Darba tirgū iezīmējas jauna robeža: vieni MI uzdevumus pabeidz stundas laikā, citi joprojām pavada pusi dienas

Mākslīgais intelekts darba tirgū vairs nav kaut kas tāds, ko izmanto tikai programmētāji vai tehnoloģiju entuziasti. Tas ir pārcēlies uz tālruņiem, e-pastu, dokumentu programmām, piezīmju lietotnēm un pat izklājlapām. Taču tieši šeit parādās jauna atšķirība starp darbiniekiem: vienam MI ir tikai ziņkārīga poga, ko viņš laiku pa laikam nospiež, bet citam – rīks, kas vairāku stundu darbu saīsina līdz dažām minūtēm.

Svarīgākais ir tas, ka šī plaisa nerodas starp tiem, kuriem „ir MI“, un tiem, kuriem tā nav. Piekļuve šādiem rīkiem mūsdienās ir gandrīz visiem. Atšķirība rodas starp cilvēkiem, kuri prot tehnoloģiju iesaistīt savos reālajos darba uzdevumos, un tiem, kuri joprojām aprobežojas ar vienreizējiem jautājumiem vai teksta pārrakstīšanu.

VILNIUS TECH Fundamentālo zinātņu fakultātes dekāne prof. dr. Simona Ramanauskaitė vērš uzmanību uz to, ka priekšrocības darba tirgū sniedz nevis pats fakts, ka cilvēks izmanto MI. Daudz svarīgāk ir, cik precīzi viņš prot to izmantot. Diviem darbiniekiem var būt viena un tā pati programma, taču viens ar tās palīdzību ātri strukturēs informāciju, sagatavos sākotnējo variantu un vairāk laika veltīs lēmuma pieņemšanai, bet otrs vienkārši iztērēs laiku, labojot neskaidru vai neprecīzu MI atbildi.

Tāpēc tuvākajos gados vērtīgākais darbinieks ne vienmēr būs tas, kurš zina visvairāk MI komandu. Daudz svarīgāk būs saprast, kuru uzdevuma daļu ir vērts uzticēt tehnoloģijai, ko obligāti paturēt sev un kad ģenerētajam rezultātam vispār nevar uzticēties.

Viena prasme drīzumā var kļūt tikpat ierasta kā prasme izmantot „Google“

Pirms desmit vai divdesmit gadiem prasme ātri atrast informāciju internetā bija nopietna priekšrocība. Cilvēks, kurš prata pareizi izmantot meklēšanu, izklājlapas vai dokumentu programmas, varēja strādāt daudz efektīvāk nekā kolēģis, kurš visu darīja ar rokām.

Šodien līdzīgs posms sākas ar MI.

Prof. dr. S. Ramanauskaitė pašreizējo situāciju salīdzina ar pārejas periodu. MI vēl nav obligāta prasme katrā profesijā, taču ļoti ticams, ka tā kļūs par līdzīgu pamatprasmi kā datora izmantošana vai informācijas meklēšana internetā. Tas nenozīmē, ka visiem būs jāiemācās programmēt vai jāveido savi MI modeļi. Lielākajai daļai darbinieku daudz svarīgāk būs prast izvēlēties piemērotu rīku un saprast, kā to pielāgot konkrētai problēmai.

Šeit var atcerēties ļoti vienkāršu salīdzinājumu. Ja jūs cilvēkam uzdāvinātu automašīnu, pats fakts, ka tā stāv pagalmā, ceļojumu nepaātrinātu. Ja neprotat vadīt automašīnu, tā nedod nekādu labumu. Bet, ja vadāt to slikti, varat ne tikai zaudēt vairāk laika, bet arī sagādāt sev problēmas.

Tieši tāpat darbojas MI.

Darbiniekam var būt piekļuve pašiem jaunākajiem rīkiem, taču, ja viņš katru uzdevumu formulē neskaidri, akli kopē atbildes un tās nepārbauda, tehnoloģija var nevis paātrināt, bet apgrūtināt darbu. Cits cilvēks ar to pašu rīku dažu minūšu laikā var strukturēt desmitiem lappušu informācijas un pēc tam veltīt savu laiku tam, ko MI viņa vietā neizdarīs – lēmuma pieņemšanai, profesionālam vērtējumam vai saziņai ar klientu.

Pirmā prasme – nevis „promptu rakstīšana“, bet spēja pašam saprast, ko vēlaties

Par darbu ar MI bieži runā tā, it kā svarīgākais būtu iemācīties kaut kādas slepenas komandas. Taču praksē problēma bieži ir daudz vienkāršāka – cilvēks pats līdz galam nezina, kādu rezultātu vēlas.

