Lietusgāzes vēl nav beigušās: šoruden ielas var applūst vēl ne reizi vien – autovadītājiem un pagrabu īpašniekiem ir vērts sagatavoties jau tagad

Rudens pirmā diena Lietuvai uzreiz parādīja, ka vasarīgās lietusgāzes nekur nav pazudušas. 1. septembrī dažviet ielas dažu minūšu laikā pārvērtās upēs, ūdens plūda uz zemākajām vietām, applūda ēku pieejas, bet autovadītāji vēlreiz saskārās ar to pašu nepatīkamo jautājumu – braukt cauri ūdenim vai apgriezties. Telšos aptuveni divu stundu laikā nolija ap 34 mm nokrišņu, tas ir gandrīz divu septembra nedēļu norma. Līdzīgus skatus šogad jau redzējām arī Viļņā, kur augusta sākumā dažu stundu laikā nolija ap 35 mm lietus, bet daļa svarīgu ielu nonāca zem ūdens.

Un te slēpjas nepatīkamākā daļa: kalendārā rudens sākums nenozīmē, ka pēkšņu lietusgāžu sezona ir beigusies. Septembrī un vēlāk pāri Lietuvai virzīsies atmosfēras frontes, un atsevišķos periodos tās var atnest intensīvu lietu. Ilgtermiņa sezonālās prognozes nevar pateikt, kurā konkrēti oktobra dienā tiks appludināta viena vai otra iela, turklāt pašreizējais „Copernicus“ sezonālais signāls Lietuvai nav pietiekami skaidrs, lai varētu izziņot īpaši lietainu rudeni. Tomēr tas nenozīmē, ka bīstamu lietusgāžu vairs nebūs – pietiek ar vienu spēcīgu stundu, lai kanalizācijas sistēma nepaspētu uzņemt ūdeni un parasta iela kļūtu neizbraucama.

Ar vienu lietusgāzi pietiek, lai pilsēta dažu minūšu laikā kļūtu neatpazīstama

Lielākā problēma ir tā, ka bīstamai applūšanai nav nepieciešams lietus, kas ilgst veselu nedēļu. Dažkārt nokrišņu daudzums visa mēneša mērogā nav rekordliels, taču tas izkrīt ļoti īsā laikā un vienā nelielā teritorijā. Ūdens nepaspēj iesūkties zemē vai nonākt lietusūdens kanalizācijas sistēmās, tāpēc vispirms sāk uzkrāties zem viaduktiem, ieplakās, pazemes stāvvietās un ielu zemākajās vietās.

Viļņa šo problēmu ir izjutusi ne reizi vien. Augustā pēc vienas spēcīgas lietusgāzes ūdens atkal appludināja daļu pilsētas maģistrāļu, bet galvaspilsētas ielas apsaimniekojošais „Grinda“ atzina, ka pat infrastruktūras modernizācija nevar garantēt, ka ekstremāla nokrišņu daudzuma laikā visur būs sauss. Tā ir svarīga detaļa arī citu pilsētu iedzīvotājiem: nevajag uzskatīt, ka, ja konkrēta iela nekad iepriekš nav bijusi applūdusi, tas nevar notikt nākamreiz.

Visbīstamākais ir tas, ka situācija var mainīties ātrāk, nekā cilvēks gaida. Izbraucot no mājām, var tikai smidzināt, bet pēc pusstundas otrā pilsētas pusē jau var būt sakrājies vairākus vai vairākus desmitus centimetru dziļš ūdens slānis. Tāpēc rudenī ir vērts sākt skatīties ne tikai uz temperatūru lietotnē, bet arī uz brīdinājumiem par stipru lietu un pērkona negaisu.

Autovadītājiem viena kļūda var beigties ļoti dārgi

Kad iela ir applūdusi, cilvēkam automašīnā bieži šķiet, ka ūdens nemaz nav tik daudz. Priekšā brauc cita automašīna, tāpēc rodas vēlme pamēģināt arī pašam. Tieši šajā brīdī ir vērts apstāties. Zem ūdens nav redzams ne ceļa segums, ne bedres, ne atsegti aku vāki, bet ūdens dziļumu no vadītāja vietas novērtēt ir ļoti grūti. Turklāt pat salīdzinoši sekls ūdens var iekļūt dzinēja gaisa ieplūdes sistēmā un izraisīt ārkārtīgi dārgu bojājumu.

