Slovākijā par vienu nepareizi noplūktu sēni var draudēt gandrīz 10 tūkstošu eiro sods

Rudens Slovākijā daudziem nozīmē to pašu, ko Lietuvā: mitrs mežs, grozs rokā, automašīnas ceļmalās un cilvēki, kuri pēc lietus dodas meklēt baravikas, gailenes vai citas meža veltes. No pirmā acu uzmetiena viss šķiet ļoti vienkārši – ieraudzīji sēni, pazīsti, nogriezi un dodies tālāk. Tomēr sēņošanai Slovākijā ir noteikumi, par kuriem tūrists vai pat nepieredzējis vietējais var aizdomāties pārāk vēlu.

Svarīgākā ziņa ir šāda: parastā Slovākijas mežā parastās, neaizsargātās sēnes savām vajadzībām vākt drīkst. Taču tas nenozīmē, ka drīkst doties jebkur, braukt ar automašīnu dziļi mežā, līst aiz aizlieguma zīmēm vai grozā likt jebkuru atrasto sēni. Slovākijas noteikumi ir atkarīgi no konkrētās vietas, aizsardzības pakāpes, aizliegumiem, nacionālā parka zonas un pašas sēnes sugas. Parastā mežā sēņot savām vajadzībām ir atļauts, ja tā nav aizsargājama suga un ja teritorijā nav stingrāku ierobežojumu.

Tieši šeit slēpjas lielākais risks. Cilvēkam var nebūt nekādu ļaunu nodomu. Viņš var vienkārši nogriezties no takas, nepamanīt aizlieguma zīmi, iebraukt ar automašīnu meža ceļā vai noplūkt retu aizsargājamu sēni, domājot, ka tā ir parasta ēdama sēne. Taču nezināšana ne vienmēr pasargā no atbildības.

Sodi var sasniegt gandrīz 10 tūkstošus eiro

Slovākijā par pārkāpumiem dabas aizsardzības jomā sodi var būt ļoti nopietni. Par pārvietošanos ārpus marķētās takas, aizliegtas darbības veikšanu aizsargājamā teritorijā vai apmeklētāju noteikumu pārkāpšanu fiziskai personai saskaņā ar dabas aizsardzības noteikumiem var draudēt sods līdz 3 319,39 eiro. Vēl nopietnākos gadījumos, kad runa ir par aizsargājamas sugas tīšu vākšanu, nogriešanu, izrakšanu vai iznīcināšanu, sods var sasniegt 9 958,17 eiro. Slovākijas tiesību aktos aizsargājamās sēņu sugas šādos gadījumos tiek pieskaitītas aizsargājamiem augiem.

Oficiālajā Slovākijas Dabas un ainavu aizsardzības likumā norādīts, ka aizsargājamu augu aizliegts tīši plūkt, vākt, griezt, rakt vai iznīcināt tā dabiskajā dzīvotnē. Tāpat aizliegts to glabāt, pārvadāt, pārdot, mainīt vai piedāvāt pārdošanai un maiņai.

Tas nenozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš mežā kļūdījies, automātiski saņems maksimālo sodu. Soda apmērs ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem, pārkāpuma smaguma, rīcības un iestādes lēmuma. Tomēr pati maksimālā robeža ir tik augsta, ka šis jautājums jāuztver nopietni. Vienkāršotās procedūras gadījumā sods saskaņā ar dabas aizsardzības likumu var sasniegt 300 eiro, bet, ja pārkāpums divu gadu laikā tiek atkārtots, maksimālā soda robeža var tikt palielināta pat divas reizes. Slovākijas tiesību aktā arī norādītas soda robežas līdz 3 319,39 eiro, līdz 6 638,78 eiro un līdz 9 958,17 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā divu gadu laikā robeža var tikt dubultota.

Kuras sēnes var kļūt par dārgu kļūdu?

Aizsargājamo sēņu saraksts Slovākijā nav veidots tikai no vienas vai divām sugām. To ir vairāk, tāpēc vissvarīgākais noteikums ir ļoti vienkāršs: grozā jānonāk tikai tām sēnēm, kuras cilvēks patiešām atpazīst. Slovākijas avotā kā aizsargājamo sēņu piemēri minētas hríb kráľovský un masliak limbový. Pirmā ir karaliskās baravikas tipa sēne, latīniski Butyriboletus regius, kas var piesaistīt uzmanību ar sārtu vai sarkanīgi rozā cepurītes nokrāsu un dzeltenu kātiņu. Otrā – Suillus plorans, slovāku valodā saukta par masliak limbový.

