Ziema var sist pavisam citādi, nekā gaidām: Lietuvai prognozē bīstamus temperatūras lēcienus

Ja cerat uz mierīgu, baltu ziemu ar dažiem grādiem sala, sniega kārtu pagalmā un diezgan paredzamiem laikapstākļiem, tuvojošā sezona var piedāvāt pavisam citu scenāriju. Jaunākās ilgtermiņa prognozes runā ne tik daudz par pastāvīgu salu vai sniega kupenām, cik par daudz nepatīkamāku parādību – straujiem un grūti prognozējamiem temperatūras lēcieniem, kad vienu nedēļu var līt un saglabāties plusi, bet drīz pēc tam slapjās ielas un ceļi sasals.

Tieši šāda ziema Lietuvā var būt bīstamāka par vienkāršu stabilu salu. Kad ārā nedēļu saglabājas –5 vai –10 grādu temperatūra, cilvēki pie šādiem apstākļiem pierod. Ceļi tiek kaisīti, sniegs notīrīts, autovadītāji zina, ko sagaidīt. Pavisam cita situācija rodas tad, kad temperatūra nemitīgi svārstās ap nulli: dienā līst, vakarā sāk salt, no rīta visa pilsēta kļūst par slidotavu, pēc dažām dienām atkal ir +5 °C, bet tad atnāk vēl viens aukstuma vilnis.

Saskaņā ar iesniegto ilgtermiņa prognozi tieši šāda nepastāvība var kļūt par vienu no svarīgākajām tuvojošās ziemas iezīmēm Austrumeiropas reģionā. Kopējā sezonas temperatūra var būt augstāka par ilggadējo normu, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lietuva neredzēs salu vai sniegu. Gluži pretēji – uz siltākas ziemas fona īsi sala periodi var šķist vēl asāki.

Siltāka ziema nenozīmē mierīgu ziemu – un tieši te slēpjas lielākā problēma

Izdzirdot, ka ziema tiek prognozēta par dažiem grādiem siltāka nekā parasti, daudzi uzreiz iztēlojas gandrīz bezsniegaina decembri, dažus grādus virs nulles un mazākus apkures rēķinus. Tomēr prognozē aina ir daudz sarežģītāka. Atsevišķos periodos temperatūra var būt pat par 3–4 grādiem augstāka par klimatiskajām normām, un īpaši silta var būt ziemas otrā puse un februāris. Tomēr starp šiem siltajiem periodiem iespējami arī strauji aukstā gaisa iebrukumi.

Lielākā problēma ir nevis pati vidējā temperatūra, bet gan tās svārstības. Tiek prognozēti periodi, kad temperatūras starpība diezgan īsā laikā var sasniegt pat vairākus desmitus grādu. Plašākā reģionā tiek minētas pat 20–30 grādu svārstības. Lietuvā tas varētu nozīmēt ļoti nepatīkamu laikapstākļu maiņu: pēc plusiem, lietus un kūstoša sniega pēkšņi atgriežas sals, ūdens sasalst, bet uz ceļiem un ietvēm izveidojas gandrīz neredzama ledus kārta.

Šādas ziemas autovadītājiem var būt krietni sarežģītākas par tām, kad vairākas nedēļas pēc kārtas saglabājas pastāvīgs sals. Vakarā automašīnu varat atstāt stāvam lietū, bet no rīta atrast to pārklātu ar ledu. Slapjš asfalts dažu stundu laikā var pārvērsties par atkalu, tāpēc bīstamākais brīdis var būt pat ne snigšana, bet tieši periods pēc atkušņa.

Lietus sniega vietā, bet pēc tam – strauja sasalšana

Prognozē tiek paredzēts arī lielāks nokrišņu daudzums. Janvārī un februārī dažās teritorijās tas var pat par vairākiem desmitiem procentu pārsniegt ierasto mēneša normu. Tomēr tas nebūt nenozīmēs skaistu baltu ziemu. Augstākas temperatūras dēļ daļa nokrišņu var izkrist lietus, slapja sniega un ļoti mitra sniega veidā.

Lietuvai šāds scenārijs ir labi pazīstams. Dienā temperatūra paaugstinās līdz +2 vai +4 °C, sniegs sāk kust, ielās uzkrājas ūdens, bet vakarā temperatūra noslīd zem nulles. Nākamajā rītā sākas problēmas – slidenas ietves, apledojuši pagalmi, avārijas uz ceļiem, grūti atveramas automašīnu durvis un ar ledu klāti pakāpieni.

