No Maskavas – vēstījums Baltijas valstīm

Maskava nosūtījusi tiešu vēstījumu Lietuvai, Latvijai un Igaunijai – Krievija it kā nesaskata ne iemesla, ne jēgas uzbrukt Baltijas valstīm vai sākt bruņotu konfliktu ar NATO. Šādu paziņojumu 1. septembrī Austrumu ekonomikas foruma kuluāros izteica Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

„Kāpēc Krievijai būtu jāuzbrūk NATO? Kāda tam jēga?“ – jautāja Krievijas diplomāts, atgādinot, ka vēl Padomju Savienība atzina Baltijas valstu neatkarību. Pēc viņa teiktā, Maskavai nav ne plānu, ne nepieciešamības sākt šādu konfliktu.

Maskava runā par 2030. gadu

A. Gruško arī noraidīja Rietumos izskanošos brīdinājumus, ka Krievija tuvāko gadu laikā varētu pārbaudīt NATO apņēmību vai radīt tiešus militārus draudus alianses austrumu flangam. Viņaprāt, Rietumu politiķi paši Krievijai „piedēvē“ plānus, kuru Maskavai it kā nav, un kā viens no iespējamajiem robeždatumiem tiek minēts 2030. gads.

Krievijas ministra vietnieks izklāstīja arī savu versiju par to, kāpēc izskan šādi brīdinājumi. Pēc viņa teiktā, ja līdz 2030. gadam uzbrukums nenotiks, Rietumi varēs apgalvot, ka draudus izdevies novērst tieši pastiprinātas aizsardzības un bruņošanās dēļ, un tas kļūs par argumentu militāro izdevumu turpmākai palielināšanai.

Mierinošais vēstījums izskanēja vienlaikus ar daudz stingrāku retoriku

Interesanti, ka gandrīz tajā pašā laikā no Maskavas Baltijas reģiona virzienā izskanēja arī pavisam citāda toņa paziņojumi. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji runāja par gatavību reaģēt uz iespējamu situācijas eskalāciju Baltijas jūrā, bet A. Gruško atsevišķi paziņoja, ka Krievijai ir līdzekļi Kaļiņingradas apgabala aizsardzībai.

Tāpēc vēstījums Baltijas valstīm izklausās divējādi: no vienas puses, Maskava publiski apgalvo, ka tai nav nekāda mērķa uzbrukt NATO, no otras puses, tajā pašā laikā tā runā par militāriem scenārijiem Baltijas reģionā un iespējamu atbildi Rietumiem.

Vismaz oficiālā Krievijas pozīcija tagad ir formulēta ļoti skaidri – Maskava apgalvo, ka Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas uzbrukumam tai nebūtu nekādas jēgas. Tomēr Baltijas valstīm ar šādiem paziņojumiem vien nepietiek: aizsardzības stiprināšana reģionā tiek turpināta tieši tādēļ, lai iespējamais konflikts nekad nekļūtu par reālu scenāriju.