Kāpēc daži cilvēki aizlīmē ne tikai datora, bet arī telefona kameru

Agrāk smieklīgi izskatījās cilvēki, kuri uzlīmēja melnu uzlīmi uz klēpjdatora kameras. It kā no filmas par spiegiem. Tagad tas vairs nevienu nepārsteidz: vieni izmanto īpašu aizbīdni, citi uzlīmē papīrīti, bet trešie vienkārši uzliek līmlentes gabaliņu. Taču pēdējā laikā daži ir sākuši darīt vēl vairāk – aizlīmē arī telefona kameru.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet pārspīlēti. Telefons taču vienmēr ir rokā, pie mums, kabatā, uz galda, gultā, vannasistabā, automašīnā. Bet tieši tāpēc dažiem cilvēkiem arī kļūst neomulīgi. Datoru mēs parasti aizveram, atstājam uz galda, izslēdzam. Bet telefons dzīvo kopā ar mums visu dienu. Tas redz vairāk nekā jebkura cita ierīce mājās.

Cilvēki baidās nevis no pašas kameras, bet no neziņas

Lielākās bailes šeit ir vienkāršas: ja nu kāda lietotne vai ļaunprogrammatūra slepeni ieslēgtu kameru? Lielākā daļa cilvēku nav IT speciālisti. Viņi nezina, kas notiek telefona iekšienē, kurām lietotnēm ir atļaujas, kas darbojas fonā, ko nozīmē mazais zaļais vai oranžais punkts ekrānā. Tāpēc fiziska kameras aizsegšana šķiet vienkāršākais veids, kā atgūt kontroli.

Un šeit ir sava loģika. Uzlīme uz kameras nav augsta līmeņa kiberdrošība, taču tai ir viena ļoti skaidra priekšrocība: ja kamera ir fiziski aizsegta, caur to neviens neko neredzēs. Pat ja telefonā parādītos bīstama lietotne, pat ja cilvēks nejauši piešķirtu pārāk daudz atļauju, attēls būtu aizsegts.

Protams, tas nenozīmē, ka telefons kļūst pasargāts no visa. Mikrofons paliek atvērts. Ekrānu var ierakstīt. Lietotnes var vākt datus citos veidos. Taču cilvēkiem dažkārt pietiek vismaz ar vienu skaidru robežu: mana kamera bez manas ziņas nedarbosies tā, kā to vēlētos kāds cits.

Telefona kamera atrodas tuvāk cilvēkam nekā datora kamera

Datora kamera parasti skatās uz mums tad, kad sēžam pie galda. Telefona kamera – visur. Telefonu noliek uz naktsskapīša, nes uz vannasistabu, tur blakus gultai, atstāj virtuvē, kabatā, automašīnā. Tas var nonākt ļoti personiskās vietās un brīžos.

Tieši tāpēc daļa cilvēku saka: labāk izskatīšos dīvaini ar aizlīmētu kameru, nekā vēlāk domāšu, vai kāds varēja mani novērot. Īpaši tie, kuri strādā ar sensitīvu informāciju, daudz sazinās videozvanos, ceļo, izmanto neskaidras lietotnes vai vienkārši ir piesardzīgāki attiecībā uz privātumu.

Dažiem tā nav baiļu sajūta, bet gan ieradums. Tāpat kā aizslēgt durvis, pat ja dzīvojat drošā rajonā. Tāpat kā pie bankomāta aizsegt PIN kodu, pat ja aiz muguras neviens aizdomīgs nestāv. Varbūt nekas nenotiks, bet šī darbība ir ļoti vienkārša.

Lielākais apdraudējums bieži sākas ar lietotnēm

Telefonos svarīga ir ne tikai pati kamera, bet arī atļaujas. Kad instalējam lietotni, tā var lūgt piekļuvi kamerai, mikrofonam, fotogrāfijām, kontaktiem, atrašanās vietai. Dažkārt tas ir loģiski. Videozvanu lietotnei kamera ir nepieciešama. Navigācijai nepieciešama atrašanās vietas noteikšana. Bet dažkārt atļaujas šķiet dīvainas: kāpēc vienkāršai zibspuldzes, spēļu vai atlaižu lietotnei ir nepieciešama kamera vai mikrofons?

Daļa cilvēku nospiež “atļaut”, pat neizlasot. Viņi vienkārši vēlas pēc iespējas ātrāk izmantot lietotni. Bet vēlāk aizmirst, kam ko atļāvuši. Tā telefonā sakrājas desmitiem lietotņu, kurām ir lielāka piekļuve, nekā cilvēks vēlētos.