Oficiālajos un specializētajos Slovākijas sēņu sarakstos hríb kráľovský norādīta kā aizsargājama suga, kuras sociālā vērtība ir 100 eiro par eksemplāru, bet masliak limbový – 300 eiro. Tā nav „pārdošanas cena“ tirgū. Tā ir dabas aizsardzības dokumentos izmantota vērtība, kas var būt svarīga, novērtējot aizsargājamai sugai nodarīto kaitējumu.

Starp citām Slovākijā aizsargājamām sēnēm tiek minēti arī tādi nosaukumi kā muchotrávka cisárska / Amanita caesarea, lievikovec kyjakovitý / Gomphus clavatus, lúčnica granátovočervená / Hygrocybe punicea, náramkovka cisárska / Catathelasma imperiale, kā arī citas retākas sugas. Specializētais Slovākijas sēņu atlants norāda, ka tajā sniegts Slovākijas aizsargājamo sēņu saraksts, kurā ir arī minētās hríb kráľovský un masliak limbový.

Praktiski tas nozīmē vienu: ja sēne izskatās neparasta, spilgta, reta, ļoti skaista vai vienkārši nav tāda, kādas parasti vācat, vislabāk tai nepieskarties. Nofotografēt drīkst, bet nogriezt „lai mājās noskaidrotu“ – tā ir slikta doma. Ja tā ir aizsargājama suga, pārkāpums jau būs izdarīts tajā brīdī, kad sēne nonāks jūsu rokā vai grozā.

Nacionālajā parkā viss nav tik vienkārši

Vēl viena vieta, kur sēņotāji var kļūdīties, ir aizsargājamās teritorijas. Ir nepareizi uzskatīt, ka visā nacionālajā parkā visur ir spēkā vienādi noteikumi. Slovākijā svarīga ir konkrētā aizsardzības pakāpe un zona. Dažās vietās var būt atļauts pārvietoties brīvāk, citās – tikai pa marķētām takām, bet sēņošana ārpus tām var būt aizliegta.

Stingrāki noteikumi sākas ar trešo aizsardzības pakāpi. Šādās teritorijās ārpus apdzīvotām vietām apmeklētājiem nav atļauts pārvietoties ārpus marķētām tūrisma vai izziņas takām. Šāds aizliegums ir spēkā arī ceturtās un piektās aizsardzības pakāpes teritorijās. Sēņotājs nedrīkst nogriezties no takas tikai tāpēc, ka starp kokiem ieraudzījis skaistu sēņu grupu.

Tas īpaši attiecas uz tiem, kuri dodas uz Slovākijas kalniem, Tatriem vai nacionālajiem parkiem. Vienkārša navigācijas lietotne tālrunī ne vienmēr precīzi parādīs visas aizsardzības pakāpes, pagaidu barjeras vai aizliegtās zonas. Ja neesat pārliecināti, vislabāk palikt uz marķētās takas un vadīties pēc informācijas zīmēm uz vietas.

Suillus ploransAttēls: Wikipedia

Automašīna turpat pie sēnēm – vēl viens risks

Sēņošanas sezonā ļoti bieži rodas kārdinājums iebraukt ar automašīnu pēc iespējas dziļāk mežā. Šķiet, ceļš ir plats, nevienam netraucēju, tikai uz īsu brīdi novietošu automašīnu un aiziešu. Taču Slovākijā braukt vai novietot mehānisko transportlīdzekli uz meža zemes ārpus tam paredzētām vietām parasti ir aizliegts. Izņēmumi attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir tiesības tur atrasties mežsaimniecības, aizsardzības vai citu likumā paredzētu uzdevumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka sēņotājam visdrošāk ir atstāt automašīnu oficiālā stāvvietā vai tur, kur stāvēšana ir skaidri atļauta. Pat ja meža ceļš šķiet tukšs, automašīna var traucēt mežsaimniekiem, glābējiem, ugunsdzēsējiem vai tehnikai. Turklāt tas jau ir atsevišķs pārkāpums, kas var maksāt papildus.

Atsevišķas sankcijas paredzētas arī saskaņā ar meža tiesību aktiem. Par dažiem biežākiem meža noteikumu pārkāpumiem fiziskai personai var tikt piemērots sods līdz 165 eiro, par nopietnākiem – līdz 1 000 eiro, bet vienkāršotās procedūras gadījumā saskaņā ar meža likumu var tikt piemērots sods līdz 70 eiro.

Ne viss, kas aug mežā, pieder sēņotājam

Vēl viens noteikums, ko bieži aizmirst: sēņošana nav atļauja aiznest no meža visu, kas iepaticies. Nedrīkst patvaļīgi raut sūnas, ņemt meža zemi, lauzt kokus, bojāt žogus, zīmes vai meža aprīkojumu. Tāpat aizliegts patvaļīgi kurināt uguni uz meža zemes vai tās aizsardzības zonā tam neparedzētās vietās, bet sausuma laikā ierobežojumi var būt vēl stingrāki.

