66 gadus negrieza nagus un kļuva par leģendu: vīrieša roka pārvērtās rekordā, ko pat grūti iztēloties

Ir rekordi, kas pārsteidz ar skaitļiem. Ir rekordi, kas izraisa smaidu. Taču Shridhara Chillala stāsts no Indijas pieder pavisam citai kategorijai – tas ir stāsts par cilvēku, kurš vienu bērnības mirkli pārvērta par visa mūža izaicinājumu. Viņš 66 gadus negrieza kreisās rokas nagus, līdz to kopējais garums sasniedza gandrīz 9,1 metru.

Tas izklausās tik neticami, ka pirmajā brīdī gribas pārjautāt: vai tas tiešām ir iespējams? Tomēr tieši šāds rezultāts viņam nodrošināja vietu Ginesa rekordu vēsturē. Pieci vienas rokas nagi izauga līdz garumam, ko varētu salīdzināt ar trīsstāvu ēku. Tas nebija ātrs triks uzmanības piesaistīšanai. Tas bija gadu desmitiem ilgs dzīvesveids, kas mainīja viņa ikdienu, darbu, kustības un pat paša ķermeņa stāju.

Viss sākās ar vienu skolotājas teikumu

Shridhara stāsts sākās jau 1952. gadā, kad viņš bija pusaudzis. Tiek stāstīts, ka viens no viņa draugiem nejauši nolauza garu skolotājas nagu. Skolotāja toreiz zēniem pateica domu, kas Shridharam ilgi palika atmiņā: ja pats neizaudzēsi garus nagus, nekad nesapratīsi, cik daudz piesardzības vajadzīgs, lai tos nenolauztu.

Daudziem bērniem šāds teikums būtu palicis tikai kā nepatīkama piezīme pēc stundas. Taču Shridharam tas kļuva par izaicinājumu. Vairāki zēni sāka audzēt nagus, lai redzētu, kuram izdosies sasniegt iespaidīgāko rezultātu. Taču neviens toreiz nevarēja iedomāties, ka vienkāršs pusaudža eksperiments pārvērtīsies par sešas desmitgades ilgu dzīvesstāstu.

Tajā laikā Shridharam bija aptuveni 16 gadu. Viņš vēl nezināja, ka nākotnē viņa kreisā roka kļūs par vienu no slavenākajām pasaulē un katrs nags tiks mērīts kā atsevišķs rekords.

Deviņi metri nagu uz vienas rokas

2014. gada 17. novembrī Punē, Mahārāštras štatā, Indijā, Shridhar Chillal oficiāli sasniedza vienas rokas garāko nagu rekordu. Viņa kreisās rokas piecu nagu kopējais garums sasniedza 909,6 centimetrus. Tas ir gandrīz 9,1 metrs.

Katrs nags tika mērīts atsevišķi. Mazā pirksta nags sasniedza 179,1 cm, zeltneša – 181,6 cm, vidējā pirksta – 186,6 cm, rādītājpirksta – 164,5 cm, bet īkšķa – pat 197,8 cm. Visgarākais bija tieši īkšķa nags – gandrīz divus metrus garš.

Ir grūti iztēloties, kā šādi nagi izskatās realitātē. Tie neauga vienkārši taisni – gadiem ejot, tie lokījās, veidoja lokus un kļuva par savdabīgu spirālveida konstrukciju. Tā vairs nebija vienkārša ķermeņa daļa, bet fizisks pierādījums tam, cik tālu cilvēks var aiziet vienas idejas dēļ.

Garākie nagi pasaulēAttēls: Gineso rekordai

Rekordam bija ļoti augsta cena

No malas šāds stāsts var šķist dīvains, pat smieklīgs. Taču Shridharam tas nebija viegls ceļš. Nagiem kļūstot garākiem, ikdiena kļuva arvien sarežģītāka. Vienkāršas darbības, kuras lielākā daļa cilvēku pat nepamana, viņam kļuva par izaicinājumu.

Viņš nevarēja brīvi izmantot kreiso roku. Nagi bija nepārtraukti jāpasargā no triecieniem, aizķeršanās un lūzumiem. Pat gulēšana kļuva par darbību, kas prasīja piesardzību. Viena nepareiza kustība varēja sabojāt to, kas tika audzēts gadu desmitiem.

Vēl sarežģītāk bija darbā. Shridhar strādāja par fotogrāfu, taču nagu dēļ izmantot parasto fotoaparātu viņam bija gandrīz neiespējami. Viņam nācās meklēt īpašus risinājumus, pielāgoties sava ķermeņa ierobežojumiem un dzīvot tā, lai rekords netiktu apdraudēts.

