Šovasar lapseņu ir manāmi mazāk, un zinātnieki aicina satraukties

Vasaras beigās parasti pietiek ārā atvērt limonādes pudeli vai nolikt uz galda persiku, un drīz vien apkārt sāk lidināties lapsenes. Šogad daudzi pamana citādu ainu: terase ir mierīga, pie atkritumu tvertnes nepulcējas svītrainie kukaiņi, un neviens nav mēģinājis pirmais ielīst ievārījuma burciņā.

Sākumā tas izklausās pēc labām ziņām. Mazāk baiļu bērniem, mazāk spriedzes cilvēkiem ar alerģijām, mazāk nervozas roku vicināšanas pusdienu laikā pagalmā. Tomēr lapseņu klusums nav tikai vasaras ērtība – tas var nozīmēt, ka dabā ir mainījies vairāk, nekā mēs redzam pie sava galda.

Lapsenes reti saņem kādu labu vārdu. Tās dzeļ, lien ēdienā un var sabojāt mierīgu pasēdēšanu dārzā. Tomēr šie kukaiņi nav tikai uzmācīgi vasaras viesi: tie medī citus kukaiņus, piedalās dabiskajos dabas procesos un paši kļūst par barību putniem un citiem dzīvniekiem.

Mierīgs pagalms ne vienmēr nozīmē labu vasaru

Lapseņu skaits katru gadu var ievērojami atšķirties. To ietekmē pavasara laikapstākļi, salnas, ilgstošas lietavas, sausums, barības pārpilnība un tas, vai pārziemojušas mātes. Viens vēsāks un mitrāks periods laikā, kad tiek veidotas pirmās kolonijas, var izraisīt to, ka vasaras beigās lapseņu būs krietni mazāk.

Tomēr cilvēki visbiežāk pamana nevis agrīnas pārmaiņas dabā, bet to sekas. Lapsenes visvairāk krīt acīs tad, kad vasaras otrajā pusē meklē saldu barību un olbaltumvielas kāpuriem. Ja to ir mazāk pie augļiem, kafejnīcu terasēm vai lauku mājām, tas ne vienmēr liecina par to pilnīgu izzušanu, bet signalizē, ka ierastais vasaras ritms var būt mainījies.

Satraukumu rada nevis viens kluss pagalms, bet atkārtots kukaiņu skaita samazināšanās attēls. Kad retāk redzam lapsenes, bites, tauriņus vai citus sīkus lidojošus radījumus, mēs zaudējam ne tikai neērtības, bet arī daļu dzīvās vides, pie kuras bijām pieraduši. Dabā šādi mazi dzīvnieki bieži veic darbu, ko nepamanām, kamēr tā sāk trūkt.

Šovasar lapseņu ir manāmi mazāk, un zinātnieki aicina satrauktiesAttēls: Pixabay / Ralphs_Fotos

Lapsene pie sulas kaitina, bet tā dara savu darbu

Lapsenes ir plēsējas. Daudzas sugas ķer kāpurus, mušas, laputis un citus kukaiņus, tāpēc tās palīdz dabiski kontrolēt to skaitu dārzos, sakņu dārzos un mežos. Tās nav tik iemīļotas kā bites, tomēr tikai nepatīkama sastapšanās pie galda nepadara to lomu mazāk svarīgu.

Šo atšķirību labi izjūt tie, kas audzē augļu kokus vai dārzeņus. Vienam cilvēkam lapsene šķiet tikai uzmācīga viešņa pie pusdienām, citam tā var būt viena no kukaiņiem, kas medī augiem kaitīgās sugas. Daba nedarbojas saskaņā ar mūsu simpātijām: tajā gan skaists tauriņš, gan nepatīkami zumoša lapsene var būt vienas un tās pašas sistēmas daļa.

Mazāks lapseņu skaits cilvēkus ietekmē atšķirīgi. Ģimenei ar maziem bērniem tas var nozīmēt mierīgāku pikniku, bet alerģiskam cilvēkam – mazāk baiļu, ejot basām kājām pa zāli. No otras puses, dārzniekam vai cilvēkam, kas vēro dabu, šādas pārmaiņas rada jautājumu, cik daudz citu kukaiņu arī nemanāmi kļuvuši mazāk.

Svarīgi nesteigties izdarīt vienu secinājumu, balstoties uz vienu vasaru. Laikapstākļi būtiski koriģē kukaiņu dzīvi, tāpēc viena gada aina vēl nav galīgais spriedums. Taču, ja tas pats atkārtojas ne vienā vietā un ne vienā sezonā, tad to jau ir vērts uzskatīt nevis par nelielas neērtības izzušanu, bet par zīmi rūpīgāk palūkoties uz apkārtējo vidi.

Mazāk indes un vairāk vietas dzīvībai

Cilvēks viens pats nevar izlemt, cik lapseņu būs nākamvasar, taču vismaz var neveicināt to nevajadzīgu izzušanu. Ligzda pie ieejas, bērnu rotaļu vietas vai mājas bēniņos patiešām var radīt apdraudējumu, īpaši, ja ģimenē ir cilvēki ar alerģijām. Šādos gadījumos drošība ir vissvarīgākā, tomēr katrs atsevišķs kukainis dārzā vai tālāk no mājas nav iemesls visu pēc kārtas apsmidzināt.

Dārzos un pagalmos bieži vien iedarbojas vienkāršāki risinājumi nekā plašas iedarbības ķimikālijas: pārklāts ēdiens, aizvērtas atkritumu tvertnes, savākti nokritušie pārgatavojušies augļi, mierīga izturēšanās kukaiņa tuvumā. Lapsenes bieži kļūst aktīvākas, kad cilvēks mēģina tās aizdzīt ar straujām kustībām. Tas nenozīmē, ka jāuzņemas risks – tikai to, ka panika parasti problēmu neatrisina.

Daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kā izskatās mūsu apkārtne. Īsi nopļauts zāliens, betonēts pagalms un augi bez ziediem cilvēkam var šķist sakopti, taču kukaiņiem tajos gandrīz nav ne barības, ne slēptuvju. Daudzveidīgāki augi, mazāka nevajadzīga smidzināšana un atstāta dzīvāka dārza daļa palīdz ne tikai lapsenēm, bet visai sīko dzīvnieku kopienai.

Lapses neesamība pie limonādes var šķist kā neliela vasaras uzvara. Taču, kad no pagalmiem pazūd arvien vairāk dzīvības, klusums ar laiku kļūst nevis par ērtību, bet par jautājumu, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības. Daba nav patīkama tikai tad, kad tajā nav nekā, kas zum – tā ir dzīva tad, kad tajā vēl ir kam zumēt.