Kā samazināt risku saslimt ar gripu: 5 vienkārši ieradumi aukstajai sezonai

„Ai, tas taču ir tikai saaukstēšanās“, – birojā, autobusā vai mājās bieži vien ar roku atmet, kad kāds sāk klepot un slaucīt degunu. Taču pietiek ar dažām dienām kopīgā telpā, vienu sliktu nakti un ar roku aizskartu lifta pogu, lai ģimenē sāktos pazīstamā stafete: vienam ir drudzis, otrs jau meklē termometru, trešais zvana uz darbu, lai paziņotu, ka neieradīsies.

Gripa nav vienkārši „stiprākas iesnas“. Tā uz vairākām dienām var pilnībā izsist no ierastā ritma, bet gados vecākiem cilvēkiem, tiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām, grūtniecēm un maziem bērniem izraisīt nopietnākas komplikācijas. Pilnībā norobežoties no vīrusiem aukstajā laikā, visticamāk, neizdosies, taču vairāki ikdienas lēmumi var ievērojami samazināt iespēju pārnest slimību uz mājām.

Galvenais šeit nav ideāla rutīna un arī ne bailes pieskarties durvju rokturiem. Risku samazina nevis viens varoņdarbs, bet pieci vienkārši ieradumi, kas darbojas kopā: vakcinēšanās, tīras rokas, svaigāks gaiss, pietiekama atpūta un atbildīga rīcība, sajūtot simptomus.

Viens lēmums vēl pirms slimību viļņa sākuma

Pirmais ieradums – katru auksto sezonu padomāt par vakcinēšanos pret gripu, nevis atcerēties par to tikai tad, kad apkārt jau slimo puse kolektīva. Vakcīna negarantē, ka cilvēks vispār nesaskarsies ar vīrusu, taču tā palīdz samazināt saslimšanas un smagas slimības gaitas risku. Tas ir īpaši svarīgi tiem, kuru mājās ir zīdainis, cienījama vecuma tuvinieks vai cilvēks ar veselības problēmām.

Daļa cilvēku vakcinēšanos atliek, jo „pagājušajā gadā neslimoja“ vai uzskata, ka organisms pats tiks galā. Taču gripa nav rakstura vai stipras gribas pārbaudījums. Dažkārt lielākais ieguvums nav tas, ka pats vieglāk pārdzīvo sezonu, bet gan tas, ka retāk kļūsti par cilvēku, kurš vīrusu aiznes pie vecākiem, vecvecākiem vai uz tikšanos ar draugiem.

Par vakcinēšanos ir vērts apspriesties ar ārstu vai farmaceitu, ja rodas jautājumi par savu veselības stāvokli. Savukārt ikdienā šis lēmums darbojas vienkārši: tas nodrošina papildu aizsardzības slāni vēl pirms pirmā klepus autobusā vai rindā pie kases.

Rokas un gaiss – divas lietas, ko bieži aizmirstam

Otrais ieradums – roku higiēna tad, kad tā patiešām ir nepieciešama. Pārnākot no veikala, sabiedriskā transporta, darba vai ārstniecības iestādes, kā arī pirms ēšanas rokas ir rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Ja šādas iespējas nav, noder roku dezinfekcijas līdzeklis. Īpaši svarīgi apzināti nepieradināt sevi pieskarties acīm, degunam un mutei, kamēr rokas vēl ir netīras.

Izklausās pēc bērnībā dzirdēta atgādinājuma, taču aukstajā laikā rokas nepārtraukti ceļo no telefona pie margas, no kopīgā kafijas automāta pie sejas. Cilvēks parasti pat nepamana šīs mazās kustības. Tāpēc lietderīgāk ir nevis nervozi dezinficēt visu apkārt, bet izveidot vienkāršu automātisku noteikumu: atgriezos telpās vai gatavojos ēst – vispirms nomazgāju rokas.

Trešais ieradums – vēdināt telpas arī tad, kad aiz loga ir pelēks un ass laiks. Slēgtā telpā, kur ilgstoši uzturas daudz cilvēku, gaiss ātri kļūst smacīgs, un vīrusiem ir vieglāk pārvietoties starp klātesošajiem. Uz dažām minūtēm plaši atvērts logs mājās vai regulāri izvēdināts darba kabinets nav sīkums. Senioram var būt svarīgi nesaaukstēties caurvējā, vecākiem – izvēdināt bērnu istabu pirms gulētiešanas, bet biroja darbiniekiem – vienoties, ka logs nav „viena cilvēka kaprīze“.

