Vīrietis 5 gadus maksāja KASKO par divām automašīnām un saskaitīja: samaksāja 7 100 eiro, no apdrošinātāja saņēma 1 250 eiro. Vai KASKO patiešām atmaksājas?

„Pagaidi, tātad piecu gadu laikā tu atstāji vairāk nekā septiņus tūkstošus?“ – šāds jautājums bieži izskan pie virtuves galda, kad cilvēks beidzot atver apdrošināšanas maksājumu izrakstus. Kamēr maksājumi tiek ieturēti katru mēnesi vai reizi gadā, tie šķiet ierasta automašīnas uzturēšanas daļa. Taču, visu saskaitot vienā rindā, aina var nepatīkami pārsteigt.

Vīrietis piecus gadus KASKO apdrošināja divas automašīnas. Šajā laikā apdrošināšanas prēmijām viņš iztērēja 7 100 eiro, bet pēc negadījumiem no apdrošinātāja saņēma 1 250 eiro. Atšķirība ir acīmredzama: tikai pēc šiem skaitļiem viņš samaksāja par 5 850 eiro vairāk, nekā saņēma atlīdzībā par zaudējumiem.

Šādā situācijā dabiski rodas jautājums, vai KASKO vispār ir jēga. Galu galā automašīnas netika atstātas bez uzraudzības, prēmijas tika maksātas godprātīgi, bet reālais ieguvums, vismaz naudas izteiksmē, izrādījās krietni mazāks par izdevumiem. Tomēr atbilde nav vienkāršs „atmaksājas“ vai „neatmaksājas“.

Visnepatīkamākā nav summa, bet sajūta, ka maksāji velti

Daudzi cilvēki KASKO novērtē tikai tad, kad notiek incidents: tirdzniecības centra stāvvietā tiek saskrāpētas durvis, akmentiņš sadragā vējstiklu, automašīna tiek sabojāta pagalmā vai uz ceļa. Ja gada laikā nekas nenotiek, apdrošināšana šķiet kā vēl viens rēķins, par kuru neko taustāmu neesi saņēmis. Bet, kad tā paiet pieci gadi, pacietība ātri beidzas.

Tomēr KASKO nav krājkonts, no kura cer saņemt vairāk, nekā tajā iemaksāts. Tā mērķis ir nodot lielāku un grūti prognozējamu zaudējumu risku apdrošinātājam. Līdzīgi kā mājas signalizācija: cilvēks nevēlas, lai tā „atmaksātos“ zādzības dēļ, bet vēlas zināt, ka visnepatīkamākajā brīdī nepaliks viens ar problēmu.

Tomēr šis salīdzinājums ne vienmēr nomierina. Ja automašīnas jau ir vecākas, to vērtība ir mazāka, bet autovadītāji brauc mierīgi, gada laikā nobrauc maz un viņiem ir droša stāvvieta, dārgs KASKO var kļūt nevis par drošības risinājumu, bet gan par ieradumu. Cilvēki bieži vienkārši pagarina līgumu, jo tā darīja pērn, lai gan viņu dzīves un automašīnas situācija jau ir mainījusies.

Divas automašīnas nozīmē ne tikai divkāršu ērtību, bet arī divkāršu risku

Šajā stāstā svarīga detaļa ir tā, ka tika apdrošinātas divas automašīnas. Viena var tikt izmantota ikdienā braukšanai uz darbu, otra paredzēta ģimenei, garākiem braucieniem vai pārvietošanās pilsētā. Divi transportlīdzekļi nozīmē vairāk kilometru, vairāk stāvvietu, vairāk dažādu autovadītāju un, protams, divas atsevišķas gada prēmijas.

Ģimenei ar bērniem automašīnas bojājums dažkārt nav tikai remonts par dažiem simtiem eiro. Tas ir arī laiks bez automašīnas, bērnu nogādāšana bērnudārzā vai skolā, nokļūšanas uz darbu saskaņošana, aizvietojoša transportlīdzekļa meklēšana. Cilvēkam, kuram automašīna ikdienā ir nepieciešama, apdrošinātāja palīdzība pēc nopietnāka negadījuma var būt vērtīgāka nekā piecu gadu bilance tabulā.

