Velosipēdistiem tiek gatavotas Ceļu satiksmes noteikumu izmaiņas. Velosipēdistu pārstāvji: tā rīkoties nedrīkst

Autovadītājiem tas var šķist kā sīks noteikums, bet velosipēdistiem – kā jautājums par to, vai viņi droši atgriezīsies mājās. Satiksmes ministrijas ierosinātās Ceļu satiksmes noteikumu izmaiņas izraisījušas velosipēdistu kopienas sašutumu: tiek rosināts, lai obligātais 1–1,5 metru attālums, apdzenot velosipēdistu, kļūtu tikai par ieteikumu.

Pašlaik noteikums ir skaidrs: braucot ar ātrumu līdz 50 km/h, autovadītājam, apdzenot velosipēdistu, jāatstāj vismaz 1 metrs sānu distances, bet, braucot ātrāk par 50 km/h, – vismaz 1,5 metri. Ministrijas sagatavotajā projektā šis pienākums tiktu atcelts un paliktu tikai kā ieteikums.

Velosipēdisti saka: tas nav tehnisks labojums

VšĮ „Minam100” prezidente Loreta Šlėguvienė apgalvo, ka šādas izmaiņas nebūtu tikai formāla Ceļu satiksmes noteikumu rediģēšana. Pēc velosipēdistu pārstāvju vērtējuma, tas nozīmētu mazāku tiesisko aizsardzību visneaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem.

Vienkārši sakot, šodien autovadītājs zina konkrētu skaitli: metrs vai pusotrs metrs. Ja noteikums kļūtu par ieteikumu, rastos pelēkā zona. Vienam autovadītājam drošs attālums var šķist pusotrs metrs, citam – pusmetrs, bet trešajam – „ietilpu, un viss”.

Velosipēdistiem šāda interpretācija rada bažas, jo uz ceļa viņiem nav nekādas fiziskas aizsardzības. Automašīnas masa, ātrums un pat tuvu braucoša transportlīdzekļa radītā gaisa plūsma var kļūt par bīstamu faktoru. „Minam100” uzsver, ka obligātais attālums Lietuvā stājās spēkā 2024. gada 1. decembrī pēc ilgām diskusijām par drošību uz ceļiem.

Problēma uz šauriem ceļiem ir reāla, taču tiek piedāvāts cits risinājums

Arī autovadītājiem ir savi argumenti. Uz šauriem ceļiem, īpaši vietās, kur ir nepārtraukta līnija, dažkārt ir grūti vai neiespējami apdzīt velosipēdistu, ievērojot noteikto attālumu. Šādās situācijās veidojas rindas, pieaug nervozitāte, un daļa autovadītāju tik un tā riskē.

Tomēr velosipēdistu kopiena piedāvā nevis samazināt attālumu, bet gan risināt tieši šo praktisko problēmu. Viņu priekšlikums ir ļaut autovadītājiem, apdzenot velosipēdistu vai elektriskās mikromobilitātes līdzekļa vadītāju, šķērsot nepārtraukto līniju, bet tikai tad, ja pretējā braukšanas josla ir brīva un manevru iespējams veikt pilnīgi droši.

Citiem vārdiem sakot, velosipēdisti saka: dodiet autovadītājiem likumīgu iespēju droši apdzīt, bet neļaujiet piebraukt tuvāk cilvēkam.

Ceļa nomales jautājums var smagi ietekmēt sportistus

Kritiku izpelnījušās arī ierosinātās izmaiņas attiecībā uz braukšanu pa ceļa nomali. Pašlaik Ceļu satiksmes noteikumi runā par piemērotu ceļa nomali ar asfalta vai betona segumu, ja nav velosipēdu infrastruktūras. Jaunajā redakcijā, pēc velosipēdistu teiktā, paliktu tikai plašāks jēdziens „piemērota ceļa nomale” bez skaidras norādes uz segumu.

No pirmā acu uzmetiena tas var šķist sīkums. Taču šosejas velosipēds nav paredzēts braukšanai pa granti, šķembām vai zāli. Braucot ar lielāku ātrumu, šāda ceļa nomale var būt bīstamāka par brauktuvi. Tāpēc velosipēdistu pārstāvji brīdina, ka šāda kārtība īpaši skartu šosejas riteņbraukšanu, triatlonu un bērnus, kuri trenējas uz ceļiem.

Kas patiesībā tiek lemts?

Šī diskusija nav tikai par velosipēdistiem un autovadītājiem. Tā ir par to, kādu vēstījumu valsts uz ceļiem sūta vājāk aizsargātajam satiksmes dalībniekam. Ja skaidra drošības robeža kļūst tikai par ieteikumu, atbildība tiek pārcelta uz autovadītāja izpratni, noskaņojumu un pacietību.

Velosipēdistu kopienas aicinājumu atbalsta Lietuvas Nacionālā olimpiskā komiteja, Lietuvas riteņbraukšanas un citu sporta veidu federācijas, kā arī „Velomaraton” organizatori. Tas liecina, ka runa nav par atsevišķu neapmierinātību, bet gan par plašākām bažām par satiksmes drošības attīstības virzienu.

Autovadītājiem ir vajadzīgi skaidri un praktiski noteikumi. Velosipēdistiem ir vajadzīga telpa, kas reāli aizsargā dzīvību. Tāpēc svarīgākais jautājums tagad ir vienkāršs: vai Lietuva meklēs risinājumu, kas palīdz visiem, vai arī vienkārši atcels skaitli, kurš vismaz skaidri pateica, cik daudz vietas uz ceļa obligāti jāpaliek cilvēkam uz velosipēda.