Komposta kaudze smird, lai gan tai nevajadzētu – viena bieža kļūda pārvērš to pūstošā masā

Vai, paceļot komposta kastes vāku, jūs sagaida nevis zemes, bet gan skāba, smaga trūdu smaka? Tā nevajadzētu būt. Vesels komposts smaržo pēc mitras meža zemsedzes, lapām un zemes, nevis pēc kanalizācijas vai sapuvušiem dārzeņiem.

Visbiežāk viss sākas pavisam nevainīgi: pēc vakariņām kaudzē nonāk kartupeļu mizas, kafijas biezumi, nopļauta zāle, daži pārgatavojušies augļi. Šķiet – jo vairāk organisko atkritumu, jo ātrāk būs labs komposts. Tomēr pēc dažām lietainām dienām apakšā izveidojas slapja, salipusi masa, vāks tiek atvērts aizvien retāk, bet dārzā sāk izplatīties smaka, kuru negribas skaidrot ne kaimiņiem, ne viesiem.

Kompostam trūkst nevis atkritumu, bet gaisa

Viena no biežākajām kļūdām ir pastāvīgi kompostā likt daudz mitru, slāpekli saturošu atkritumu un neiejaukt sausu, rupjāku materiālu. Zāle, virtuves atkritumi, kafijas biezumi un augļu mizas ātri saplok blīvā slānī. Starp tiem vairs nepaliek gaisa, tāpēc ierastās sadalīšanās vietā sākas anaerobā pūšana.

Tieši tad parādās nepatīkamā smaka. Mikroorganismiem, kas veido irdenu, tumšu un pēc zemes smaržojošu kompostu, nepieciešams skābeklis. Kad tā nav, sāk darboties pavisam citi procesi: masa rūgst, kļūst slapja, var nomelnot, bet, paceļot virsējo slāni, parādās gļotaini, salipuši atkritumi.

Problēma nav tikai estētiska. Saspiesta, pārmitra kaudze lēnāk pārvēršas kompostā, var pievilināt mušas un dažkārt arī grauzējus. Cilvēks tad sāk domāt, ka kompostēšana ir netīra un nogurdinoša nodarbe, lai gan patiesībā bieži vien pietiek atjaunot vienkāršu līdzsvaru.

Ar zāli un mizām nepietiek – nepieciešams “brūnais” slānis

Komposta kaudzei nepieciešami divu veidu materiāli. Mitrie, zaļie atkritumi nodrošina mitrumu un slāpekli: tie ir virtuves dārzeņu un augļu pārpalikumi, svaiga zāle, kafijas biezumi. Sausie, brūnie materiāli nodrošina oglekli un, pats svarīgākais, veido gaisa spraugas: der sausas lapas, sasmalcināti zari, salmi, neglancēts kartons, papīra dvieļi bez stiprām ķimikālijām.

Praktisks noteikums ir vienkāršs: pēc katras lielākas virtuves atkritumu porcijas uzberiet vismaz līdzīgu daudzumu sausu lapu, saplēsta kartona vai cita brūnā materiāla. Ja tikko esat nopļāvis daudz zāliena, nemetiet visu zāli biezā paklājā. Labāk to sajaukt ar sausām lapām vai sasmalcinātiem zariem, jo zāle viena pati ļoti ātri salīp.

Šo kļūdu bieži pieļauj arī kārtīgi, rūpīgi cilvēki: viņi nevēlas izšķērdēt pārtikas pārpalikumus, tāpēc visu godprātīgi nes uz kompostu. Ģimenēs, kurās daudz gatavo, mitrie atkritumi uzkrājas īpaši ātri. Savukārt rudenī, kad ir maisi ar sausām lapām, tos bieži vien nenovieto pie komposta – lapas tiek aizvestas, lai gan tieši tās vēlāk varētu glābt kaudzi no smakas.

Komposta kaudze smird, lai gan tai nevajadzētu – viena bieža kļūda pārvērš to pūstošā masāAttēls: Pexels / Robbi F

Ko darīt, kad smaka jau izplatījusies pa pagalmu

Vispirms nevajag kaudzi pārklāt ar vēl biezāku zāles vai zemes slāni un cerēt, ka smaka pati pazudīs. Atveriet to, ar dakšām vai aeratoru pārcilājiet un irdiniet visvairāk saspiesto vidu un apakšu. Mērķis nav visu ideāli sajaukt, bet gan ielaist gaisu tur, kur izveidojusies slapja, smaga masa.

Pēc tam iemaisiet sausas lapas, sasmalcinātu kartonu, salmus vai plānus zariņus. Ja masa vienkārši pil no mitruma, sausos materiālus pievienojiet dāsni, vairākos slāņos. Kompostam jābūt mitram kā izgrieztam sūklim, bet ne tik slapjam, lai no tā varētu izspiest ūdeni.

Vērts aplūkot arī pašu vietu. Atklāta kaudze pēc ilgām lietusgāzēm uzsūc daudz ūdens, īpaši, ja tā izveidota bedrē vai hermētiskā tvertnē bez gaisa spraugām. Vāks var pasargāt no pārmērīga lietus, taču to nevajadzētu turēt kā hermētisku pārsegu: kompostam nepieciešama ventilācija, bet apakšā noder zari vai cits irdens slānis, kas neļaus masai nosmakt.

Kārtīgs komposts nav tas, kuram neviens nepieskaras

Senioram vai cilvēkam, kurš nevar bieži cilāt smagas dakšas, komposta kopšanai nav jāpārvēršas par vēl vienu smagu dārza darbu. Šādā gadījumā ļoti palīdz mazākas porcijas un vienmēr blakus novietots maiss ar sausām lapām vai kaste ar saplēstu kartonu. Tā vietā, lai reizi sezonā mēģinātu glābt milzīgu, smakojošu kaudzi, daudz vieglāk ir katru reizi atkritumus viegli pārklāt ar sausu materiālu.

Vecākiem ar bērniem komposts bieži kļūst par vietu, kur nonāk viss, kas ir “dabisks”. Tomēr bērniem vērts izskaidrot vienkāršu noteikumu: banāna miza vai ābola serdīte kompostā nonāk nevis viena, bet tai nepieciešams “palags” no lapām vai kartona. Šāds neliels ieradums palīdz izvairīties no lielas, nepatīkami smakojošas problēmas.

Arī pati komposta kaste nav brīnumlīdzeklis. Tā nevar aizstāt gaisu, sauso slāni un laiku pa laikam veicamu apmaisīšanu. Kārtīga kaudze nav tā, kas hermētiski noslēgta un aizmirsta – tā ir dzīva, tajā notiek darbs, kuram nepieciešams nedaudz vietas elpošanai.

Nepatīkama smaka visbiežāk nav zīme, ka jums neizdodas kompostēt. Tas ir tikai skaidrs signāls, ka kaudzē ir pārāk daudz mitras masas un pārāk maz gaisa. Varbūt jau šodien vērts tai blakus nolikt maisu ar sausām lapām vai kartonu, lai nākamreiz, atverot vāku, jūs sagaidītu nevis trūdu smaka, bet nākotnē auglīgas zemes aromāts?