Citādi tas izskatās pensionāram, kurš ar automašīnu izbrauc dažas reizes nedēļā, vai autovadītājam, kuram ir vecāka, lēta automašīna. Ja remonts pēc lielāka negadījuma gandrīz sasniegtu automašīnas vērtību, augsta KASKO gada prēmija var radīt pamatotas šaubas. Vienāds apdrošināšanas risinājums divām pilnīgi atšķirīgām automašīnām ne vienmēr ir saprātīgākais.

Vīrietis 5 gadus maksāja KASKO par divām automašīnām un saskaitīja: samaksāja 7 100 eiro, no apdrošinātāja saņēma 1 250 eiro. Vai KASKO patiešām atmaksājas?Attēls: Pixabay / ElisaRiva

Arī apdrošinātājam tā nav tikai viegli iekasējama nauda

No klienta puses aprēķins ir vienkāršs: samaksāti 7 100 eiro, izmaksāti 1 250 eiro. Taču apdrošinātājs nerēķina tikai konkrētā cilvēka zaudējumu vēsturi. Prēmijas tiek novirzītas kopējā riska fondā, no kura atlīdzība tiek izmaksāta arī tiem autovadītājiem, kuru automašīnas tiek nozagtas, smagi sabojātas avārijā, cieš stihijas dēļ vai kļūst par vandāļu mērķi.

Turklāt KASKO cenu nosaka ne tikai automašīnas vērtība. Svarīgi ir tas, cik daudz ar to brauc, kur tā tiek turēta, kas to izmanto, kāds pašrisks izvēlēts, kādi riski iekļauti līgumā un cik maksā remonts. Mūsdienās pat neliels virsbūves bojājums var prasīt dārgākas detaļas, krāsošanu vai sensoru kalibrēšanu, tāpēc apdrošināšanas prēmijas reti ir nejaušas.

Tomēr uzņēmumam šeit ir arī cits pienākums – skaidri parādīt, par ko cilvēks maksā. Ja līgums ir piepildīts ar izņēmumiem, bet negadījuma brīdī klients uzzina, ka daļu zaudējumu nevar segt vai tiek piemērots ievērojams pašrisks, neapmierinātība ir saprotama. Apdrošināšanai nevajadzētu būt miglainam solījumam, kura patieso cenu cilvēks saprot tikai pēc nepatīkama notikuma.

Pirms līguma pagarināšanas ir vērts pārrēķināt ne tikai prēmiju

Šādā situācijā nevajag steigties ne no visa atteikties, ne automātiski pagarināt KASKO vēl uz gadu. Vispirms ir vērts atsevišķi izvērtēt abas automašīnas: to pašreizējo tirgus vērtību, izmantošanas intensitāti, stāvēšanas apstākļus un to, cik finansiāli sāpīgs būtu negaidīts remonts. Var izrādīties, ka vienai automašīnai plaša apdrošināšana joprojām pamatoti sniedz mieru, bet otrai pietiktu ar šaurāku aizsardzību vai uzkrājumu remontam.

Ir lietderīgi atvērt esošo līgumu un mierīgi apskatīt pašrisku. Nelieliem zaudējumiem tas var nozīmēt, ka cilvēks tik un tā maksā pats, tāpēc pie apdrošinātāja vēršas tikai lielāku negadījumu gadījumā. Tāpat ir vērts pārbaudīt, vai tiešām nepieciešami visi papildu nosacījumi un vai automašīna ir apdrošināta par vērtību, kas atbilst tās pašreizējai cenai.

Ja tiek pieņemts lēmums atteikties no KASKO, ir saprātīgi nevis vienkārši priecāties par ietaupīto prēmiju. Daļu no tās var apzināti atlikt atsevišķi automašīnas remontam, lai pirmais skrāpējums vai bojājums nekļūtu par triecienu ģimenes budžetam. Riska uzņemšanās darbojas tikai tad, ja cilvēkam ir, ar ko to segt.

Vai KASKO šim vīrietim atmaksājās? Pēc piecu gadu atlīdzību un prēmiju attiecības – nē, viņš saņēma mazāk, nekā samaksāja. Taču patiesais jautājums nav par to, vai apdrošināšana „nopelnīja“, bet gan par to, vai šajā laikā tā pasargāja no zaudējumiem, kurus ģimene nebūtu varējusi viegli panest. Mieram uz ceļa ir cena, taču par to nevajadzētu maksāt akli – dažkārt pietiek ar vienu vakaru un kalkulatoru, lai saprastu, par kādu mieru vēl ir vērts maksāt.