Salmonellas un E. coli virtuvē: mikrobiologs atklāj netīru dvieļu radīto apdraudējumu

Virtuves dvielis bieži izskatās nevainīgi: ar to nosusina tikko nomazgātas rokas, pietur karstu katlu, noslauka ūdens peļķīti no darba virsmas. Tas vienmēr karājas pa rokai, tāpēc dienas laikā to var izmantot desmitiem reižu. Taču tieši tāpēc audums, kam vajadzētu palīdzēt uzturēt tīrību, dažkārt kļūst par vietu, no kuras netīrumi atkal nonāk uz rokām, traukiem un pārtikas.

Ilgu laiku daudzi rīkojas vienādi: noslauka rokas pēc jēlas gaļas gatavošanas, pēc tam ar to pašu dvieli paņem šķīvi, noslauka nazi vai nopulē viesiem paredzētās karotes. No pirmā acu uzmetiena dvielis taču ir tikai nedaudz mitrs, bez redzamiem traipiem. Tomēr mikroorganismiem nav nepieciešams, lai audums izskatītos netīrs – tiem pietiek ar mitrumu, pārtikas atliekām un laiku.

No mikrobioloģiskā viedokļa netīrs virtuves dvielis nav tikai nepatīkamas smakas vai nekārtības jautājums. Tas var veicināt krustenisko piesārņojumu, kad baktērijas no vienas virsmas nonāk uz citas. Starp visbiežāk minētajiem riskiem ir zarnu baktērijas, piemēram, Escherichia coli (E. coli), un salmonellas, īpaši tad, ja virtuvē tiek gatavota jēla gaļa, mājputnu gaļa vai olas.

Viss sākas ar vienu steidzīgu kustību

Parasta situācija izskatās vienkārši. Cilvēks griež vistu, nomazgā rokas, bet pirms tam vai pēc tam automātiski noslauka tās pakārtajā dvielī. Pēc tam viņš steidz atbildēt uz telefona zvanu, iedot bērnam ābolu, atvērt ledusskapi vai paņemt maizi. Virtuvē darbi bieži nenotiek ideālā kārtībā, bet gan starp vairākiem citiem pienākumiem, tāpēc viens dvielis kļūst par universālu palīgu.

Problēma ir tā, ka mazgāšana ar ūdeni ne vienmēr nozīmē, ka no rokām ir noņemts viss. Ja rokas tiek mazgātas pārāk īsi, bez ziepēm vai steigā, daļa netīrumu var palikt un nonākt uz auduma. Dvielis uzsūc mitrumu, tauku pēdas un sīkas pārtikas daļiņas – baktērijām tā ir daudz labvēlīgāka vide nekā tīra, sausa virsma.

Lielākā problēma nav tā, ka cilvēks dvielim pieskārās vienu reizi. Risks palielinās tad, kad tas vairākas dienas paliek mitrs, tiek izmantots roku, trauku un darba virsmas tīrīšanai, bet vakarā atkal tiek pakārts tajā pašā vietā. Šāds priekšmets virtuvē sāk savienot to, kam vajadzētu palikt nošķirtam: jēlu pārtiku, rokas, tīrus traukus un jau gatavu ēšanai pārtiku.

Mitra drāna baktērijām ir daudz ērtāka, nekā šķiet

Salmonellas visbiežāk saista ar nepietiekami termiski apstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, savukārt noteiktas E. coli sugas var būt saistītas ar zarnu infekcijām. Ir svarīgi saprast, ka dvielis pats par sevi šīs baktērijas „nerada“. Tas kļūst par problēmu tad, kad mikroorganismi tajā nonāk no piesārņotām rokām, jēlu produktu sulas, netīrām virsmām vai nepareizi izmazgātām drānām.

Auduma cilpās baktērijām ir vieglāk aizkavēties nekā uz gludas virsmas. Ja dvielis pastāvīgi ir mitrs, saburzīts pie izlietnes vai pakārts tā, ka nepaspēj izžūt, tas ilgāk var palikt nehigiēnisks. Nepatīkamas smakas trūkums šeit nav uzticama pazīme: dvielis var izskatīties pieklājīgi, bet tik un tā nebūt piemērots, lai ar to aiztiktu nomazgātus traukus vai pārtiku.

