Priekšējie lukturi spīd blāvāk nekā vasarā: autovadītāji bieži aizmirst šo vienkāršo vietu

Vakars, slapjš ceļš, priekšā – tikai pelēcīgs asfalta posms, lai gan šķiet, ka lukturi ir ieslēgti kā vienmēr. Autovadītājs vispirms iedomājas par novecojušām spuldzēm, akumulatoru vai tuvojošos dārgo remontu. Taču nereti problēma slēpjas pavisam priekšā – tur, kur ziemas netīrumi sajaucas ar ceļa sāli un ūdeni.

Vasarā lukturi bieži šķiet pietiekami labi pat tad, ja to stikli nav ideāli tīri. Ziemā situācija mainās: tumsa iestājas agri, ceļš ir slapjš, pretimbraucošo automašīnu gaismas apžilbina, bet uz lukturiem izveidojies netīrumu slānis klusi „apēd“ daļu gaismas. Tas ir sīkums, kas īpaši ātri par sevi atgādina, braucot ārpus pilsētas.

Luktura ārpuse bieži tiek aizmirsta tāpēc, ka automašīna no pirmā acu uzmetiena neizskatās ļoti netīra. Numurzīmes vēl ir salasāmas, priekšējais stikls notīrīts, spoguļi redzami – tātad it kā var braukt. Taču lukturu virsma viena slapja brauciena laikā var kļūt tik netīra, ka gaismas stars vairs nav spilgts un virzīts, bet gan it kā apslāpēts.

Netīrumi uz luktura nav tikai kosmētiska problēma

Ziemā uz automašīnas priekšējās daļas nepārtraukti rodas sīka ūdens, sāļu, smilšu un eļļas palieku migla. Tā nosēžas ne tikai uz bampera, bet arī uz lukturu stikliem. Sākumā tā ir gandrīz nepamanāma plēvīte, taču vakarā tā sāk izkliedēt gaismu: ceļa mala kļūst sliktāk saskatāma, ceļa zīmes parādās vēlāk, bet tumšāks šķērslis uz ceļa var tikt pamanīts ne tik ātri, kā gribētos.

Vēl sliktāk ir tad, kad uz lukturiem nožūst netīrumu traipi vai pielīp slapja sniega kārta. Tad pat tehniski kārtīgi lukturi nevar veikt savu darbu tā, kā vajadzētu. Autovadītājam šķiet, ka spuldzes jau „beidz savu dzīvi“, lai gan dažkārt pietiek ar dažām minūtēm pie degvielas uzpildes stacijas mazgāšanas vietas.

Šeit svarīga ir viena detaļa: luktura virsmu ir vērts tīrīt ne ar jebko un ne jebkādā veidā. Sausu, ar smiltīm aplipušu stiklu nevajadzētu spēcīgi berzt ar raupju lupatu – tā var atstāt sīkus skrāpējumus. Vislabāk vispirms netīrumus bagātīgi samitrināt, noskalot un tikai pēc tam saudzīgi noslaucīt ar mīkstu drānu.

Kāpēc vasarā tā pati automašīna šķiet „redzam“ labāk

Vasarā autovadītājam ir vairāk dabiskās gaismas, ceļi biežāk ir sausi, un pat tumsai iestājoties kontrasts parasti ir labāks. Ziemā lukturiem jāveic daudz sarežģītāks uzdevums: tiem jāapgaismo tumša, slapja virsma, uz kuras gaisma atstarojas un izkliedējas. Tāpēc pat neliels gaismas zudums kļūst ļoti jūtams.

Turklāt ziemā automašīna biežāk pārvietojas īsos maršrutos pilsētā. No rīta – uz darbu, vakarā – uz veikalu vai pakaļ bērniem, bet starp braucieniem priekšējā daļa jau atkal ir aplipusi ar netīrumiem. Lukturus tīra retāk nekā priekšējo stiklu, jo mēs tos automātiski nenotīrām ar katru logu tīrītāju sviras kustību.

