam visvairāk palīdz stabils aukstums, tīrība un pēc iespējas īsāks laiks istabas temperatūrā.

Neglabājiet to ledusskapja durvīs, neatstājiet ilgi uz galda, vienmēr kārtīgi aizveriet iepakojumu un nedzeriet tieši no tā. Ja pērkat pienu ģimenei, kas to patērē maz, labāk izvēlēties mazāku iepakojumu, kas tiks izlietots ātrāk.

Savukārt vecais ieradums „vēlreiz uzvārīt, lai ilgāk stāvētu“ mūsdienu veikalā pirktam pienam nav brīnumains risinājums. Ja produkts jau rada aizdomas, drošāk ir nemēģināt to atdzīvināt.

Dažkārt izrādās, ka labākais vecmāmiņas triks nav šķipsniņa sāls vai sodas. Patiesais triks ir daudz vienkāršāks: pārnest pienu mājās ātri, glabāt to visaukstākajā piemērotajā ledusskapja vietā un izņemt tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai ielietu glāzē.