„Ieraudzīju TikTok un izmēģināju“: ārste novērtēja 5 skaistumkopšanas trikus – viens no tiem var beigties ļoti nopietni

Kādu vakaru telefonā ieraugi video: kāds klāj uz sejas autiņbiksīšu krēmu, cits pilnībā atsakās no sejas mazgāšanas līdzekļiem, vēl kāds virtuvē sajauc kafiju ar cukuru un sauc to par „dabīgu skrubi“. Komentāros – simtiem cilvēku raksta, ka „darbojas brīnumaini“. Izskatās nekaitīgi, lēti un viegli atkārtojami mājās. Tomēr dermatoveneroloģe Iveta Gylienė brīdina, ka tieši šeit slēpjas problēma – dažas sociālajos tīklos popularitāti ieguvušas metodes var ne tikai nepalīdzēt, bet arī kairināt ādu, pasliktināt jau esošu problēmu vai pat radīt reālu kaitējumu.

„Eurovaistinės“ paziņojumā presei ārste apsprieda piecas populāras „TikTok“ ādas kopšanas modes. Dažām no tām ir racionāls pamatojums, tomēr speciāliste uzsver, ka tas nenozīmē, ka tās ir piemērotas ikvienam cilvēkam. Īpaši riskanti tas ir tad, ja ādas problēma tiek interpretēta nepareizi un cilvēks vairākas nedēļas vai mēnešus mēģina ārstēties pats, lai gan patiesībā būtu nepieciešams pavisam cits risinājums.

Pēc ārstes teiktā, pie speciālistiem nereti ierodas cilvēki, kuri jau ir „izmēģinājuši visu“. Vispirms – internets, tad draugu padomi, vēl viens līdzeklis, vēl viens trends, bet ārsts paliek pēdējā pieturvieta. Tomēr, jo ilgāk tiek eksperimentēts, jo grūtāk dažkārt kļūst saprast, kas īsti kairina ādu un ar ko problēma sākās.

Pilnībā pārtraukt mazgāt seju? Šeit „TikTok“ aizgāja par tālu

Viena no internetā popularitāti ieguvušajām modēm tiek dēvēta par „caveman method“. Tās būtība ir uz kādu laiku atteikties no kosmētikas, bet daži šī virziena sekotāji pārstāj mazgāt seju pat ar ūdeni, cerot, ka āda pati „tiks galā“.

No pirmā acu uzmetiena tas var izklausīties loģiski: ja ādu ir sakairinājuši desmit serumi, skābes un krēmi, varbūt vienkārši vairs nekas nav jādara? Dermatoloģijā patiešām pastāv tā dēvētā „zero therapy“, kad, piemēram, periorāla dermatīta gadījumā ārsts var ieteikt uz laiku atteikties no lielākās daļas kopšanas līdzekļu. Tomēr I. Gylienė uzsver, ka tas nav tas pats, kas vispār netīrīt seju.

Dienas laikā uz ādas uzkrājas sviedri, sebums, putekļi, gaisā esošās daļiņas, kosmētikas atlikumi. Ja to visu ilgstoši atstāj uz ādas, poras var aizsērēt un rasties papildu problēmas. Tāpēc ideja „nedari neko, un āda pati izārstēsies“ nav universāla. Dažkārt tieši ārsts var palīdzēt izveidot ļoti vienkāršu rutīnu ar dažiem līdzekļiem, kas ādai būs daudz drošāka nekā radikāla atteikšanās no visa.

Autiņbiksīšu krēms uz sejas – nav tik nekaitīgs, kā izskatās

Vēl viena populāra metode tiek dēvēta par „face basting“ jeb „zinc slugging“. Cilvēki uz nakti pārklāj seju ar biezu autiņbiksīšu krēma kārtu, kura sastāvā ir cinka oksīds, cerot, ka no rīta āda būs mierīgāka, gludāka un mazāk apsārtusi.

Dažus sejai vai ķermenim paredzētus līdzekļus ar cinka oksīdu vai cinka glikonātu patiešām var izmantot ādas nomierināšanai. Tie var palīdzēt mazināt sausumu vai veicināt dzīšanu, ja tiek izmantoti tā, kā norādījis ražotājs. Tomēr ārste vērš uzmanību uz vienu svarīgu atšķirību – krēms, kas radīts zīdaiņu autiņbiksīšu izsitumiem, ne vienmēr ir radīts sejai.

Šādi līdzekļi bieži ir ļoti taukaini un veido blīvu aizsargslāni. Sausai ādai tas var šķist patīkami, taču ādai, kurai ir nosliece uz akni, folikulītu vai periorālu dermatītu, šāda oklūzija var situāciju pasliktināt.

Tāpēc tas vien, ka krēma sastāvā ir cinks, vēl nenozīmē, ka to ir droši klāt uz sejas biezā kārtā. Jāskatās nevis uz vienu sastāvdaļu, bet gan uz visu produkta paredzēto lietojumu un sastāvu.

Pieci mitrinoši slāņi ne vienmēr ir labāki par vienu krēmu

„Skin flooding“ – vēl viena mode, kas sociālajos tīklos izskatās ļoti iespaidīgi. Uz sejas cits pēc cita tiek klāti vairāki mitrinoši produkti, cerot, ka āda kļūs kuplāka, gludāka un labāk mitrināta.

