Pirms biešu vārīšanas to nedariet: viena kļūda atņem krāsu un sulīgumu

Bietes izskatās pēc viena no vienkāršākajiem dārzeņiem – ieliec katlā, pārlej ar ūdeni un vāri, līdz tās kļūst mīkstas. Taču tieši šeit daudzi pieļauj kļūdu vēl pirms ūdens uzkarsēšanas: bietes nomizo, pārgriež vai pilnībā nogriež garo saknīti. Rezultāts bieži vien ir bālāks, ūdeņaināks un ne tik garšīgs, kā gaidījāt.

Ja vēlaties piesātinātu krāsu, stingru mīkstumu un dabisku saldumu, bieti vislabāk vārīt veselu un ar mizu. Savukārt daži vienkārši soļi pēc vārīšanas palīdzēs to arī daudz vieglāk nomizot.

Lielākā kļūda tiek pieļauta vēl pirms vārīšanas

Pirms likšanas katlā bieti pietiek rūpīgi nomazgāt zem tekoša ūdens. Ja uz mizas palikuši netīrumi, to var uzmanīgi noberzt ar mīkstu birstīti, taču pašu mizu nevajadzētu bojāt.

Tāpat nevajadzētu nogriezt biešu saknīti līdz pašai pamatnei. Tā kopā ar mizu palīdz saglabāt sulu un krāsu dārzeņa iekšpusē. Ja bieti pirms vārīšanas pārgriezīsiet, verdošais ūdens ātri nokrāsosies sarkans, bet daļu no tā, ko vēlējāties saglabāt pašā bietē, jūs vienkārši izliesiet kopā ar ūdeni.

Ja saknīte ir ļoti gara un traucē salikt bietes katlā, to var nedaudz saīsināt, taču atstājiet tās daļu nebojātu.

Katlā ielejiet tik daudz ūdens, lai bietes būtu pilnībā pārklātas

Nomazgātās bietes salieciet katlā un pārlejiet ar aukstu ūdeni tā, lai virs tām paliktu vēl aptuveni 2–3 centimetri ūdens. Kad ūdens uzvārās, samaziniet karstumu – bietēm nav visu laiku spēcīgi jāburbuļo.

Vidēja izmēra bietes parasti izvārās aptuveni 40–60 minūtēs, mazākām var pietikt ar 30–40 minūtēm, bet ļoti lielām reizēm nepieciešama pat pusotra stunda. Tāpēc paļauties tikai uz pulksteni nav vērts.

Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt gatavību, ir uzmanīgi iedurt plānu nazi vai dakšiņu. Ja tas biešu vidū ieslīd diezgan viegli, dārzenis jau ir izvārījies. Ja jūtama skaidra pretestība, pavāriet vēl dažas minūtes.

Bietes nevajadzētu vārīt līdz stāvoklim, kad tās sāk izjukt. Īpaši tad, ja vēlāk tās griezīsiet salātiem – stingrāka biete labāk saglabās formu.

Lai saglabātu piesātinātu krāsu, vārīšanas ūdenim var pievienot nelielu daudzumu citronu sulas vai etiķa – aptuveni tējkaroti uz litru ūdens.

Pēc izvārīšanas – uzreiz aukstā ūdenī

Šis ir viens no visnoderīgākajiem visa procesa soļiem. Kad biete jau ir mīksta, izņemiet to no karstā ūdens un uzreiz pārlieciet bļodā ar aukstu ūdeni. Ja jums ir ledus gabaliņi, varat iemest arī dažus no tiem.

Strauja atdzesēšana aptur turpmāku karsēšanos, tāpēc biete nepārvārās. Turklāt atdzisušu bieti parasti ir daudz vieglāk nomizot – miza nereti noberžas praktiski ar pirkstiem.

Ja bietes nepieciešamas ātri, var izmantot arī mikroviļņu krāsni. Nomazgātu bieti vairākās vietās sadurstot ar dakšiņu, to var ievietot mikroviļņu krāsnij piemērotā traukā vai īpaši paredzētā maisiņā, pievienot nedaudz ūdens un karsēt. Laiks būs atkarīgs no biešu izmēra un ierīces jaudas, tāpēc pēc pirmās karsēšanas reizes labāk pārbaudīt mīkstumu un, ja nepieciešams, turpināt īsākos intervālos.

Vārītas bietes labāk uzreiz nesagriezt

Ja bietes šodien nav nepieciešamas, vislabāk tās atstāt nesagrieztas. Tādējādi tās ledusskapī ilgāk saglabāsies sulīgas un mazāk apžūs.

Vārītas, nesagrieztas bietes hermētiskā traukā var uzglabāt vairākas dienas. Nomizotas vai jau sagrieztas bietes labāk izlietot ātrāk.

Un vēl kāds sīkums: svaigas, nelielas bietes parasti ir sulīgākas un izvārās ātrāk nekā ilgi glabāti lieli sakņaugi. Tāpēc rudenī, kad parādās jaunās ražas bietes, ir vērts tās gatavot ne tikai ziemas krājumiem.

Viss noteikums galu galā ir ļoti vienkāršs: negrieziet un nemizojiet pirms vārīšanas, nevāriet uz maksimālas uguns un pēc izvārīšanas uzreiz atdzesējiet. Tad bietes paliek stingrākas, košākas un daudz patīkamākas ēšanai pat bez sarežģītām piedevām.