Tas nebija tikai neparasts izskata izvēles veids. Šādi nagi ietekmēja viņa veselību, kustības un ikdienas komfortu. Tomēr viņš turpināja savu eksperimentu, līdz sasniedza to, ko neviens cits nebija paveicis.

Kāpēc viņš tomēr neapstājās

Daudzi cilvēki būtu padevušies pēc dažiem mēnešiem vai gadiem. Shridhar neapstājās 66 gadus. Viens iemesls bija neatlaidība, otrs – vēlme sasniegt kaut ko tādu, kas paliktu vēsturē.

Pats Chillal ir teicis, ka pēc iekļaušanas Ginesa rekordu grāmatā jutās sasniedzis sava mūža lielāko mērķi. Tas izskaidro, kāpēc viņš tik ilgi turpināja. Viņam tie nebija tikai nagi. Tā bija daļa no viņa identitātes, dzīvesstāsta un pierādījums tam, ka pat ļoti dīvains mērķis var kļūt par pasaules rekordu.

Tomēr vienlaikus var saprast, cik smagai bija jābūt šai nastai. Rekords piesaistīja uzmanību, taču maksāja brīvību. Cilvēks kļuva pazīstams savas rokas dēļ, bet vienlaikus viņam bija jādzīvo ar ierobežojumiem, kurus citi pat nespēj iedomāties.

2018. gadā viņš beidzot nogrieza nagus

2018. gada jūlijā Shridhar beidzot nolēma atvadīties no nagiem, kurus bija audzējis lielāko dzīves daļu. Tas nebija parasts manikīrs. Tas bija simbolisks mirklis – cilvēks atšķīrās no tā, kas viņu bija pavadījis 66 gadus un padarījis par pasaules leģendu.

Lēmums nebija viegls. Pēc tik daudziem gadiem nagi bija kļuvuši par neatņemamu viņa tēla daļu. Tie viņam atnesa rekordu, uzmanību un atzinību. Taču vienlaikus tā bija arī smaga fiziska nasta.

Pēc nogriešanas viņa stāsts nebeidzās. Nogrieztie nagi tika izstādīti „Ripley’s Believe It or Not!“ muzejos Ņujorkā un Amsterdamā. Tā viņa rekords kļuva ne tikai par ierakstu grāmatā, bet arī par muzeja eksponātu, ko cilvēki var apskatīt savām acīm.

Viņš nav vienīgais, taču viņa stāsts ir īpašs

Pasaulē ir arī vairāk cilvēku, kuriem gari nagi kļuvuši par ceļu uz rekordiem. Viņu vidū ir Diana Armstrong no ASV, kurai pieder garāko nagu uz abām rokām rekords sieviešu kategorijā. Viņas nagu kopējais garums pārsniedz 13 metrus, un viņa tos negriež kopš 1997. gada.

Vēl viens rekordists ir mākslinieks Luu Cong Huyen no Vjetnamas. Viņš nagus audzē jau vairākus gadu desmitus un sasniedzis garāko nagu uz abām rokām rekordu vīriešu kategorijā. Viņa nagi ir tā savijušies, ka sākuši vīties cits ap citu.

Tomēr Shridhara Chillala stāsts paliek īpašs viena iemesla dēļ: viņš savu rekordu koncentrēja uz vienu roku un darīja to gandrīz visu mūžu. Viņa kreisā roka kļuva par dzīvu neatlaidības, dīvainības un cilvēka robežu simbolu.

Dažkārt vēsture sākas ar sīkumu

Ir grūti noticēt, ka viss sākās ar nolauztu skolotājas nagu un vienu teikumu klasē. Taču tieši tā dažkārt rodas visdīvainākie pasaules stāsti. Viens cilvēks izdzird frāzi, kuru citi pēc dažām minūtēm aizmirst, un nolemj pārvērst to par izaicinājumu.

Shridhar Chillal pierādīja, ka rekords ne vienmēr ir saistīts ar ātrumu, spēku vai talantu. Dažkārt tas ir par neticamu pacietību. Par cilvēku, kurš katru dienu sargāja to, ko citi jau sen būtu nogriezuši un aizmirsuši.

Viņa nagi galu galā tika nogriezti, taču stāsts palika. Un tas joprojām liek uzdot to pašu jautājumu: cik daudz cilvēks var upurēt viena mērķa dēļ, ja viņš nolemj neapstāties?