Burkāni izauguši sazaroti: dārznieks skaidro, kā augsnē bija par daudz

Rudenī, izvelkot pirmo burkānu, šķiet, ka raža būs lieliska: laksti kupli, sakne resna. Taču viena gluda oranža burkāna vietā no zemes izlien savāds vairāku „kāju“ mudžeklis. Vienu vēl var nomizot un izmantot zupai, bet, kad tādu pilna visa dobe, ir žēl – sēts, ravēts un laistīts taču ne šāda skata dēļ.

Sazaroti burkāni nav ne reta nelaime, ne sliktu sēklu pazīme. Visbiežāk tie vienkārši parāda, kas notika zem zemes tad, kad jaunā saknīte meklēja ceļu dziļumā. Dārznieki vispirms pievēršas augsnei: tajā varēja būt par daudz svaigu organisko mēslojumu, īpaši kūtsmēslu, kā arī pārmērīgs slāpekļa daudzums.

Viens šķērslis jaunībā izmaina visu burkāna formu

Burkāns savu nākotnes sakni sāk veidot ļoti agri. Ja tā galiņš drīz atduras pret akmeni, cietu zemes pikuci, nesadalījušos auga atliekas vai sablīvētu augsnes slāni, tas vairs nevar augt taisni uz leju. Tad sakne sazarojas vairākos virzienos, un vēlāk šāda forma tikai kļūst izteiktāka.

Tomēr šķēršļi ne vienmēr ir galvenais iemesls. Burkāniem nepatīk dobe, kas bagātīgi piepildīta ar svaigiem kūtsmēsliem vai tikko iestrādātu kompostu. Šādos mēslojumos ir daudz viegli pieejamu barības vielu, īpaši slāpekļa, un sakņaugam tas bieži kļūst par pārāk lielu pamudinājumu veidot nevis vienu kārtīgu sakni, bet daudz sīku atzarojumu.

Tāpēc dārznieks, ieraugot „ragainus“ burkānus, bieži saka vienkārši: augsne bija pārāk trekna. Tas nenozīmē, ka zeme ir slikta vai ka tā jānovājina. Burkānam vienkārši vajadzīgs citāds līdzsvars nekā, piemēram, ķirbjiem, kāpostiem vai kabačiem, kuriem bagātīgāks organiskais mēslojums parasti patīk vairāk.

Kupli laksti vēl nenozīmē skaistus sakņaugus

Slāpekļa pārpalikumu dobē dažkārt atklāj paši augi. Burkānu lapojums ir īpaši biezs, koši zaļš, izskatās spēcīgs un sola lielu ražu. Tomēr zem zemes var augt nevis garas, gludas saknes, bet līki, savērpušies vai sazaroti burkāni, kurus grūti notīrīt un vēl grūtāk skaisti sagriezt.

Tas notiek tāpēc, ka slāpeklis vairāk veicina auga zaļo daļu un aktīvu augšanu. Burkānam barības vielas ir vajadzīgas, taču tam nav vajadzīgs pēkšņs, ļoti bagātīgs to pieplūdums pie saknes. Kad augsnē ir daudz vēl nesadalījušos organisko vielu, saknes augšana var kļūt nevienmērīga un neprognozējama.

Svaigiem kūtsmēsliem ir vēl viena problēma: tajos paliek dažādas rupjākas daļiņas, kas augsnē sadalās nevienmērīgi. Jaunai, trauslai burkāna saknītei ar to pietiek, lai tā mainītu virzienu. Tāpēc ar kūtsmēsliem mēslota dobe var būt lieliski piemērota nākamā gada burkāniem, bet ne tiem, kas tiek sēti uzreiz pēc mēslošanas.

Burkāni izauguši sazaroti: dārznieks skaidro, kā augsnē bija par daudzAttēls: Pexels / Markus Spiske

Vainīgs nav tikai mēslojums – burkānam vajadzīgs irdens ceļš

Būtu nepareizi katrā sazarotā burkānā vainot tikai kūtsmēslus. Ja augsne ir smaga, mālaina, pavasarī nav pietiekami dziļi uzirdināta vai tajā ir daudz akmeņu, burkāns var izaugt savērpies arī bez papildu mēslojuma. Īpaši bieži tas notiek, kad dobe tikai virspusē izskatās irdena, bet dažus centimetrus zemāk sākas ciets slānis.

Problēmu var pastiprināt arī nevienmērīgs mitrums. Pēc ilgstoša sausuma bagātīga laistīšana vai lietus mudina sakni augt lēcienveidīgi, un dažkārt tā sāk plaisāt vai deformēties. Tas ne vienmēr izveidos vairākus zarus, taču kopā ar cietu, pārmēslotu augsni rezultāts reti būs glīts.

Ģimenei, kas savām vajadzībām audzē dažas īsas dobes, šādi burkāni bieži kļūst tikai par papildu darbu virtuvē. Bet tam, kurš audzē vairāk un vēlas ražu uzglabāt ziemai, formai ir nozīme: sazarotas saknes ir grūtāk nomazgāt, un tīrīšanas laikā tās tiek vieglāk bojātas. Tomēr garša dīvainās formas dēļ pati par sevi necieš – ja burkāns ir vesels, stingrs un nav rūgts, tas lieliski derēs pārtikai.

Kā sagatavot dobi, lai nākamreiz burkāni augtu taisni

Drošākais risinājums – burkāniem izvēlēties dobi, kas nav tikko mēslota ar svaigiem kūtsmēsliem. Organisko mēslojumu labāk iestrādāt iepriekšējam augam vai rudenī, lai līdz pavasarim tas paspētu labi sadalīties. Ja izmanto kompostu, tam jābūt pilnībā nobriedušam, irdenam, bez atpazīstamām rupjām augu atliekām.

Pirms sējas augsni vērts irdināt ne tikai grābekļa dziļumā. Jāizlasa akmeņi, jāsadrupina cietie zemes pikuci un jāparūpējas, lai saknei būtu brīvs ceļš visā plānotajā burkāna garumā. Smagāku zemi var uzlabot ar nobriedušu kompostu un irdinošiem materiāliem, taču mērķis nav piebērt pēc iespējas vairāk mēslojuma – mērķis ir izveidot vienmērīgu struktūru.

Vēlāk svarīgi nepārspīlēt arī ar papildu mēslošanu. Ja burkāni jau aug un lapas izskatās veselīgas, bagātīgs slāpekļa mēslojums parasti nav tas, kā tiem trūkst. Vienmērīgāks mitrums, laikus izretināti dīgsti un ravēšanas laikā nebojātas saknes bieži dod vairāk labuma nekā vēl viena sauja mēslojuma.

Sazarots burkāns atgādina vienkāršu dārza likumu: ne katram augam vislabākā ir visbagātīgāk mēslotā dobe. Dažkārt, vēloties palīdzēt zemei izaudzēt vairāk, mēs tai piedāvājam par daudz – un burkāns to parāda bez jebkādiem mājieniem, sazarojoties turpat mūsu rokās. Varbūt pirms nākamās sējas vērts sev pajautāt nevis, ko vēl pievienot augsnei, bet gan – kā tajā jau ir pietiekami?