Degvielas cenas jau pārkāpušas veselā saprāta robežu: benzīns virs 2 eiro, dīzeļdegviela tuvojas 2,50 – bet ziemā var kļūt vēl sāpīgāk

Degvielas cenas jau pārkāpušas veselā saprāta robežu: benzīns virs 2 eiro, dīzeļdegviela tuvojas 2,50 – bet ziemā var kļūt vēl sāpīgāk
Degvielas cenas jau pārkāpušas veselā saprāta robežu: benzīns virs 2 eiro, dīzeļdegviela tuvojas 2,50 – bet ziemā var kļūt vēl sāpīgāk Attēls: Ilustratīvs attēls

Vēl pavisam nesen 2 eiro par litru degvielas Lietuvā šķita tā psiholoģiskā robeža, kuru, ieraugot degvielas uzpildes stacijas tablo, gribas apstāties un vēlreiz pārbaudīt, vai tiešām izlasīji pareizi. Tagad šāda pārbaude vairs nav nepieciešama. Benzīna cena jau pārsniegusi 2 eiro par litru, bet dīzeļdegviela dažviet pietuvojusies 2,40 eiro. Autovadītājam, kurš piepilda pilnu 50 vai 60 litru tvertni, tas jau nozīmē pavisam citu summu, nekā bijām pieraduši redzēt vēl pavisam nesen.

Iesniegtajā fotogrāfijā vienā „Neste“ degvielas uzpildes stacijā 95. benzīna litrs maksā 2,079 eiro, bet dīzeļdegvielas – pat 2,379 eiro. Vēl iespaidīgāka izskatās „Neste MY“ dīzeļdegvielas cena – 2,678 eiro par litru. Tikmēr „Baltic Petroleum“ lietotnē Priekulē norādīta īpašā 2,324 eiro dīzeļdegvielas cena. Tas vairs nav dažu centu svārstību jautājums, ko autovadītājs var ignorēt. Atšķirība starp 1,50 un 2,30 eiro par litru, piepildot lielāku tvertni, pārvēršas vairākos desmitos eiro vienā apstāšanās reizē degvielas uzpildes stacijā.

Tāpēc jautājums tagad vairs nav „vai degviela ir dārga?“. Tā acīmredzami ir dārga. Daudz interesantāks jautājums ir – kur atrodas augšējā robeža un kas notiks, ja pašreizējais virziens saglabāsies līdz ziemai?

60 litru tvertne – un kasē atstājat vairāk nekā 140 eiro

Kamēr skatāmies uz viena litra cenu, atšķirība dažkārt šķiet mānīgi maza. 2,37 eiro – vienkārši skaitlis uz tablo. Taču iepildiet 60 litrus, un situācija uzreiz mainās.

Ja dīzeļdegviela maksā 2,379 eiro par litru, 60 litri maksātu 142,74 eiro. Tāds pats benzīna daudzums, kura cena ir 2,079 eiro, izmaksātu 124,74 eiro. Bet, ja tiktu pildīta dārgākā dīzeļdegviela, kas maksā 2,678 eiro, 60 litru tvertne jau pietuvotos 161 eiro.

Tā ir vieta, kur degvielas cenu pieaugums pārstāj būt statistika.

Cilvēks, kurš katru dienu brauc uz darbu un mēnesī iztērē divas tvertnes, tikai degvielai var sākt atvēlēt 250–300 eiro vai pat vairāk. Ja ģimenē ir divas automašīnas, skaitļi kļūst vēl nepatīkamāki. Bet, ja cilvēks dzīvo ārpus pilsētas un alternatīvas automašīnai praktiski nav, izvēle „braukt mazāk“ bieži pastāv tikai teorētiski.

Tāpēc 2 eiro robeža benzīnam ir svarīga ne tikai psiholoģiski. Tā maina arī ikdienas lēmumus. Vēl pirms apstāšanās degvielas uzpildes stacijā autovadītājs sāk domāt, kur ir lētāk, vai ir vērts piepildīt pilnu tvertni, vai pietiks ar 30 eiro, vai nedēļas nogalē tiešām vajag nobraukt vēl simts kilometrus.

Neste degvielas uzpildes stacija
Neste degvielas uzpildes stacijaAttēls: InFocus.ee / Shutterstock.com

Ja dīzeļdegviela sasniegtu 3 eiro, pilna tvertne kļūtu par greznību

3 eiro par litru šodien vēl nav ierasta standarta dīzeļdegvielas cena, tāpēc šādu skaitli nevajadzētu pasniegt kā neizbēgamu ziemas scenāriju. Tomēr pie pašreizējām cenām, kas pārsniedz 2,30 eiro, tas vairs nešķiet tik fantastiski, kā būtu šķitis agrāk.

Ja litrs maksātu 3 eiro, 50 litri degvielas maksātu 150 eiro, bet 60 litri – 180 eiro.

Tāpēc pat runas par šādu robežu izklausās draudīgi. Automašīnas tvertne daudzām ģimenēm kļūtu par izdevumu, kas pielīdzināms ievērojamai daļai nedēļas pārtikas groza.

Tomēr 3 eiro robeža ziemā pagaidām būtu jāvērtē kā sliktāka scenārija iespēja, nevis garantēta prognoze. Degvielas cenas ir atkarīgas no daudziem faktoriem – naftas un tās produktu cenām, piegādēm, ģeopolitiskajiem notikumiem, valūtas kursa, nodokļiem, kā arī pašu degvielas uzpildes staciju cenu politikas. Tas nozīmē, ka pašreizējās cenas ne vienmēr ved taisnā līnijā līdz 3 eiro.

