Neredzami zarnu darbības traucējumi var izskaidrot, kāpēc iekaisums pastāvīgi atgriežas
Iekaisums it kā ir pārgājis: āda nomierinājusies, locītava vairs nesāp, vēders vairākas nedēļas nav bijis jutīgs. Taču pēc kāda laika viss sākas no jauna – dažkārt pēc saspringtas nedēļas, dažkārt pēc svētku maltītes, bet dažkārt šķietami bez skaidra iemesla. Cilvēks nomaina krēmu, iedzer izrakstītās zāles, apsola sev labāk izgulēties, bet tas pats nepatīkamais loks atkal noslēdzas.
Šādās situācijās ir viegli meklēt vienu vainīgo produktu vai vienu kļūdu. Tomēr organismā ir vieta, kuras darbību mēs bieži sajūtam tikai netieši, – zarnas. To darbības traucējumi ne vienmēr sākas ar stiprām sāpēm vai acīmredzamām gremošanas problēmām, tomēr tie var būt viens no iemesliem, kāpēc iekaisuma simptomi atkal un atkal atgriežas.
Tas nenozīmē, ka katri izsitumi, nogurums vai sāpes rodas zarnu dēļ. Tomēr atkārtotas sūdzības, īpaši tad, ja tās pavada vēdera pūšanās, nepastāvīga vēdera izeja, smeldze vēderā vai pašsajūtas pasliktināšanās pēc ēšanas, ir pelnījušas plašāku uzmanību. Dažkārt problēma slēpjas nevis tur, kur mēs to visvairāk jūtam.
Kad vēders ir „vēl paciešams“, bet ķermenis jau sūta signālus
Zarnu darbības traucējumi ne vienmēr izskatās pēc slimības, kuras dēļ cilvēks nekavējoties meklē palīdzību. Kādu dienu pēc pusdienām uzpūšas vēders, nākamajā vairākas dienas ir aizcietējums, bet vēlāk sāk traucēt biežāka vēdera izeja. Daudzi pie šāda stāvokļa pierod: vaino kafiju, vecumu, sēdošu darbu vai „jutīgu kuņģi“ un turpina dzīvot.
Tomēr zarnas ir daudz vairāk nekā gremošanas trakts. Tajās darbojas liela daļa organisma imūnsistēmas, dzīvo mikroorganismu kopiena, bet zarnu siena palīdz atlasīt, kam no pārtikas un apkārtējās vides jānonāk organismā un kam jāpaliek ārpus tā. Kad šis līdzsvars tiek izjaukts, imūnsistēmai var nākties pastāvīgi darboties paaugstinātas modrības režīmā.
Tad rodas sajūta, ka tiek ārstētas tikai sekas. Ārējā iekaisuma pazīme var mazināties, bet, ja organismu joprojām kairina līdz galam nenoskaidrots cēlonis, miers ir īslaicīgs. Cilvēku visvairāk nogurdina ne tikai simptoms, bet arī neziņa: kāpēc viena nedēļa ir laba, bet nākamajā atkal nākas atcelt plānus.
Iekaisumam bieži ir nevis viens, bet vairāki cēloņi
Atkārtotus iekaisuma procesus reti var izskaidrot ar vienu iemeslu. Tos var uzturēt hroniskas slimības, infekcijas, alerģiskas vai autoimūnas reakcijas, miega trūkums, pastāvīga spriedze, smēķēšana, alkohols, dažas zāles un ēšanas paradumi. Zarnu darbība šajā sarakstā ir svarīga, taču tā nav universāla atbilde uz visām sūdzībām.
Tomēr saikne ir saprotama ikdienas līmenī: ja ilgstoši ēd steigā, maz kustas, trūkst šķiedrvielu un uzturā bieži ir ļoti pārstrādāti produkti, zarnām ir grūtāk uzturēt ierasto ritmu. To papildina stress – tas var mainīt gan apetīti, gan gremošanu, gan pašu zarnu jutīgumu. Cilvēks dusmojas nevis tāpēc, ka vienā vakarā apēdis nepiemērotu ēdienu, bet gan tāpēc, ka ķermenim ilgstoši vairs nav bijusi iespēja atgūties.
