Sildīt vai nesildīt motoru pirms braukšanas? Par to vairs nav diskusiju

Katru ziemu, tiklīdz no rītiem stikls pārklājas ar salnu, pagalmos sākas viens un tas pats rituāls: cilvēks iedarbina automašīnu, ieslēdz apsildi un atstāj motoru rūcam piecas, desmit vai pat piecpadsmit minūtes. Vieni tā dara aiz ieraduma, citi – „dzinēja veselības dēļ“, trešie vienkārši atkārto to, ko dzirdējuši no vecākiem vai kaimiņa.

Tikai problēma ir tā, ka šis padoms radās pavisam citu automašīnu laikos. Kādreiz tas bija pareizs, bet šodien lielākajai daļai mūsdienu automašīnu ilga sildīšana tukšgaitā ir ne tikai nevajadzīga, bet var būt arī kaitīga. Motors uz vietas uzsilst lēnāk, degviela tiek izšķērdēta, bet aukstā režīmā daļa degvielas var pasliktināt eļļas īpašības.

No kurienes radies ieradums sildīt motoru

Vecais padoms nebija izdomāts no zila gaisa. Karburatoru motoru laikos automašīnu pirms braukšanas patiešām vajadzēja sasildīt. Karburators degvielu ar gaisu sajauca mehāniski, tāpēc auksts motors bieži darbojās nevienmērīgi, raustījās, slāpa vai slikti reaģēja uz akseleratoru.

Šādai automašīnai dažas minūtes tukšgaitā palīdzēja sasniegt stabilāku darbību. Degviela labāk iztvaikoja, maisījums kļuva piemērotāks, un motors sāka darboties vienmērīgāk. Tāpēc vecāki autovadītāji, kuri uzauguši ar vecajiem „Žiguļiem“, „Moskvičiem“ vai citām automašīnām ar karburatoru, šo ieradumu joprojām uzskata par pašsaprotamu.

Tomēr mūsdienu automašīna ir pavisam cits stāsts. Lielākajai daļai automašīnu jau sen ir elektroniskā degvielas iesmidzināšana, sensori un motora vadības bloks, kas pats aprēķina, cik daudz degvielas nepieciešams aukstam motoram. Citiem vārdiem sakot, automašīna jau zina, ka ārā ir auksts, un pati pielāgojas.

Kāpēc mūsdienu motoram nav ilgi jāstāv uz vietas

Iedarbinot modernu benzīna vai dīzeļa automašīnu, svarīgākais nav ļaut tai ilgi rūkt uz vietas, bet gan dot eļļai dažus desmitus sekunžu, lai tā izplatītos pa motoru. Visbiežāk tam pietiek ar aptuveni 30–60 sekundēm. Pēc tam var sākt braukt, bet mierīgi: bez straujiem paātrinājumiem, bez lieliem apgriezieniem un bez mēģinājuma uzreiz „spiest“.

Braucot motors uzsilst ātrāk nekā stāvot uz vietas, jo darbojas ar slodzi. Vienlaikus ātrāk sasilst arī pārnesumkārba, diferenciāļi, gultņi un citas detaļas, kas stāvot praktiski nesasniedz normālu darba režīmu. Tāpēc īstā automašīnas uzsildīšana notiek nevis tad, kad tā pagalmā rūc tukšgaitā, bet gan tad, kad pirmās dažas minūtes braucat mierīgi.

Ilgstošai stāvēšanai tukšgaitā ir vēl viens mīnuss. Aukstā motorā degviela sadeg ne tik efektīvi, un daļa tās var nokļūt uz cilindru sieniņām un atšķaidīt eļļu. Tas nenozīmē, ka pēc vienas automašīnas uzsildīšanas motors izjuks, taču pastāvīgs ieradums katru rītu desmit minūtes turēt to rūcam noteikti nav labākā dāvana tehnikai.