Ja MI rīkam uzrakstīsiet „apkopo šo dokumentu“, visticamāk, arī saņemsiet vispārīgu kopsavilkumu. Taču pavisam kas cits būs tad, ja norādīsiet, ka nepieciešami pieci svarīgākie lēmumi vadītājam, atsevišķi jāizceļ termiņi, riski un tas, kas vēl nav apstiprināts.

Tāda pati loģika attiecas arī uz citiem uzdevumiem.

Lūdzot salīdzināt piegādātāju piedāvājumus, var norādīt, ka interesē ne tikai cena, bet arī piegādes termiņi, garantija, pakalpojumu nosacījumi un papildu maksas. Analizējot klientu atsauksmes, var lūgt nevis vienkāršu kopsavilkumu, bet izcelt visbiežāk atkārtotās sūdzības, pozitīvās tēmas un to, kas tiek pieminēts arvien biežāk.

Jo labāk cilvēks izprot pašu uzdevumu, jo vairāk ieguvuma viņš var gūt no MI.

Tāpēc viena no svarīgākajām nākotnes prasmēm paradoksālā kārtā nav tehnoloģiska. Tā ir spēja skaidri domāt un formulēt problēmu.

Lielākās briesmas sākas tad, kad atbilde šķiet pārāk pārliecinoša

MI piemīt viena īpašība, kas vienlaikus ir gan milzīga priekšrocība, gan problēma: tā atbildes bieži skan ļoti pārliecinoši.

Teksts var būt gramatiski pareizs, loģisks un skaisti strukturēts pat tad, ja tajā ir kļūdas vai izlaisti svarīgi apstākļi.

Tieši tāpēc prof. dr. S. Ramanauskaitė uzsver prasmi izvērtēt MI sniegto rezultātu. Pārmērīga uzticēšanās tehnoloģijai kļūst īpaši bīstama. Ja darbiniekam pašam nav pietiekamu zināšanu par tēmu, viņš var neatpazīt kļūdu tikai tāpēc, ka atbilde izskatās profesionāla.

Tāpēc MI neatceļ profesionālo zināšanu nepieciešamību. Dažos gadījumos notiek pretējais – tās kļūst vēl svarīgākas.

Juristam jāspēj pamanīt, ka sniegtais secinājums neatbilst dokumentiem. Finanšu speciālistam jāsaprot, ka formulā ir pieļauta kļūda. Inženierim jāizvērtē, vai piedāvātais risinājums vispār ir reāls. Vadītājam jāatšķir sanāksmē apspriesta ideja no faktiski pieņemta lēmuma.

Tāpēc praktiskajam noteikumam vajadzētu būt ļoti vienkāršam: MI var sagatavot, apkopot, saīsināt un ieteikt, taču galīgā atbildība par rezultātu nekur nepazūd.

Labākais veids, kā sākt, – atrast vienu darbu, kas katru nedēļu kaitina

Lai iemācītos efektīvi izmantot MI, nav nepieciešams nedēļu skatīties apmācības vai sākt testēt divdesmit dažādas programmas. Daudz praktiskāks veids ir apsēsties un padomāt, kurš atkārtotais uzdevums darbā aizņem visvairāk laika.

Varbūt katru pirmdienu jāapkopo gara sarakste. Varbūt pastāvīgi no vairākiem PDF dokumentiem ar rokām jāievada informācija tabulā. Varbūt pēc sanāksmes pusstunda tiek pavadīta, sakārtojot piezīmes. Varbūt, gatavojot piedāvājumu, atkal un atkal tiek meklēti tie paši dati.

Tieši ar šādu uzdevumu arī ir vērts sākt.

MI var lūgt strukturēt informāciju, sagatavot dokumenta pirmo struktūru, izcelt atkārtotas klientu problēmas vai izveidot tabulu no vairākiem piedāvājumiem. Tad svarīgākais ir izmērīt nevis to, cik iespaidīgi izskatās tehnoloģija, bet vai pēc visas pārbaudes un labošanas patiešām esat ietaupījis laiku.

Ja iepriekš uzdevums aizņēma stundu, bet, izmantojot MI, tas aizņem 20 minūtes – ieguvums ir skaidrs. Ja MI rezultāts jālabo pusotru stundu, šāda izmantošana pagaidām neko nedod.

Tieši tā būtu jāvērtē arī maksas plāni. Nav jēgas maksāt tikai tāpēc, ka „visi tos izmanto“. Vispirms ir vērts saprast, vai bezmaksas iespējas ierobežo konkrēto jūsu darbu vai arī patiešām ir nepieciešamas papildu funkcijas un lielāki izmantošanas ierobežojumi.

