Kāpēc, pieceļoties, acīs kļūst tumšs un reibst galva: ko atklāj šis signāls?

No rīta steidzīgi pieceļaties no gultas, aizejat dažus soļus virtuves virzienā, un pēkšņi šķiet, ka kāds telpā būtu pieklusinājis gaismu. Acis uz dažām sekundēm aizmiglojas, galva kļūst tik savādi viegla, ka gribas pieķerties durvju stenderēm. Daudzi šādu epizodi atmet ar roku: „Pārāk ātri piecēlos.“

Visbiežāk šis īslaicīgais aptumsums patiešām pāriet tikpat ātri, kā sācies. Tomēr ķermenis šādi netēlo drāmu uzmanības dēļ – tas ziņo, ka, pieceļoties, smadzenes uz mirkli saņēma mazāk asiņu, nekā tām nepieciešams. Vienam tas notiek reti pēc negulētas nakts, citam – gandrīz katru rītu vai pieceļoties no dīvāna.

Svarīgs ir ne tikai pats reibonis, bet arī tā apstākļi. Vai tas notiek tikai tad, kad neesat ēdis, pēc karstuma, slimības vai intensīvākiem treniņiem? Vai varbūt vienlaikus paātrinās sirdsdarbība, kājas kļūst vājas, ir slikta dūša, trūkst gaisa? Šādas detaļas palīdz saprast, vai organisms vienkārši lūdz ūdeni un lēnāku tempu, vai arī par šo signālu būtu vērts apspriesties ar ārstu.

Kad ķermenis nepaspēj „pārslēgt pārnesumu“

Pieceļoties daļa asiņu gravitācijas ietekmē uz īsu brīdi noplūst uz kājām un vēdera apvidu. Parasti organisms uz to reaģē gandrīz nemanāmi: asinsvadi sašaurinās, sirds nedaudz pielāgo savu darbību, asinsspiediens stabilizējas. Tomēr dažkārt šī reakcija kavējas vai ir pārāk vāja, tāpēc smadzenes uz dažiem mirkļiem saņem mazāk asiņu un skābekļa.

Šādu parādību bieži sauc par ortostatisku hipotensiju – asinsspiediena pazemināšanos, mainot ķermeņa stāvokli. Pats nosaukums izklausās nopietni, taču īsa epizode ne vienmēr nozīmē slimību. Tā var gadīties arī pilnīgi veselam cilvēkam, īpaši, ja no guļus stāvokļa tiek uzlēkts tā, it kā virtuvē jau ceptos pankūkas.

Problēma sākas tad, kad aptumšošanās atkārtojas, ilgst ilgāk, beidzas ar kritienu vai liek pastāvīgi baidīties piecelties. Tad ir svarīgi nevis mēģināt „pierast“, bet meklēt cēloni. Regulārs reibonis nav rakstura īpašība un nav tas, kas obligāti jācieš tikai tāpēc, ka tas pāriet pusminūtes laikā.

Kāpēc, pieceļoties, acīs kļūst tumšs un reibst galva: ko atklāj šis signāls?Attēls: Pexels / Yan Krukau

Dažkārt vainīga nav tikai strauja kustība

Viens no biežākajiem iemesliem ir šķidruma trūkums. Pēc karstas dienas, caurejas, vemšanas, drudža, pastiprinātas svīšanas vai vienkārši vairāku kafijas tasīšu ūdens vietā asins tilpums var samazināties. Tad ķermenim ir grūtāk ātri regulēt asinsspiedienu, un nepatīkamais „melnais ekrāns“ acu priekšā kļūst par pavisam reālu rīta scenāriju.

Reiboni var pastiprināt ilgāka neēšana, ļoti stingra kaloriju ierobežošana, alkohols, nogurums un miega trūkums. Dažiem cilvēkiem tas ir izteiktāk jūtams pēc ilgstošas stāvēšanas, karstā dušā vai smacīgā telpā. Arī grūtniecēm, pusaudžiem augšanas periodā un vecākiem cilvēkiem šādas epizodes var gadīties biežāk, tomēr vecumam pašam par sevi nevajadzētu kļūt par ērtu izskaidrojumu visam.

Otra svarīga puse ir lietotie medikamenti un veselības stāvoklis. Asinsspiedienu pazeminoši, urīndzenoši, daži nomierinošie vai citi medikamenti var ietekmēt asinsspiedienu un pašsajūtu, īpaši, ja ir mainīta deva vai sākta jauna ārstēšana. Atkārtots vājums var būt saistīts arī ar mazasinību, sirds ritma traucējumiem, hormonālās vai nervu sistēmas darbības izmaiņām, tāpēc patstāvīgi mainīt medikamentu lietošanu nedrīkst – tas jāapspriež ar speciālistu, kurš tos izrakstījis.

Jauns, steidzīgs cilvēks šādu stāvokli bieži noraksta uz kafiju un brokastīm „kaut kad vēlāk“. Senioram tas var nozīmēt lielāku nokrišanas risku, bet vecākiem ar maziem bērniem – vēl vienu rītu, kad jānotur ne tikai bērns rokās, bet arī pašam jāmeklē atbalsts. Darbiniekam, kurš visu dienu stāv pie kases vai ražotnē, tas var būt signāls, ka ķermenim trūkst pārtraukumu, ūdens vai nepieciešama ārstēšanas pārskatīšana. Dažādas situācijas, bet princips ir viens: organisms cenšas atgūt līdzsvaru.

Ko darīt tajā brīdī un kad vairs nevajadzētu vilcināties

Ja reibonis sākās pēc piecelšanās, vislabāk nemēģināt to „uzvarēt“ ar strauju soli. Nekavējoties jāapsēžas vai jāapguļas, jāpieķeras stabilam atbalstam un mierīgi jāpaelpo. Ja iespējams, paceļot kājas, var palīdzēt asinīm ātrāk atgriezties ķermeņa augšdaļā. Vadīt automašīnu, kāpt pa kāpnēm vai steigties pāri ielai šādas epizodes laikā būtu slikts plāns, pat ja pēc dažām sekundēm atkal jūtaties kā parasti.

Ikdienā palīdz vienkārši paradumi: dzert pietiekami daudz šķidruma, īpaši karstā laikā vai slimojot; ēst regulārāk; no gultas celties pa posmiem – vispirms apsēsties, dažus mirkļus pasēdēt un tikai tad piecelties. Pēc ilgstošas sēdēšanas ir vērts izkustināt pēdas un ikrus, bet no karstas dušas nevajadzētu izlekt kā no starta celiņa. Ja cilvēks lieto medikamentus, noderīgi atzīmēt, kad sākas simptomi un vai tie sakrīt ar jauna preparāta lietošanu vai mainītu devu.

Pie ārsta vērts vērsties, ja aptumšošanās atkārtojas, pastiprinās, parādās pat mierīgi sēžot vai guļot, ja bijis ģībonis vai kritiens. Neatliekamā palīdzība nepieciešama, ja vienlaikus jūtamas sāpes krūtīs, elpas trūkums, ļoti stipras vai neierastas galvassāpes, ir traucēta runa, redze, sejas vai ekstremitāšu kustības, parādās spēcīga sirdsklauves sajūta. Šādos gadījumos tas vairs nav vienkāršs diskomforts pieceļoties.

Ķermenis ne vienmēr sūta signālus skaļi. Dažkārt tas tikai uz dažām sekundēm aptumšo redzi un liek apstāties. Ieklausīties šajā īsajā brīdinājumā bieži ir daudz gudrāk, nekā vēlreiz steigties un cerēt, ka šoreiz durvju stendere būs tuvāk.