Ja šādu atkusni pavada lietus, situācija var kļūt vēl sarežģītāka. Sasalstošie nokrišņi uz koku zariem, elektrolīnijām un citām virsmām veido smagu ledus kārtu. Dažkārt pietiek ar dažām stundām, lai koku zari sāktu liekties, bet vājākie neizturētu svaru.

Tāpēc šķietami dīvainajam scenārijam “siltāka ziema, bet vairāk problēmu” patiesībā ir sava loģika. Stabils sauss sals bieži rada mazāku haosu nekā nemitīga temperatūras svārstīšanās ap nulli.

Bīstamākā kombinācija – slapjš sniegs, ledus un stiprs vējš

Vēl viena problēma var rasties tad, kad izkrīt liels daudzums slapja sniega. Sauss, irdens sniegs ir salīdzinoši viegls, taču, temperatūrai saglabājoties tuvu nullei, tas piesūcas ar ūdeni un kļūst vairākas reizes smagāks. Uz kokiem sakrājies šāds sniegs var lauzt zarus, bet kopā ar vēju – gāzt arī pašus kokus.

Lietuvā tas ir īpaši nepatīkami elektrolīniju dēļ. Pietiek ar dažiem kokiem vai lielākiem zariem, kas uzkrituši vadiem, lai bez elektrības paliktu veseli ciemi vai apdzīvotas vietas. Ja tajā pašā laikā ceļi ir apsniguši vai apledojuši, bojājumu novēršana kļūst ievērojami sarežģītāka.

Vēl bīstamāka kombinācija veidojas sasalstoša lietus laikā. Uz vadiem, kokiem, automašīnām un ceļu virsmām veidojas ledus kārta, kuras svars pakāpeniski pieaug. No pirmā acu uzmetiena skats var pat šķist skaists – koki mirdz, it kā būtu pārklāti ar stiklu. Taču elektrotīkliem un autovadītājiem tā var būt viena no nepatīkamākajām ziemas parādībām.

Iesniegtajā prognozē tieši ļoti stipra slapja sniega snigšana un sasalstošs lietus tiek minēti kā parādības, kas var izraisīt elektroenerģijas piegādes traucējumus, jo sniega un ledus svars lauž kokus un bojā elektrolīnijas.

Vienu dienu +8, nākamajā – mīnusi: arī organismam nebūs viegli

Nepastāvīgi laikapstākļi ir jūtami ne tikai uz ceļiem. Ja ziemas laikā gaisa masas nemitīgi mainās, cilvēki dažu dienu laikā var saskarties ar ļoti atšķirīgiem apstākļiem. Vienā rītā jūs izejat no mājas lietū un dažus grādus virs nulles, bet pēc dažām dienām jau jāskrāpē automašīnas stikli divciparu negatīvā temperatūrā.

Ierodoties siltām Atlantijas gaisa masām, arī biežāk var veidoties bieza migla. Ziemā tas ir īpaši nepatīkami, jo slikta redzamība var sakrist ar slapju vai vietām apledojušu ceļa segumu. Autovadītājs var redzēt tikai dažus desmitus metru uz priekšu, lai gan no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka ceļš ir tikai slapjš.

Tad apstākļi var mainīties vēlreiz. Siltajam gaisam atkāpjoties un ierodoties aukstākai gaisa masai, mitrums uz ceļa sasalst. Bīstamākais ir tā dēvētais melnais ledus – plāna, gandrīz neredzama ledus kārta uz asfalta. Autovadītājam ceļš var šķist vienkārši slapjš, taču automašīna saķeri zaudē acumirklī.

Vai Lietuvā var uznākt nopietns sals?

Jā. Ziema, kas ir siltāka par normu, nenozīmē, ka visus trīs mēnešus temperatūra būs virs nulles. Ilgtermiņa prognoze runā par īsiem, bet izteiktiem aukstuma viļņiem. Plašākā reģionā dažās naktīs tiek minēta aptuveni –20 °C temperatūra, bet daudz attālākos ziemeļu un austrumu reģionos tiek prognozēts pat ekstremālāks sals.

Tas nenozīmē, ka Lietuvai tiek prognozēta –40 °C temperatūra. Iesniegtajā materiālā šāds sals tiek saistīts ar krietni aukstākiem austrumu un ziemeļu reģioniem. Tomēr pats scenārijs ir svarīgs arī mums: siltas ziemas fons neizslēdz diezgan nopietnus īslaicīgus sala periodus.

