Polijas autovadītāji ķer galvu: degvielas cenas sasniegušas jaunus rekordus

Polijas autovadītājiem septembra sākums iesita pa kabatu tik smagi, ka daļa no viņiem degvielas uzpildes stacijās vairs neslēpj dusmas. Degvielas cenas valstī atkal strauji pieaugušas, un pirmdienas rītā dažās degvielas uzpildes stacijās skaitļi izskatījās tā, it kā būtu pārkāpta vēl viena psiholoģiskā robeža. Benzīna cena tuvojas 8 zlotiem par litru, dīzeļdegviela dažviet sasniedz gandrīz 8,7 zlotus, un prognozes liecina, ka tas vēl var nebūt beigas.

Krakovā pirmdienas rītā 95. markas benzīna litrs maksāja gandrīz 8 zlotus jeb aptuveni 1,85 eiro. Dīzeļdegvielas cena sasniedza aptuveni 8,7 zlotus jeb aptuveni 2,02 eiro par litru. Šādi skaitļi īpaši sāpīgi izskatās tiem, kuri ar automašīnu pārvietojas katru dienu, nodarbojas ar uzņēmējdarbību, pārvadā preces, strādā transporta nozarē vai vienkārši dzīvo vietā, kur bez automašīnas ir grūti iztikt.

„Cilvēkam, kuram ir uzņēmējdarbība, tā jau ir katastrofa,” žurnālistam sacīja kāds autovadītājs. Cits situāciju raksturoja vēl vienkāršāk: degviela ir jāuzpilda, bet, skatoties uz šādām cenām, viņam, „pat zobi sāp”. Un tā nav tikai emocionāla reakcija pie uzpildes stacijas — degvielas sadārdzināšanās ļoti ātri atspoguļojas ikdienas izdevumos, preču piegādēs, pakalpojumu cenās un cilvēku kopējā noskaņojumā.

Kāpēc degviela tik strauji sadārdzinājās?

Salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu cenas Polijas degvielas uzpildes stacijās pieaugušas vēl par vairākiem desmitiem grašu. Autovadītājiem tas var šķist kā kārtējais cenu lēciens, tomēr šoreiz iemesli ir vairāki. Viens no svarīgākajiem — 1. septembrī beidzās valdības CPN programma un dažiem degvielas veidiem tika atjaunota augstāka PVN likme.

Līdz tam daļu cenu kāpuma mīkstināja zemāks nodoklis, taču pēc tā darbības beigām izmaiņas degvielas uzpildes stacijās bija redzamas ļoti ātri. Tiek lēsts, ka tikai šo izmaiņu dēļ benzīna un dīzeļdegvielas litrs sadārdzinājās par vairāk nekā 1 zlotu jeb vairāk nekā aptuveni 0,23 eiro. Autovadītājam, kurš piepilda 50 litru tvertni, šādas izmaiņas nozīmē vairāk nekā 11 eiro papildu izdevumu par vienu uzpildi.

Tomēr nodokļi nav vienīgais iemesls. Degvielas cenas ietekmē arī situācija starptautiskajā naftas tirgū. Pēdējā laikā pieaugušais ģeopolitiskais saspīlējums, loģistikas problēmas un izejvielu sadārdzināšanās paaugstina cenas Polijas naftas pārstrādes rūpnīcu cenrāžos. Savukārt, kad cenas pieaug vairumtirdzniecības tirgū, mazumtirdzniecības degvielas uzpildes stacijas parasti reaģē ne uzreiz, bet ar zināmu nobīdi. Tas nozīmē, ka daļa cenu kāpuma vēl tikai varētu būt gaidāma.

Prognozes autovadītājus nemierina

Degvielas tirgus eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā cenu kāpums var neapstāties. Septembra otrajā nedēļā E10 benzīna cena Polijā varētu sasniegt 7,83–7,99 zlotus par litru jeb aptuveni 1,81–1,85 eiro. Dīzeļdegvielas prognoze ir vēl nepatīkamāka — 8,79–8,87 zloti par litru jeb aptuveni 2,04–2,06 eiro.