MI jau slēpjas programmās, kuras izmantojam ikdienā

Vēl viens iemesls, kāpēc daļa cilvēku atpaliek, ir tas, ka viņi joprojām iztēlojas MI tikai kā atsevišķu sarunas logu.

Taču šādas funkcijas jau tiek integrētas tālruņos, dokumentu programmās, e-pastā, piezīmēs un izklājlapās. Tās var palīdzēt saīsināt garu saraksti, sakārtot neapstrādātas sanāksmes piezīmes, ieteikt formulu vai strukturēt tekstu.

„Samsung“ komunikācijas vadītāja Eglė Tamelytė iesaka sākt ar pavisam vienkāršu lietu – apskatīties, kādas MI funkcijas jau ir tālrunī vai ikdienā izmantotajās darba programmās.

Piemēram, saderīgās ierīcēs pieejamā „Note Assist“ var palīdzēt strukturēt sanāksmes piezīmes vai sagatavot to kopsavilkumu, ja tiek izmantota atbalstīta valoda. Tomēr arī šādā gadījumā pirms rezultāta nosūtīšanas kolēģiem ir obligāti jāpārbauda, vai sistēma pareizi sapratusi vienošanās, termiņus un to, kas bija tikai ierosināts, bet kas patiešām tika nolemts.

Tas labi parāda, kā mainās cilvēka loma.

Iepriekš lielākā daļa laika varēja tikt veltīta pašai teksta uzrakstīšanai. Tagad tehnoloģija var sagatavot sākotnējo variantu, bet cilvēka darbs arvien vairāk pāriet uz pārbaudi, lēmuma pieņemšanu un konteksta izpratni.

Radošums darbā ar MI var būt vērtīgāks par tehniskajām zināšanām

Viena no interesantākajām prasmēm, ko izceļ speciālisti, ir radošums. Nevis mākslinieciskā nozīmē, bet gan spēja izdomāt jaunus veidus, kā tehnoloģija varētu palīdzēt.

Ja līdz šim MI izmantojāt tikai teksta melnrakstiem, var izmēģināt pavisam citādu uzdevumu: lūgt analizēt sagatavojamo piedāvājumu un nosaukt, kādas informācijas tajā trūkst. Pirms svarīgas sanāksmes var lūgt izdomāt jautājumus, kurus būtu vērts uzdot otrai pusei. Ja ir garš klientu komentāru saraksts – izcelt atkārtotas tēmas.

Šādā veidā cilvēks vairs nemācās tikai konkrētu rīku. Viņš sāk mācīties pamanīt uzdevumus, kurus var paveikt citādi.

Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka konkrētās programmas ļoti ātri mainīsies. Tas, kas šodien šķiet vismodernākais MI rīks, pēc gada var tikt aizstāts ar citu. Tāpēc vienas pogas vai vienas programmas apgūšana nav ilgtermiņa kompetence.

Daudz svarīgāka prasme ir ātri pielāgoties jaunam rīkam un saprast, ko ar to var izdarīt.

Jaunā darba tirgus plaisa var būt daudz vienkāršāka, nekā šķiet

Nākotnes darba tirgus, visticamāk, netiks sadalīts cilvēkos, kuri „strādā ar MI“, un tajos, kurus „MI aizstāja“. Atšķirība var būt daudz ikdienišķāka.

Viens darbinieks katru nedēļu trīs stundas ar rokām kopēs datus tabulā.

Cits automatizēs šo pašu procesu, pusstundas laikā pārbaudīs rezultātu un atlikušo laiku veltīs lēmuma pieņemšanai.

Viens pēc kārtas izlasīs 40 e-pastus.

Cits vispirms saņems to kopsavilkumu un pēc tam atvērs tikai tos, kuros nepieciešams viņa lēmums.

Viens akli nokopēs skaisti skanošu MI atbildi un pieļaus kļūdu.

Cits pamanīs, kur tehnoloģija kļūdījusies, jo pats labi pārzina savu profesiju.

Un tieši šeit iezīmējas īstā plaisa.

MI pats par sevi nepadara cilvēku produktīvāku. Taču cilvēks, kurš iemācās to pareizi izmantot, var sākt to pašu darbu veikt pavisam citā ātrumā.

Tāpēc šodien ir vērts nejautāt „vai man būs nepieciešams MI?“, bet daudz praktiskāk: kuru vienu uzdevumu savā darbā jau šonedēļ es varētu paveikt gudrāk?

Jo, kamēr vieni vēl apsver, vai šī tehnoloģija vispār iesakņosies, citi jau klusi pārdala savu darba dienu – rutīnai atvēl mazāk laika, bet savai galvai vairāk.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!