Vēl viens svarīgs apstāklis ir zāles. Antibiotikas dažkārt ir nepieciešamas un var glābt veselību, taču to lietošana var īslaicīgi mainīt zarnu mikroorganismu līdzsvaru. Arī daži citi medikamenti var ietekmēt gremošanu. Tāpēc patstāvīgi pārtraukt ārstēšanos vai sākt lietot uztura bagātinātājus tikai pēc tam, kad izdzirdēts par „zarnu atjaunošanu“, nav labs risinājums – lēmumi jāapspriež ar ārstu vai farmaceitu.

Vienam tas ir nogurums, citam – bailes iziet no mājām
Strādājošam cilvēkam zarnu problēmas bieži kļūst par klusu darba problēmu. Viņš dzer kafiju brokastu vietā, pusdieno pie datora, bet sapulcē domā nevis par sarunu, bet gan par to, vai nebūs steidzami jāmeklē tualete. Kad tam visam pievienojas ādas problēmas, galvassāpes vai vispārējs izsīkums, visu ir viegli norakstīt uz pārslodzi.
Ģimenei ar maziem bērniem situācija var izskatīties pavisam citādi. Vecāki bieži ēd to, kas palicis pāri, vakariņo vēlu un izvēlas ātrāko variantu, jo vienkārši nav laika parūpēties par sevi. Seniori dažkārt dzer mazāk ūdens, ierobežo uzturu, baidoties, ka „atkal sacelsies vēders“, vai klusībā cieš no vēdera izejas izmaiņām, lai gan tās var būt svarīgs signāls, lai aprunātos ar mediķi.
Ir arī otra puse: ne katrs cilvēks ar jutīgām zarnām var vienkārši „sakārtot uzturu“. Pārtikas cenas, maiņu darbs, hroniskas slimības, ierobežotas iespējas gatavot mājās un nogurums reāli ietekmē izvēles. Tāpēc moralizēšana par ideālu šķīvi nepalīdz – daudz noderīgāk ir meklēt nelielas, īstenojamas pārmaiņas un patieso traucējumu cēloni.
Nevis minēt, bet pamanīt atkārtojošos modeli
Pirmais praktiskais solis ir vairākas nedēļas mierīgi vērot savu pašsajūtu. Kad parādās vēdera pūšanās, sāpes, caureja vai aizcietējums? Vai simptomi ir saistīti ar konkrētu ēdienu, stresu, menstruālo ciklu, sliktu miegu, alkoholu vai jaunām zālēm? Šāds pierakstīts priekšstats ārstam bieži pasaka vairāk nekā miglaina atmiņa, ka „vēders jau sen streiko“.
Ikdienā vērts sākt nevis ar stingriem aizliegumiem, bet ar ritmu: ēst regulārāk, dzert pietiekami daudz šķidruma, kustēties, nesteigties vismaz vienas ēdienreizes laikā. Daudziem ir lietderīgi pakāpeniski palielināt šķiedrvielām bagātu produktu daudzumu, taču pēkšņas pārmaiņas jutīgām zarnām var pastiprināt vēdera pūšanos. Ja ir aizdomas par konkrēta ēdiena nepanesību, nevajadzētu ilgstoši izslēgt pusi uztura bez konsultēšanās ar speciālistu.
Ir signāli, kurus nevajag paciest vai izskaidrot tikai ar stresu: asinis izkārnījumos, neizskaidrojams svara zudums, stipras vai naktī modinošas sāpes, ilgstoša caureja, drudzis, mazasinība vai izteikta pašsajūtas pasliktināšanās. Šādos gadījumos noteikti jāvēršas pie ārsta. Izmeklēšana nav pārspīlēta trauksme – tā palīdz atšķirt funkcionālu jutīgumu no stāvokļiem, kuriem nepieciešama konkrēta ārstēšana.
Iekaisums, kas atkal un atkal atgriežas, ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks dara kaut ko nepareizi. Dažkārt tā ir tikai zīme, ka organisms ilgu laiku bijis spiests pielāgoties un tā klusie signāli palikuši nesadzirdēti. Kad pārstājam dzēst tikai redzamo simptomu un sākam ieklausīties visā ķermenī, zarnas no neredzamas problēmas var kļūt par svarīgu norādi uz stabilāku pašsajūtu.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.