Lielākais risks rodas krusteniskā piesārņojuma dēļ. Piemēram, ar to pašu dvieli tiek noslaucīta darba virsma pēc jēlas gaļas, bet pēc dažām minūtēm – salātu bļoda. Salāti vairs netiks vārīti vai cepti, tāpēc uz tiem nonākušie mikroorganismi netiks iznīcināti karstumā. Cilvēks dusmojas nevis paša dvieļa dēļ, bet tāpēc, ka šāda maza ikdienas detaļa var sabojāt visas pūles droši pagatavot ēdienu.

Salmonellas un E. coli virtuvē: mikrobiologs atklāj netīru dvieļu radīto apdraudējumuAttēls: Pexels / Charlotte May

Īss virtuves stāsts, kas atkārtojas daudzās mājās

Ģimene gatavo vakariņas: viens cilvēks apstrādā jēlu gaļu, otrs mazgā dārzeņus, virtuvē rosās bērns, bet uz galda jau gaida šķīvji. Dvielis karājas pie izlietnes, un dažu desmitu minūšu laikā to izmanto visi. Ar to nosusina slapjas rokas, noslauka ūdeni no dēlīša, paņem karstu cepšanas trauku un visbeidzot nosusina šķīvi.

Neviens apzināti nerīkojas bezatbildīgi. Vienkārši ir vakars, cilvēki ir noguruši, kaut kas vārās, kaut kas zvana, bet sadzīve prasa ātrumu. Tieši tāpēc higiēnai virtuvē nevajadzētu būt papildu sarežģītam rituālam, bet gan vienkāršam ieradumam: vienam priekšmetam nevajadzētu pildīt visas iespējamās funkcijas.

Vecākiem ar maziem bērniem šāda kārtība ir svarīga tāpēc, ka mazie bieži pēc kārtas aizskar visu un ne vienmēr rūpīgi nomazgā rokas. Senioriem vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti pārtikas infekcijas var noritēt smagāk. Taču arī veselam pieaugušajam vairākas dienas ar sliktu dūšu, vēdersāpēm vai caureju nav sīkums, īpaši tad, ja cēloni varēja novērst.

Tīrība virtuvē nenozīmē pastāvīgu satraukumu

Praktiskākais noteikums ir vienkāršs: dvieli, ar kuru slauka rokas, ieteicams turēt atsevišķi no auduma, ko izmanto traukiem vai darba virsmai. Pēc darba ar jēlu gaļu, mājputnu gaļu vai olām rokas rūpīgi jāmazgā ar ziepēm, bet virsmas jātīra tā, lai tas pats audums vēlāk nepieskartos tīriem priekšmetiem. Vienreizlietojamie papīra dvieļi šādos brīžos var būt ērts risinājums, jo izmantoto loksni vienkārši izmet.

Auduma dvieļi regulāri jāmaina, īpaši tad, ja tie ir kļuvuši mitri, izmantoti, lai notīrītu izlijušu jēlu produktu sulas, vai ieguvuši smaku. Pēc lietošanas ir svarīgi tos izklāt, lai tie izžūtu, nevis atstāt saspiestus pie izlietnes. Mazgāšanai jābūt pietiekami rūpīgai atbilstoši auduma kopšanas ieteikumiem – vienkārša pakāršana „izvēdināšanai“ tīrību neatjauno.

Šeit ir arī otra puse: ne katram mājās ir daudz vietas, laika vai kaudze atsevišķu tekstilizstrādājumu. Tāpēc mērķis nav izveidot sterilu laboratoriju vai kaunināt cilvēku viena veca dvieļa dēļ. Pietiek pamanīt riskantākos brīžus – jēlu gaļu, mitru audumu, tīrus traukus – un neļaut tiem savienoties vienā ķēdē.

Virtuves drošība visbiežāk sabrūk nevis vienas lielas kļūdas, bet vairāku automātisku kustību dēļ, kuras mēs pat nepamanām. Tīrs dvielis nav sīkums: dažkārt tā ir ļoti vienkārša robeža starp vakariņām, kas beidzas pie galda, un tādām, kas vēl ilgi par sevi atgādina.