Senioram, kuram tumsā ir grūtāk saskatīt kontrastus, šāda atšķirība var būt īpaši svarīga. Ģimenei, kas vakarā no pilsētas brauc ar nogurušiem bērniem aizmugurē, sliktāka redzamība rada papildu spriedzi. Savukārt cilvēks, kurš katru dienu atgriežas pa neapgaismotu vietējo ceļu, ātri sajūt, ka blāva gaisma nav tāda neērtība, pie kuras būtu vērts pierast.

Priekšējie lukturi spīd blāvāk nekā vasarā: autovadītāji bieži aizmirst šo vienkāršo vietuAttēls: Unsplash / Janek Valdsalu

Ne vienmēr vainīga ir tikai luktura ārpuse

Ja lukturi ir nomazgāti, taču ceļš joprojām šķiet slikti apgaismots, ir vērts paskatīties plašāk. Plastmasas lukturu stikli laika gaitā var kļūt dzelteni, saskrāpēties vai zaudēt caurspīdīgumu. No ārpuses automašīna var izskatīties kārtīga, bet vakarā izrādās, ka gaisma vairs neizplatās tik spilgti un vienmērīgi.

Iemesls var būt arī nolietojusies spuldze, nepareizi ievietota spuldze, luktura iekšpusē iekļuvis mitrums vai mainījies gaismas stara regulējums. Dažkārt viens lukturis spīd vājāk par otru, taču ikdienā steidzīgs cilvēks to pamana tikai tad, kad jābrauc pilnīgā tumsā. Ja luktura iekšpusē redzams aizsvīdums, plastmasa ir stipri matēta vai gaismas kūlis acīmredzami „nokritis“ pārāk zemu, ar lupatu vien vairs nepietiks.

Autoservisam tā arī nav tikai klienta kaprīze. Slikti noregulēti vai nolietoti lukturi var ne tikai sliktāk apgaismot ceļu, bet arī apžilbināt citus satiksmes dalībniekus. Tāpēc pēc spuldzes nomaiņas, luktura remonta vai automašīnas priekšējās daļas remonta ir ieteicams pārliecināties, vai gaismas virziens ir palicis pareizs.

Īsa rutīna, kas tumšajā laikā patiešām atmaksājas

Pirms ilgāka vakara brauciena ir vērts apiet automašīnu tāpat, kā tiek pārbaudīts degvielas atlikums vai logu šķidrums. Notīriet abus priekšējos lukturus, aizmugurējos lukturus, valsts numurzīmes un kameras vai sensorus, ja automašīnai tādi ir. Dažas minūtes bieži sniedz vairāk labuma nekā mēģinājums saspringti „izķert“ ceļu ar acīm braukšanas laikā.

Ja bieži jābrauc pa slapjiem ārpilsētas ceļiem, lukturu priekšējo daļu ir vērts nomazgāt katrā apstāšanās reizē, kad netīrumu jau ir skaidri daudz. Automātiskā lukturu mazgāšanas sistēma, ja tāda automašīnā ir, palīdz, taču neaizstāj parastu apskati. Netīrumi var palikt stūros, pie šuvēm vai tieši pie stikla malas, kur sprauslas tos nesasniedz tik labi.

Ja pēc tīrīšanas pamanāt, ka gaisma joprojām ir vāja, nevajadzētu gaidīt pavasari. Jāpārbauda lukturu stāvoklis, spuldzes un regulējums – īpaši pirms garākiem braucieniem vai tehniskās apskates. Tumšā sezona tāpat neatstāj daudz rezerves, tāpēc automašīnas lukturiem nevajadzētu ļaut darboties „aptuveni pietiekami“.

Ziemā drošāku braukšanu dažkārt nosaka nevis jaunas spuldzes un ne dārgs remonts, bet vienkārša apstāšanās, lai notīrītu divus netīros stiklus automašīnas priekšpusē. Kad ceļš aiz loga ir melns un slapjš, šī mazā rutīna kļūst nevis par spīduma jautājumu, bet gan par iespēju ieraudzīt ceļu dažus svarīgus mirkļus agrāk.