Tieši tie var pārsteigt visvairāk. Ja Lietuvā vairākas nedēļas saglabājas 0–5 grādu siltums, cilvēki atslābst, daļa pat sāk runāt, ka “ziemas vairs nebūs”. Taču pietiek mainīties atmosfēras cirkulācijai, un no ziemeļiem vai austrumiem var tikt atnesta ievērojami aukstāka gaisa masa.

Pēc dažām dienām situācija atkal var apgriezties kājām gaisā, atgriežoties Atlantijas gaisam. Šāds “amerikāņu kalniņu” princips arī ir viena no nepatīkamākajām prognozētās ziemas īpašībām.

Piejūrā ziema var vairāk atgādināt nebeidzamu novembri

Rietumlietuvā un piejūrā situācija var būt vēl citāda. Jūras tuvums parasti mīkstina lielāko salu, tāpēc Klaipēdā un apkārtējos rajonos biežāk var sagaidīt temperatūru ap nulli vai virs tās.

Taču diez vai tā ir laba ziņa tiem, kuri sapņo par baltu ziemu. Sniega vietā var būt vairāk lietus, slapja sniega, stipra vēja un mitruma. Šāda ziema dažkārt izskatās kā novembris, kas nekādi nebeidzas: tumšs, slapjš, vējains un nemitīgi netīrs.

Problēmas sākas tad, kad šajā mitrumā uz īsu brīdi ielaužas sals. Viss dažu dienu laikā uzkrātais mitrums sasalst, un uz ceļiem var sākties īsts haoss. Tāpēc pat reģionos, kuros bieza sniega sega var arī nebūt, ziema nebūt nebūs viegla.

Vai tiešām varam palikt bez normālas sniegotas ziemas?

Pilnīgi bezsniegainas ziemas scenāriju no iesniegtās prognozes secināt nevar. Sniega noteikti var būt, iespējamas arī sniega vētras un īsi stipra sala periodi. Taču problēma ir tā, ka sniega sega var būt ļoti nepastāvīga. Snieg, izveidojas vairākus desmitus centimetru bieza kārta, pēc dažām dienām iestājas atkusnis, un tā sāk strauji kust. Pēc tam atkal sasalst, un pēc nedēļas vēsture atkārtojas.

Tāpēc vienas stabilas ziemas vietā varam piedzīvot vairākas mazas “ziemas” vienas sezonas laikā – ar sniegu un salu, ko pastāvīgi pārtrauks silts, lietains laiks.

Tas nav pats patīkamākais scenārijs ne autovadītājiem, ne ceļu uzturētājiem, ne enerģētiķiem. Pastāvīgais sasalšanas un atkušanas cikls bojā ceļa segumu, veido bedres, palielina atkalu iespējamību un apgrūtina ceļu uzturēšanu.

Bīstamākais var būt nevis tad, kad ir visaukstākais

Tuvojoties ziemai, daudzi joprojām vispirms skatās uz vienu skaitli – cik grādu sala tiek prognozēts. Taču, ja šī ilgtermiņa prognoze piepildīsies, tieši tas var nebūt pats svarīgākais rādītājs.

Daudz nepatīkamāks scenārijs Lietuvai būtu pastāvīga temperatūras maiņa ap nulli. Lietus, slapjš sniegs, atkusnis, strauja sasalšana, migla, sasalstošs lietus un pēc tam atkal plusi – šāds cikls vienas ziemas laikā var atkārtoties neskaitāmas reizes.

Tāpēc silta ziema nebūt nenozīmē vieglu ziemu. Dažkārt ir gluži pretēji.

Ja laikapstākļi patiešām būs tik nepastāvīgi, kā paredzēts iesniegtajā sezonas prognozē, Lietuvā lielākā problēma var nebūt metru augstas sniega kupenas vai vairākas nedēļas ilgs sals, bet gan tas, ka mēs nekad līdz galam nezināsim, kas mūs sagaida pēc divām vai trim dienām.

Vienā rītā var nākties brist cauri slapjam sniegam, nākamajā – braukt pa atkalu, bet vēl pēc dažām dienām – klausīties lietus lāšu skaņās pret logu.

Un tad, kad jau šķitīs, ka īstas ziemas šogad nebūs, tā var atgriezties vienas nakts laikā.