Sēne jāpaņem uzmanīgi, neizjaucot visu meža zemsedzi. Vissvarīgākais – nerakt apkārt, neplēst sūnas un neatstāt lielu atvērtu bedri. Arī neēdamas vai indīgas sēnes nevajadzētu spert vai iznīcināt. Tām ir sava vieta ekosistēmā, tās var būt dzīvnieku barība un piedalās dabiskajos meža procesos.

Tas izklausās vienkārši, taču tieši šādi sīkumi atšķir atbildīgu sēņotāju no cilvēka, kurš mežā atstāj vairāk kaitējuma nekā labuma.

Tālruņa lietotnes var maldināt

Mūsdienās daudzi sēņotāji nepazīstamu sēni nofotografē un augšupielādē lietotnē, gaidot atbildi. Tas ir ērti, bet bīstami. Sēņu atpazīšanas lietotnes var kļūdīties, īpaši tad, ja fotogrāfija ir nekvalitatīva, sēne jauna vai bojāta, nofotografēta bez kātiņa pamatnes vai tikai no viena leņķa. Kļūda var maksāt ne tikai naudas sodu, bet arī veselību.

Slovākijas avotā skaidri uzsvērts, ka tālruņa lietotnes nevar uzskatīt par pilnīgi uzticamām. Kļūda var izraisīt gan aizsargājamas sugas noplūkšanu, gan nopietnu saindēšanos.

Tāpēc labākais noteikums, ceļojot pa svešas valsts mežiem, ir vākt tikai tās sēnes, kuras pazīstat bez jebkādām šaubām. Ja rodas kaut mazākais jautājums, sēnei jāpaliek mežā. Skaista fotogrāfija tālrunī ir daudz drošāka nekā reta sēne grozā.

Kas jāzina lietuvietim, kurš dodas sēņot uz Slovākiju?

Pirmkārt – Slovākijā sēņot drīkst, bet ne visur un ne jebkuras sēnes. Parastā mežā neaizsargātas ēdamās sēnes savām vajadzībām vākt ir atļauts, taču aizsargājamās teritorijas, nacionālo parku zonas, aizlieguma zīmes un aizsargājamās sugas visu maina. Tas vien, ka redzat sēni, vēl nenozīmē, ka drīkstat tai pieiet vai to paņemt.

Otrkārt – pirms došanās uz nepazīstamu vietu ir vērts pārbaudīt, vai tā nav aizsargājama teritorija ar trešo, ceturto vai piekto aizsardzības pakāpi. Ja atrodaties nacionālajā parkā, ievērojiet takas un lasiet zīmes. Ja pie meža ir barjera, aizlieguma plāksne vai nožogota teritorija, to nevajag „apiet no sāniem“.

Treškārt – nebrauciet ar automašīnu meža dziļumā tikai tāpēc, ka citi tā dara. Tas, ka ceļa malā jau stāv vairākas automašīnas, vēl nenozīmē, ka stāvēšana ir likumīga. Ceturtkārt – nevāciet nepazīstamas, retas, spilgta izskata vai šaubas raisošas sēnes. Šādi atradumi var būt interesanti fotogrāfijai, bet ne grozam.

Dārgākā kļūda sākas ar frāzi „gan jau nekas“

Sēņošanai jābūt mierīgai, patīkamai un drošai. Tomēr Slovākijā viena kļūda var maksāt ļoti dārgi: par pārkāpumiem aizsargājamās teritorijās – līdz vairākiem tūkstošiem eiro, par nopietnākajiem aizsargājamo sugu pārkāpumiem – gandrīz 10 tūkstošus eiro. Un pats svarīgākais – tam ne vienmēr nepieciešams ļaunprātīgi iznīcināt dabu. Dažkārt pietiek noplūkt nepareizo sēni vai aiziet tur, kur nav atļauts.

Tāpēc labākais noteikums ir ļoti vienkāršs: vāciet tikai droši pazīstamas sēnes, neejiet aiz aizlieguma zīmēm, aizsargājamās teritorijās ievērojiet takas, atstājiet automašīnu tikai atļautā vietā un neizjauciet meža zemsedzi. Slovākijas avotā šī doma formulēta ļoti skaidri: jālasa tikai droši pazīstamas sēnes, jāatrodas tur, kur apmeklētāju pārvietošanās ir atļauta, un jārespektē visas zīmes, kā arī dabas vai meža aizsardzības amatpersonu norādījumi.

Mežs var dot pilnu grozu labu atradumu, taču tā nav vieta, kur viss pieder pirmajam atradējam. Dažkārt visdārgākā sēne ir tā, kuru cilvēks nolemj atstāt augam tur, kur to atradis.