Motora uzsildīšanaAttēls: Ilustratīvs attēls

Bet kā rīkoties lielā salā

Latvijas ziemā mēdz būt rīti, kad ārā valda stiprs sals, logi ir apsarmojuši, bet automašīna pēc nakts izskatās kā ledus gabals. Šādā gadījumā panikot nevajag, taču noteikums paliek līdzīgs: pēc motora iedarbināšanas vērts īsu brīdi pagaidīt, līdz tā darbība stabilizējas, un pēc tam braukt uzmanīgi.

Ja ārā ir aptuveni -10 vai -15 °C, var pagaidīt minūti. Ja sals ir vēl stiprāks, daži autovadītāji pagaida nedaudz ilgāk, taču tam nevajadzētu pārvērsties ilgstošā rūcināšanā pagalmā. Daudz svarīgāk ir izmantot piemērotu eļļu, uzturēt labu akumulatoru, kārtīgas aizdedzes sveces vai kvēlsveču sistēmu dīzeļmotorā un pirmajās minūtēs nepārslogot automašīnu.

Svarīgi atšķirt divas lietas: motora uzsildīšanu un salona vai logu atkausēšanu. Dažkārt automašīna stāv iedarbināta nevis tāpēc, ka tas nepieciešams motoram, bet tāpēc, ka vadītājs mēģina notīrīt stiklus un padarīt salonu kaut nedaudz panesamu. Drošībai redzamība ir būtiska, tāpēc logi ir jānotīra, taču to nevajadzētu jaukt ar mītu, ka motoram obligāti ilgi jāstāv uz vietas.

Kad vecais noteikums joprojām var būt spēkā

Ja jums ir ļoti veca automašīna ar karburatoru, situācija ir citāda. Šādiem motoriem īsa uzsildīšana var būt nepieciešama, jo tiem nav mūsdienu elektronikas, kas automātiski regulētu degvielas maisījumu. Ja auksts motors raustās, slāpst vai slikti pieņem gāzi, dažas minūtes tukšgaitā var būt normāls risinājums.

Tomēr lielākajai daļai automašīnu, ar kurām šodien brauc pa Lietuvas ceļiem, spēkā ir vienkāršāks noteikums: iedarbinājāt, pagaidījāt pusminūti vai minūti, mierīgi sākāt braukt un pirmās dažas minūtes vadījāt automašīnu saudzīgi. Tikai tad, kad motors sasniedz darba temperatūru, var braukt ierastajā režīmā.

Īpaši uzmanīgi jāizturas pret motoriem ar turbokompresoru. Aukstam motoram nav nepieciešami lieli apgriezieni un liela slodze. Eļļa vēl ir biezāka, detaļas nav sasniegušas darba temperatūru, tāpēc agresīvs starts jau no pirmā pagrieziena ir daudz sliktāks par pašu faktu, ka automašīna pagalmā netika ilgi sildīta.

Pareizā atbilde īsumā

Mūsdienu automašīnu nav nepieciešams ilgi sildīt tukšgaitā. Pēc iedarbināšanas īsu brīdi jāpagaida, jāļauj motoram stabilizēties un jāsāk braukt mierīgi. Pirmajām minūtēm jābūt saudzīgām: bez straujas paātrināšanās, bez lieliem apgriezieniem un bez lielas slodzes.

Vecais ieradums ilgstoši turēt iedarbinātu automašīnu pagalmā ir saglabājies no karburatoru laikiem. Mūsdienu automašīnām tas parasti nozīmē tikai lēnāku uzsilšanu, lielāku degvielas patēriņu, vairāk izmešu un papildu slodzi aukstam motoram.

Tātad diskusija būtībā ir atrisināta: motors nav „jāvāra“ uz vietas, bet gan saprātīgi jāuzsilda, braucot. Īsa pauze pēc iedarbināšanas – jā. Desmit minūtes tukšgaitā katru rītu – tas jau ir vecs ieradums, kas mūsdienu automašīnai parasti vairs nav nepieciešams.