Tāpēc, tuvojoties spēcīgai lietusgāzei, vispirms ir vērts padomāt, kur tiek atstāta automašīna. Pazemes garāžas zemākā vieta, ieplaka pie daudzdzīvokļu mājas vai stāvvieta blakus ūdens savākšanas grāvim parasta lietus laikā problēmas nerada, taču ekstrēmāku nokrišņu periodā situācija var būt pavisam citāda. Ja zināms, ka konkrēta iela vai viadukts jau iepriekš ir bijis applūdis, spēcīgas lietusgāzes laikā labāk uzreiz izvēlēties citu maršrutu, nevis cerēt, ka „šoreiz izsprukšu“.

Tas ir īpaši aktuāli rudenī, kad stiprs lietus arvien biežāk sakrīt ar diennakts tumšo laiku. Vakarā ūdens dziļumu novērtēt ir vēl grūtāk, bet applūdusi ieplaka var tikt pamanīta tikai tad, kad apstāties jau ir par vēlu.

Lietusgāzes rudenīAttēls: Ilustratīvs attēls

Tiem, kam ir pagrabs, jāsagatavojas nevis tad, kad ūdens jau ir pie durvīm

Privātmāju īpašniekiem spēcīga lietusgāze rada cita veida apdraudējumu. Kamēr ūdens plūst pa ielu, situāciju vēl var vērot pa logu, taču, ja tas sāk ieplūst pagrabā, lēmumu pieņemšanai atliek ļoti maz laika. Tāpēc septembris ir piemērots laiks pārbaudīt to, par ko sausā laikā parasti neviens nedomā.

Vispirms ir vērts iztīrīt notekcaurules, renes un ūdens savākšanas restes pagalmā. Lapu sezona tikai sākas, tāpēc sistēma, kas vasarā darbojās lieliski, oktobrī var tikt aizsērējusi dažu dienu laikā. Tāpat vajadzētu pārbaudīt, kur no jumta aizplūst ūdens – ja notekcaurule to novada tieši pie mājas pamatiem, ilgstošas lietusgāzes laikā daļa ūdens var sākt iesūkties tur, kur to vismazāk gribas.

Tiem, kam pagrabā ir grīdas traps vai cits savienojums ar kanalizācijas sistēmu, ir vērts painteresēties par pretplūsmas aizsardzību. Kad pilsētas tīkli saņem milzīgu slodzi, problēma var rasties ne tikai no pagalma, bet arī no caurulēm. Ja pagrabs jau iepriekš ir bijis applūdis, noderīgi būtu glabāt darba kārtībā esošu ūdens sūkni un neturēt vērtīgas mantas tieši uz grīdas. Dokumentus, elektroierīces, instrumentus un citas dārgākas lietas var pacelt vismaz dažus desmitus centimetru augstāk – dažkārt tikai šī vienkāršā rīcība pēc lietusgāzes ļauj ietaupīt tūkstošiem eiro.

Šis rudens vēl var sagādāt ne vienu vien šādu dienu

Neviens šodien nevar godīgi pateikt, ka Lietuvu septembrī, oktobrī vai novembrī precīzi piemeklēs noteikts skaits ekstremālu lietusgāžu. Sezonālās prognozes tam nav paredzētas – tās rāda vairāku mēnešu kopējās tendences, nevis konkrētas pilsētas mākoni konkrētā stundā. Taču pēc šīs vasaras un rudens pirmās dienas jau ir skaidrs viens: spēcīgs īslaicīgs lietus Lietuvā var izraisīt ļoti nopietnas sekas, bet pats septembra sākums šo risku nenoslēdz.

Tāpēc ir vērts gatavoties nevis baiļu, bet vienkāršas praktiskas rīcības dēļ. Autovadītājam tas nozīmē nemēģināt šķērsot applūdušu ielu tikai tāpēc, ka kāds pirms viņa tai izbrauca cauri. Mājas īpašniekam – tagad iztīrīt renes, pārbaudīt drenāžu un pagrabu, nevis atcerēties par tiem tad, kad ūdens jau sniedzas līdz pirmajam pakāpienam.

Pirmā rudens lietusgāze jau parādīja, cik ātri viss var mainīties. Un ļoti iespējams, ka līdz pēdējai rudens lapai Lietuvā vēl ne reizi vien redzēsim to pašu ainu – pelēkas debesis, ūdens savākšanas sistēmas, kas nespēj to savākt, un ielas, kuras vien dažu desmitu minūšu laikā sāk līdzināties vairs nevis ielām, bet upēm.