Tomēr autovadītājam no tā šodien nav kļuvis daudz vieglāk. Viņš maksā nevis par nākotnes prognozi, bet par skaitli, kas jau spīd blakus uzpildes sūknim.

Sāpīgākā daļa var izrādīties nevis degvielas uzpildes stacijā

Augstas degvielas cenas parasti skar ne tikai tos, kuri paši vada automašīnu.

Ar dīzeļdegvielu brauc kravas transports, kas ved pārtiku, dzērienus, būvmateriālus, sadzīves tehniku un praktiski visu, ko vēlāk atrodam veikalos. Ja pārvadājumi ilgstoši kļūst dārgāki, uzņēmumi var būt spiesti daļu pieaugušo izmaksu pārnest uz galaprodukta cenu.

Tāpēc autovadītājs dārgāku degvielu var sajust divreiz – pirmo reizi, uzpildot tvertni, bet otro reizi, dodoties uz veikalu.

Īpaši jutīgs periods ir tuvojošā ziema. Aukstajā sezonā pieaug enerģijas pieprasījums, cilvēki kļūst vairāk atkarīgi no transporta, bet uzņēmumiem rodas apkures un citas sezonālās izmaksas. Ja tajā pašā laikā augstas paliktu arī degvielas cenas, kopējais spiediens uz mājsaimniecību budžetiem tikai pieaugtu.

Tāpēc šodienas degvielas uzpildes stacijas tablo ir svarīgs ne tikai automašīnas īpašniekam.

Tas var būt viens no pirmajiem signāliem, cik dārga kopumā būs gaidāmā sezona.

Lietuviešus tuvojas dārgs rudens: degvielas un gāzes cenas var ievērojami pieaugt
Lietuviešus tuvojas dārgs rudens: degvielas un gāzes cenas var ievērojami pieaugtAttēls: Unsplash / engin akyurt

Autovadītājiem tagad ir vērts darīt to, kas agrāk šķita sīkums

Kad litrs maksā 1,40 eiro, dažu centu atšķirība starp degvielas uzpildes stacijām nešķiet īpaši svarīga. Kad cenas svārstās ap 2,30–2,40 eiro, situācija mainās.

Ja viena degvielas uzpildes stacija piedāvā degvielu par 10 centiem lētāk, iepildot 60 litrus, tiek ietaupīti 6 eiro. Ja atšķirība ir 20 centi – jau 12 eiro. Gada laikā cilvēkam, kurš degvielu pilda bieži, tas var pārvērsties diezgan taustāmā summā.

Tāpēc tagad ir vērts izmantot degvielas uzpildes staciju lietotnes, lojalitātes atlaides un pirms braukšanas uzpildīt pilnu tvertni, apskatoties vismaz dažu apkārtējo degvielas uzpildes staciju cenas. Tomēr nav jēgas 2 centu lētāka litra dēļ braukt 20 kilometrus uz otru pilsētas galu – daļu ietaupījuma jūs vienkārši sadedzināsiet ceļā.

Vēl vairāk var ietaupīt nevis medījot centus uz tablo, bet samazinot pašas automašīnas patēriņu. Nepareizs riepu spiediens, agresīva paātrināšanās un bremzēšana, nevajadzīgi liels ātrums uz šosejas vai ilgstoši darbināts dzinējs stāvēšanas laikā – visi šie ieradumi, kad degviela ir tik dārga, sāk maksāt daudz vairāk.

Ja automašīna 6 litru vietā sāk patērēt 7 litrus uz 100 kilometriem, pie 2,40 eiro cenas šis papildu litrs jau ir 2,40 eiro par 100 kilometriem. Nobraucot 20 tūkstošus kilometru gadā, starpība var būt simtiem eiro.

2 eiro psiholoģiskā robeža jau ir pārkāpta

Ilgu laiku autovadītāju apziņā tieši 2 eiro bija tā robeža, pēc kuras degvielas cena šķiet nenormāla. Tagad vismaz daļā degvielas uzpildes staciju benzīns to jau ir pārsniedzis, bet dīzeļdegviela virzās krietni augstāk.

Norādītajās cenās redzam 2,079 eiro par benzīnu, 2,379 eiro par dīzeļdegvielu un pat 2,678 eiro par dārgāku dīzeļdegvielas produktu. Tie jau ir tādi skaitļi, kurus pirms dažiem gadiem daudzi būtu uzskatījuši par sliktākā scenārija prognozi.

Šodien tie spīd degvielas uzpildes stacijas tablo.

Vai ziemā mēs patiešām redzēsim 3 eiro par litru, šodien neviens nevar droši pateikt. Lai tas notiktu, cenu pieaugumu būtu jāatbalsta arī citiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Tomēr viena lieta jau ir skaidra – 2 eiro robeža vairs nav teorētiska, bet dīzeļdegvielas cena bīstami pietuvojusies vēl vienai psiholoģiskajai robežai – 2,50 eiro.

Ja šis virziens nemainīsies, autovadītājiem nāksies pārrēķināt ne tikai braucienu budžetu.

Nāksies pārrēķināt visu mēnesi.

Jo, kad 60 litri degvielas sāk maksāt 140–160 eiro, jautājums vairs nav par to, vai degviela ir kļuvusi dārgāka.

Jautājums ir – cik ilgi ģimenes budžets vēl spēs to izturēt.

Abonēt

Rīta vēstule ar 5 lasītākajiem rakstiem

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē

E-pasts netiks publicēts.

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus