Tuvojas apkures sezona: šajās Lietuvas pilsētās kurināt kā iepriekš jau ir aizliegts – par krāsnī nonākušo kurināmo draud līdz 300 eiro

Septembrī vakari strauji kļūst vēsāki, un privātmāju iedzīvotāji jau sāk pievērst uzmanību katliem, krāsnīm un ziemai uzkrātajām kurināmā rezervēm. Tomēr šogad daļai cilvēku pirms pirmās kurināšanas reizes ir vērts pārbaudīt ne tikai skursteni. No 2026. gada 1. maija daļā Lietuvas jau ir spēkā aizliegums mājsaimniecību apkurei izmantot cieto fosilo kurināmo, tāpēc tas, ar ko tā pati māja tika kurināta pagājušajā ziemā, šoruden dažviet jau var izraisīt administratīvo atbildību.

Izmaiņas neattiecas uz visu Lietuvu. Aizliegums ir spēkā sešās lielākajās pilsētās – Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos, Panevēžā un Alītā – kā arī kūrortu statusu ieguvušajās vietās: Birštonā, Druskininkos, Neringā un Palangā. Tieši šajās teritorijās mājsaimniecību krāsnīs vai katlos vairs nedrīkst dedzināt akmeņogles, lignītu, kūdras kurināmo un citus aizliegtus cietā fosilā kurināmā veidus.

Svarīga detaļa, kas jau ir radījusi diezgan daudz neskaidrību: tas nav malkas aizliegums. Koksne, koksnes granulas un cits likumīgi izmantots biokurināmais neietilpst šajā konkrētajā visā minētajā teritorijā piemērojamajā fosilā kurināmā aizliegumā. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš Viļņā vai Kauņā māju apsilda ar sausu malku, tikai 2026. gada 1. maija noteikumu dēļ jauns katls nav jāpērk. Pavisam cita situācija ir tad, ja šķūnītī vēl stāv pagājušajā ziemā nopirktās akmeņogļu vai kūdras brikešu rezerves.

Šķūnītī palikušas akmeņogles? “Es taču jau nopirku” nav izņēmums

Te arī slēpjas viena no neērtākajām jaunās kārtības daļām. Aizliegums ir saistīts nevis ar to, kad kurināmais tika iegādāts, bet gan ar tā dedzināšanu. Tāpēc fakts, ka cilvēks tonnu akmeņogļu nopirka vēl 2025. gadā un par to samaksāja, pats par sevi nedod tiesības 2026.–2027. gada apkures sezonā tās sadedzināt teritorijā, kurā jau ir spēkā aizliegums.

Par cieto fosilo kurināmo šajā gadījumā uzskata ne tikai parastās akmeņogles. Oficiāli pie aizliegtajiem veidiem tiek pieskaitītas akmeņogles, tostarp antracīts un bitumenogles, brūnogles – lignīts, kā arī kokss, pus­kokss un kūdras kurināmais. Rūpnieciskajām krāsnīm, kur šāds kurināmais tiek izmantots tehnoloģiskajā procesā, ir paredzēts izņēmums, taču parastai māju apkurei tas nav piemērojams.

Tāpēc pirms pirmās rudens kurināšanas reizes ir vērts pavisam vienkārši apskatīties, kas rakstīts uz jūsu kurināmā iepakojuma vai rēķina. Cilvēki dažkārt visu, kas tiek ievietots cietā kurināmā katlā, sauc vienkārši par “cieto kurināmo”, taču juridiski atšķirība ir milzīga. Malka ir viena kategorija, koksnes granulas – cita, bet akmeņogles vai kūdras kurināmais jau ir fosilais kurināmais, uz kuru minētajās vietās attiecas aizliegums.

Vēl viena svarīga detaļa – tas nav visas Lietuvas mēroga aizliegums kurināt ar akmeņoglēm. Ja cilvēks dzīvo mazākā pilsētā vai ciemā ārpus uzskaitītajām teritorijām, šī konkrētā valsts norma viņam automātiski nav piemērojama. Tomēr pašvaldībām ir piešķirtas tiesības noteikt papildu vietējos ierobežojumus, tāpēc šaubu gadījumā ir vērts pārbaudīt savas pašvaldības informāciju.

Tieši tāpēc senais apgalvojums, ka izmaiņas “skars simtiem tūkstošu iedzīvotāju”, var maldināt. Simtos tūkstošu tiek skaitīti visi šajās teritorijās dzīvojošie cilvēki, taču tas nenozīmē, ka simtiem tūkstošu mājsaimniecību līdz šim kurināja ar akmeņoglēm vai kūdru. Piemēram, tika ziņots, ka tikai Viļņā varētu būt aptuveni 3,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurām pirms jaunās apkures sezonas būtu jāizvērtē kurināmā nomaiņa.

Mājas apkure ar briketēm vai granulāmAttēls: Ilustratīvs attēls

Par vienu kurināšanas reizi var draudēt ne tikai brīdinājums

Jaunie noteikumi nav tikai ieteikums, ko var mierīgi ignorēt. Līdz ar aizliegumu stājās spēkā arī administratīvā atbildība. Iedzīvotājam par prasības neievērošanu var tikt izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods no 60 līdz 300 eiro. Juridisko personu vadītājiem vai citām atbildīgajām personām paredzēti ievērojami lielāki – no 170 līdz 1170 eiro – naudas sodi.

Vēl viena lieta, kas jāzina pirms intensīvās kurināšanas sezonas sākuma: par šo prasību kontroli vispirms ir atbildīgas pašvaldības. Vides aizsardzības departaments norāda, ka no 1. maija par iespējamu cietā fosilā kurināmā dedzināšanu mājsaimniecību apkures iekārtās būtu jāvēršas tieši vietējā pašvaldībā. Tās pilnvarotās amatpersonas var veikt kontroli un sākt administratīvā pārkāpuma procesu.

Tas ir aktuāli arī kaimiņu konfliktu dēļ. Ja dzīvojamajā rajonā no viena skursteņa pastāvīgi ceļas melni dūmi un jūtama specifiska smaka, zvanīt Vides aizsardzības departamentam par katru šādu gadījumu ne vienmēr ir pareizākais ceļš – jaunā kurināmā aizlieguma uzraudzība ir nodota pašvaldībām.

Tomēr šeit jānošķir vēl viena lieta. Atkritumu dedzināšana un fosilā kurināmā aizliegums nav viens un tas pats. Plastmasas, krāsotas vai līmētas koksnes, mēbeļu plātņu, atkritumu un citu tam neparedzētu materiālu dedzināšana krāsnīs nebija normāls apkures veids arī pirms šīm izmaiņām. Jaunie noteikumi nenozīmē, ka “visu pārējo var mest katlā”.

Katls nebūs obligāti jāmaina – vispirms pārbaudiet, ko ar to drīkst dedzināt

Cilvēkam, kurš līdz šim apkurei izmantoja akmeņogles, pirmais jautājums ir dabisks: vai tagad viss katls būs jāizmet?

Ne obligāti.

Daļu universālo cietā kurināmā katlu var pielāgot kurināšanai ar malku vai ražotāja paredzēto biokurināmo. Tomēr šeit nevajadzētu eksperimentēt pēc saviem ieskatiem. Katla instrukcijā ir skaidri norādīts, kādam kurināmajam ierīce ir sertificēta un kādas kurināmā īpašības tai ir piemērotas. Tas vien, ka koksnes granulas vai malka fiziski ietilpst kurtuvē, vēl nenozīmē, ka konkrētā ierīce ar tām darbosies efektīvi un droši.

Tāpēc pirmais praktiskais solis ir ļoti vienkāršs: atrodiet katla modeli un tā lietošanas instrukciju. Ja dokumentu vairs nav, modeļa plāksnīti parasti var atrast uz pašas ierīces, bet informāciju – ražotāja tīmekļvietnē vai pie apkures speciālista. Var izrādīties, ka pietiek nomainīt kurināmo, nevis visu apkures sistēmu.

Ja vecais katls pēc būtības paredzēts tikai akmeņoglēm vai tā ekspluatācija jau kļuvusi neekonomiska, tad ir vērts aprēķināt plašākas nomaiņas iespējas. Vides ministrija norāda, ka iedzīvotājiem, kuri atsakās no fosilo kurināmo izmantojošām iekārtām, joprojām ir paredzētas valsts atbalsta iespējas. Starp alternatīvām visbiežāk tiek minēti efektīvāki biokurināmā katli un siltumsūkņi.

Tomēr nevajadzētu izvēlēties tikai pēc principa “visi tagad uzstāda siltumsūkņus”. Veca, slikti siltināta māja, neliela pieejamā elektrības jauda un jaunāka, labi izolēta A++ klases māja ir pilnīgi atšķirīgas situācijas. Vienam cilvēkam racionālākais risinājums var būt siltumsūknis, citam – granulas, trešajam – esošās sistēmas pielāgošana malkai. Pirms iztērēt vairākus vai vairākus desmitus tūkstošu eiro, ir vērts aprēķināt ne tikai iekārtas cenu, bet arī mājas siltuma pieprasījumu, pašreizējo sistēmu un elektrības jaudu.

Apkures sezona – pirmais īstais jauno noteikumu pārbaudījums

Juridiski aizliegums stājās spēkā jau 1. maijā, kad 2025.–2026. gada apkures sezona jau tuvojās beigām. Tāpēc daudziem iedzīvotājiem tā ietekme līdz šim bija gandrīz nejūtama. Īstais pārbaudījums sāksies tagad, kad rudenī atkal masveidā tiks kurinātas privātmāju krāsnis un katli.

Tāpēc septembris ir labāks laiks, lai pārbaudītu kurināmā rezerves, nekā pirmais aukstais oktobra vakars. Ja dzīvojat Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos, Panevēžā, Alītā, Birštonā, Druskininkos, Neringā vai Palangā, pārbaudiet, ar ko tieši plānojat kurināt. Ja tās ir akmeņogles, lignīts, kūdras kurināmais, kokss vai pus­kokss, vecais ieradums šajā sezonā jau var maksāt.

Ja apkurei izmantojat malku vai koksnes granulas, 2026. gada maijā stājies spēkā cietā fosilā kurināmā aizliegums jūsu kurināmo neaizliedza. Savukārt, ja dzīvojat ārpus uzskaitīto pilsētu un kūrortu robežām, nevajadzētu no virsraksta secināt, ka visā Lietuvā no šī brīža ir aizliegtas akmeņogles – valsts mēroga aizliegums teritoriālā ziņā ir ierobežots, lai gan pašvaldībām var būt savi papildu noteikumi.

Tātad lielākais apdraudējums šoruden nav pats aizliegums, bet gan nezināšana, ka tas jau ir spēkā. Cilvēks var gadiem kurināt to pašu katlu, glabāt šķūnītī palikušo kurināmo un uzskatīt, ka nekas nav mainījies.

Ir mainījies.

Un pirms šoruden katlā iemest pirmo akmeņogļu lāpstu, ir vērts atvēlēt piecas minūtes un pārbaudīt divas lietas – kur jūs dzīvojat un ko jūs patiesībā dedzināt. Piecas minūtes tagad var būt ievērojami lētākas nekā vēlāk piemērots naudas sods līdz 300 eiro.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!