Kā samazināt risku saslimt ar gripu: 5 vienkārši ieradumi aukstajai sezonaiAttēls: Pexels / Jenny K.

Ķermenis sliktāk aizsargājas, kad dzīvo uz pēdējiem spēkiem

Ceturtais ieradums – neļaut miegam kļūt par pirmo upuri laikā, kad darba ir visvairāk. Aukstajā laikā daudzi dzīvo paātrinātā ritmā: tumši rīti, garas darba dienas, bērnu pasākumi, tuvojošies svētki un mēģinājums vēl vakarā „ātri pabeigt“ atlikušos darbus. Viena īsa nakts pasauli nesagrauj, taču pastāvīgs miega trūkums nogurdina un neatstāj ķermenim daudz iespēju atjaunoties.

Atpūta nenozīmē, ka katru vakaru obligāti jāatrodas gultā jau pulksten deviņos. Dažkārt tas ir vienkāršāk: vismaz daļu vakaru nenest darbu uz mājām, pirms gulētiešanas nemēģināt telefonā izlasīt visas ziņas, parūpēties, lai guļamistabā būtu vēsāks un klusāks. Regulāra ēšana, pietiekams šķidruma daudzums un ierastās fiziskās aktivitātes ārā arī nav brīnumains vairogs pret gripu, taču tās palīdz organismam nedarboties pastāvīga noguruma režīmā.

Šeit bieži saduras divas realitātes. Vecāki ar maziem bērniem ne vienmēr var izgulēties, maiņu darbā strādājošs cilvēks ne vienmēr var izvēlēties ērtu grafiku, bet tas, kurš aprūpē tuvinieku, dažkārt pats paliek pēdējais rindā. Tāpēc nevajag sevi vainot. Pat nelielas izmaiņas – agrāka atpūta dažas dienas nedēļā, īsa pastaiga dienasgaismā, kārtīgas pusdienas vēl vienas kafijas vietā – ir daudz vērtīgākas nekā solījums no pirmdienas dzīvot perfekti.

Piektais ieradums dažkārt nozīmē palikt mājās

Piektais noteikums ir nepatīkamākais, jo tas skar pienākumu pret darbu, ģimeni un plāniem: sajūtot gripas vai citas elpceļu infekcijas simptomus, ir vērts neizlikties par varoni. Drudzis, izteikts vājums, muskuļu sāpes, klepus – tās nav pazīmes, ar kurām vajadzētu „izstaigāt“ slimību birojā vai aizvest bērnu uz pulciņu tikai tāpēc, ka par to jau samaksāts. Palikšana mājās, ciktāl to ļauj apstākļi un pašsajūta, bieži nozīmē pasargāt tos, kuri pēc dažām dienām varētu saslimt daudz smagāk.

Protams, cilvēkam ne vienmēr ir brīvība apturēt dzīvi. Darbinieki baidās pievilt komandu, mazajiem uzņēmumiem nav, ar ko aizvietot saslimušo kolēģi, bet vecākiem dažkārt nav, kam atstāt bērnu. Tāpēc atbildībai nevajadzētu gulsties tikai uz slimā cilvēka pleciem. Elastīgāka iespēja strādāt attālināti, saprotoša vadītāja attieksme un vienkāršs lēmums atlikt nebūtisku tikšanos var pārraut visu slimības ķēdi.

Ja ir nepieciešams atrasties cilvēku vidū un jūtat elpceļu simptomus, ir vērts ievērot lielāku distanci, ievērot klepošanas un šķaudīšanas etiķeti, rūpēties par roku higiēnu un, ja iespējams, valkāt masku. Ja pašsajūta pasliktinās, parādās elpas trūkums, izteikts vājums vai satraucoši simptomi, vajadzētu vērsties pie veselības aprūpes speciālista. Patstāvīgi ciest tikai tāpēc, ka „varbūt pāries“, nav ne spēks, ne rūpes par citiem.

Gripas sezonu vieglāk pārdzīvo nevis tie, kuri mēģina sterilizēt katru dzīves minūti. To vieglāk pārdzīvo tie, kuri laikus vakcinējas, nomazgā rokas, ielaiž mājās svaigu gaisu, neaizmirst atpūsties un saprot vienkāršu lietu: dažkārt atbildīgākais lēmums ir nevis ierasties par katru cenu, bet neļaut savai slimībai kļūt par cita cilvēka problēmu.