Autogāzes cenas pagaidām saglabājas zemākas, taču arī tās autovadītājiem vairs nešķiet tik izdevīgas kā agrāk. Tiek prognozēts, ka LPG litrs varētu maksāt 2,90–2,99 zlotus jeb aptuveni 0,67–0,69 eiro. Autovadītājiem, kuri brauc ar gāzi, tā joprojām ir lētāka alternatīva, taču kopējais fons ir skaidrs — lētākas degvielas periods vismaz pašlaik šķiet beidzies.

Visvairāk to izjūt tie, kuri degvielu pērk nevis reizēm, bet pastāvīgi. Mazie uzņēmumi, kurjeri, taksometru vadītāji, lauksaimnieki, būvniecības nozare, preču pārvadātāji — visiem viņiem degviela nav ērtības, bet gan darba izmaksu daļa. Kad litrs sadārdzinās par vairākiem desmitiem grašu vai vairāk nekā vienu zlotu, mēneša beigās tas pārvēršas simtos vai pat tūkstošos papildu izdevumu.

Ko tas nozīmē tiem, kuri dodas uz Poliju?

Polija ilgu laiku daudziem lietuviešiem asociējās ar lētākiem pirkumiem un bieži vien izdevīgākām cenām, taču degvielas gadījumā situācija tagad var nepatīkami pārsteigt. Autovadītājiem, kuri plāno braucienu caur Poliju, vairs nevajadzētu braukt „ieraduma pēc”, cerot, ka tur viss būs lētāk. Pirms brauciena vajadzētu pārbaudīt cenas konkrētos maršruta punktos, jo atšķirības starp pilsētām, automaģistrālēm un mazākām degvielas uzpildes stacijām var būt jūtamas.

Īpaši piesardzīgi vajadzētu izvērtēt degvielas uzpildes stacijas pie automaģistrālēm un lielākiem tranzīta ceļiem. Šādās vietās cenas bieži vien ir augstākas, jo autovadītājam ir mazāk iespēju izvēlēties un viņš nereti uzpilda degvielu vienkārši tāpēc, ka tā ir nepieciešama. Ja ceļojums ir garāks, ir vērts iepriekš noskaidrot, kur iespējams apstāties lētāk, un nepieļaut situāciju, kad tvertne ir gandrīz tukša, bet tuvākā degvielas uzpildes stacija piedāvā vienu no sliktākajām cenām.

Uzņēmējdarbībai šī situācija ir vēl jutīgāka. Ja degvielas cenas Polijā saglabāsies augstas, tas var ietekmēt ne tikai pārvadātājus, bet arī preču cenas. Transporta izmaksas ir viena no tām ķēdes daļām, kas patērētājam bieži nav redzama, tomēr galīgajā čekā tā tik un tā parādās. Dārgāka degviela nozīmē dārgāku piegādi, dārgāku apkalpošanu un lielāku spiedienu uz cenām.

Sliktākais ir tas, ka skaidras beigas pagaidām nav redzamas

Autovadītājus visvairāk satrauc ne tikai šodienas cena, bet arī tas, ka pagaidām nav skaidras pazīmes, ka sadārdzināšanās drīzumā apstāsies. Ja vairumtirdzniecības cenas tikai sāk atspoguļoties degvielas uzpildes stacijās, tuvākajās dienās autovadītāji var ieraudzīt vēl nepatīkamākus skaitļus. Savukārt, ja starptautiskais naftas tirgus saglabāsies saspringts, degvielas uzpildes staciju tablo var turpināt kāpt augšup.

Šādā situācijā autovadītājiem atliek rīkoties praktiski: sekot cenām, izvairīties no dārgākajām degvielas uzpildes stacijām pie galvenajiem ceļiem, plānot uzpildes iepriekš un neignorēt pat dažu centu atšķirību, ja tiek uzpildīts liels degvielas daudzums. Vienai tvertnei tas var šķist sīkums, taču mēneša vai ceļojuma laikā atšķirība kļūst pavisam jūtama.

Polijas autovadītāji tagad ir nonākuši situācijā, kad degvielas uzpildes stacijas ir ne tikai ikdienas pieturvieta, bet arī sava veida ekonomikas termometrs. Kad benzīna cena tuvojas 8 zlotiem, bet dīzeļdegvielas cena pārsniedz 2 eiro robežu, tas vairs nav vienkāršs cenu svārstību jautājums. Tā ir zīme, ka dārgāka transporta periods var skart ne tikai autovadītājus, bet visus, kuri galu galā maksā par precēm, pakalpojumiem un ikdienas pārvietošanos.