Tāpēc pirms kameras aizlīmēšanas ir vērts izdarīt vēl vienu lietu – pārskatīt atļaujas. Telefona iestatījumos var redzēt, kurām lietotnēm ir piekļuve kamerai un mikrofonam. Bieži vien tur var atrast ne mazums pārsteigumu. Ja lietotnei kamera nav nepieciešama, atļauju labāk izslēgt.

Vai tiešām nepieciešams aizlīmēt telefona kameru?

Šeit nav vienas atbildes. Lielākajai daļai cilvēku ikdienā aizlīmēt telefona kameru nav nepieciešams. Mūsdienu telefoniem ir privātuma indikatori, atļauju pārvaldība un drošības atjauninājumi. Ja cilvēks lejupielādē lietotnes tikai no oficiālajiem veikaliem, neatver aizdomīgas saites, regulāri atjaunina sistēmu un kontrolē atļaujas, risks nav tik liels, lai būtu jādzīvo panikā.

Bet ir cilvēki, kuriem tas sniedz mieru. Un tajā nav nekā slikta. Ja uzlīme netraucē lietot telefonu, neaizsedz sensorus, nebojā kameras stikliņu un cilvēks saprot, ka tā ir tikai viena aizsardzības daļa, šāds ieradums var būt visai racionāls.

Tikai nevajag pārspīlēt. Dažos telefonos blakus priekšējai kamerai atrodas gaismas, tuvuma vai sejas atpazīšanas sensori. Aizlīmējot nepareizo vietu, var sākties dīvainas lietas: automātiskais ekrāna spilgtums darbosies nepareizi, sarunas laikā ekrāns nenodziest, var traucēt sejas atpazīšana. Tāpēc, ja jau līmējat, labāk izmantot mazu, viegli noņemamu uzlīmi un neaizsegt visu telefona augšdaļu.

Kamera ir aizlīmēta, bet tā vēl nav visa aizsardzība

Ir svarīgi sevi nemānīt. Aizlīmēta kamera nenozīmē, ka telefons ir drošs. Ja telefonā ir instalēta bīstama lietotne, tā var mēģināt vākt citus datus. Ja cilvēks nospiež aizdomīgas saites, lejupielādē neskaidrus failus, izmanto vecu neatjauninātu telefonu, pieslēdzas dīvainiem “Wi-Fi” tīkliem, viena uzlīme uz kameras viņu neizglābs.

Daudz svarīgāk ir regulāri atjaunināt telefonu, izdzēst neizmantotās lietotnes, neļaut kamerai un mikrofonam darboties lietotnēs, kurām tas nav nepieciešams, uzmanīgi izvērtēt neskaidras saites un neizmantot vecu ierīci svarīgām lietām, ja tā vairs nesaņem drošības atjauninājumus.

Ir vērts atcerēties arī par mikrofonu. Kameru aizlīmēt ir viegli, bet mikrofonu tik vienkārši aizsegt nevarēsiet. Tāpēc, ja cilvēks ļoti baidās no izsekošanas, viņam vajadzētu domāt ne tikai par kameru, bet par visu telefona drošību.

Kāpēc šis ieradums kļūst arvien normālāks

Cilvēki ir noguruši no sajūtas, ka viņu ierīces par viņiem zina pārāk daudz. Telefons klausās balss komandas, lietotnes pieprasa atļaujas, reklāmas dažkārt parādās tik precīzi, ka cilvēkam kļūst neomulīgi. Pat ja ne viss ir īsta izsekošana, pati sajūta paliek nepatīkama.

Tāpēc kameras aizlīmēšana kļūst ne tikai par tehnisku darbību, bet arī par psiholoģisku robežu. Mazā uzlīme saka: šī ir mana telpa. Es pats izlemšu, kad kamera drīkst redzēt, bet kad ne.

Vieniem tas šķitīs pārspīlēta piesardzība. Citiem – pilnīgi normāls mūsdienu cilvēka ieradums. Patiesība, visticamāk, ir kaut kur pa vidu. No telefona kameras nav jābaidās tā, it kā tā jebkurā brīdī jūs nodotu. Taču šodien būtu naivi arī akli uzticēties visām lietotnēm un visām atļaujām.

Ja aizlīmēta kamera cilvēkam sniedz mieru, tas nav muļķīgs ieradums. Tikai svarīgi saprast, ka īstā aizsardzība sākas nevis ar uzlīmi, bet ar to, ko mēs atļaujam savam telefonam darīt.