I. Gylienė saka, ka pats princips nav slikts. Mitrināšanas rutīnā patiešām var izmantot humektantus, piemēram, glicerīnu, hialuronskābi vai pantenolu, pēc tiem – emolientus, kas palīdz stiprināt ādas barjeru, piemēram, skvalānu, triglicerīdus, keramīdus vai taukskābes. Ļoti sausai ādai, kurai nav noslieces uz akni, dažos gadījumos var izmantot arī papildu okluzīvu slāni.

Tomēr šeit darbojas vienkāršs noteikums: vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Pieci vai seši slāņi nepalīdzēs, ja līdzekļi būs izvēlēti nepareizi, bet aktīvo vielu, smaržvielu vai ēterisko eļļu būs par daudz.

Labi formulēta mitrinošā krēma sastāvā bieži jau ir apvienotas vairākas nepieciešamās vielu grupas, tāpēc cilvēkam var pilnībā pietikt ar vienu vai diviem produktiem. Sociālo tīklu rutīna ar septiņām pudelītēm ne vienmēr būs efektīvāka par vienkāršu un labi izvēlētu krēmu.

Kafija, cukurs un soda – virtuvē labāk lai arī paliek

Viena no metodēm, pēc kuras, kā stāsta ārste, cilvēkiem patiešām nākas meklēt palīdzību, ir mājās gatavoti sejas skrubji. Sociālajos tīklos var atrast neskaitāmas receptes ar kafiju, cukuru, sodu vai citiem virtuves produktiem. Tie izskatās dabiski, ir lēti, un āda uzreiz pēc intensīvākas beršanas var izskatīties gludāka.

Problēma ir tā, ka šī ātrā gluduma sajūta var būt maldinoša. Pārāk intensīvi vai bieži skrubējot, tiek bojāta ādas ārējā barjera. Āda sāk kļūt sausa, kost, sārtot un var kļūt jutīga pat pret tiem līdzekļiem, kurus iepriekš bez problēmām panesa.

Vienreizēja ļoti maiga pīlinga veikšana ne vienmēr nodarīs kaitējumu, tomēr cilvēki bieži mēdz atkārtot to, kas uzreiz sniedza patīkamu rezultātu. Pēc dažām nedēļām āda jau var būt pavisam citāda.

Regulārai ādas reljefa izlīdzināšanai dermatoveneroloģe iesaka izmantot tieši ādai radītus, atbilstošas koncentrācijas līdzekļus. Atkarībā no problēmas tie var būt produkti ar glikolskābi, salicilskābi, pienskābi vai lielāku urīnvielas koncentrāciju, tomēr arī tos ir vērts izvēlēties atbilstoši savas ādas stāvoklim.

Farmaceite Toma GečienėAttēls: Ilustratīvs attēls

Bīstamākā mode – „tan-maxxing“

No visām piecām apspriestajām tendencēm viena ārsti satrauc visvairāk. Tas ir tā dēvētais „tan-maxxing“ – apzināta vēlme pēc iespējas vairāk uzturēties saulē un pēc iespējas stiprāk iedegt, vienlaikus noniecinot SPF un aizsardzības pret ultravioletajiem stariem nozīmi.

Te vairs nav runa par iespējamu pūtīti, sausumu vai dažu dienu kairinājumu.

I. Gylienė uzsver, ka ultravioletais starojums – gan dabīgais saules, gan mākslīgais – ir pierādīts kancerogēns. Katrs iedegums vai apdegums nozīmē ādas šūnu DNS bojājumu, bet šādu bojājumu uzkrāšanās ilgtermiņā palielina ādas vēža risku.

Tāpēc uzskats „nedaudz iedegšu, bet neapdegšu, tātad viss būs labi“ nav pareizs. Pēc ārstes teiktā, droša iedeguma nav. Ja vēlas vizuāli brūnāku ādu, daudz drošāka izvēle ir pašiedeguma līdzekļi.

Tieši tāpēc „tan-maxxing“ visvairāk atšķiras no citām sociālo tīklu modēm – šeit eksperiments var ietekmēt ne tikai to, kā āda izskatās nākamajā rītā, bet arī tās veselību nākotnē.

Pirms „TikTok“ trika atkārtošanas ir vērts izdarīt vienu lietu

„Eurovaistinės“ farmaceite Toma Gečienė atgādina, ka pat šķietami diezgan nekaitīgs padoms nav piemērots visiem. Sausai ādai paredzēta metode var nebūt piemērota taukainai, uz akni tendētai vai ļoti jutīgai ādai. Turklāt bieža visas rutīnas maiņa arī var izraisīt apsārtumu, košanu, sausumu un bojāt ādas barjeru.

Tāpēc pirms jauna līdzekļa uzklāšanas uz visas sejas ieteicams vispirms to izmēģināt nelielā ādas laukumā un 24–48 stundas vērot reakciju. Ja rodas nieze, apsārtums vai cits skaidrs kairinājums, šādu līdzekli uz sejas labāk neizmantot.

Vēl viens signāls apstāties – solījums par brīnumainu rezultātu vienas nakts laikā. Āda reti darbojas tik ātri, kā tas izskatās 20 sekundes ilgā video.

Tāpēc nākamreiz, ieraugot „TikTok“ video ar uzrakstu „mana āda mainījās trīs dienu laikā“, ir vērts sev pajautāt ne tikai „vai tas iedarbosies?“, bet arī „vai šim cilvēkam vispār ir kompetence skaidrot, kas man būtu jādara ar savu ādu?“

Dažkārt labākais skaistumkopšanas triks nav vēl viens jauns produkts. Dažkārt tā vienkārši ir savlaicīga apņemšanās pārtraukt eksperimentēt.