Zinātnieku skaitļi pārsteidz: ja šī klimata prognoze ir pareiza, cilvēci apdraud nevis vienkārši karstākas vasaras

Par klimata pārmaiņām bieži runā tā, it kā tā būtu vēl viena tāla problēma. Kaut kur kūst ledāji, kaut kur izžūst upes, kaut kur tiek fiksēti karstuma rekordi. Lietuvā tikmēr cilvēks paskatās pa logu, ierauga lietu, vēju un nodomā: „Nu, pie mums jau nekas tik briesmīgs nenotiek.“ Tomēr jaunās zinātniskās prognozes atgādina nepatīkamu lietu – klimats nav vietējais laikapstākļu noskaņojums aiz loga. Tā ir visas planētas sistēma, un tā var būt jutīgāka, nekā ilgi tika uzskatīts.

Vislielākās bažas rada ne tikai tas, ka Zeme sasilst. Bažas rada doma, ka zinātnieki, iespējams, pārāk saudzīgi novērtējuši, cik spēcīgi planēta reaģē uz pieaugošo oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā. Viļņas Universitātes Ģeoloģijas un mineraloģijas katedras profesors dr. Andrejs Spiridonovs, komentējot jaunos pētījumus, LRT sacīja ļoti stingri: ja šādi aprēķini ir pareizi, cilvēci var sagaidīt nevis vienkārši sarežģīts pielāgošanās periods, bet izzušana.

Kāpēc šis pētījums izraisīja tik lielas bažas

Runa ir par žurnālā „Nature“ publicētu pētījumu, kurā analizēti Klusā okeāna dibena nogulumi. Zinātnieki centās atjaunot to, kā oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā mainījusies aptuveni pēdējo 15 miljonu gadu laikā un kā tas bijis saistīts ar temperatūras pārmaiņām. Citiem vārdiem sakot, viņi aplūkoja ne tikai tagadni, bet ļoti ilgu Zemes vēstures periodu.

Tas ir svarīgi tāpēc, ka parastie klimata modeļi bieži balstās uz īsākiem novērojumu periodiem un procesiem, kurus tagad var labāk izmērīt. Savukārt senie nogulumi ļauj ieraudzīt, kā planēta uzvedās laikā, kad klimata sistēmai bija vairāk laika „atbildēt“ uz oglekļa dioksīda pārmaiņām.

Saskaņā ar aplūkojamo pētījumu, CO2 daudzumam atmosfērā divkāršojoties, ilgtermiņa Zemes temperatūras pieaugums var būt daudz lielāks, nekā liecina daļa ierasto prognožu. LRT citētajā tekstā minēts, ka temperatūras pieaugums ilgtermiņā var sasniegt pat 14 grādus. Tā nav vienkārša atšķirība starp siltāku rudeni un vēsāku ziemu. Šādas pārmaiņas nozīmētu pilnīgi citādus dzīves apstākļus uz planētas.

Ko nozīmē daži grādi un kāpēc cilvēki tos bieži nenovērtē

Ikdienā daži grādi nešķiet daudz. Ja šodien ir 18, bet rīt 21 grāds, neviens nekrīt panikā. Taču, runājot par visas planētas vidējo temperatūru, pat viens vai divi grādi nozīmē milzīgas pārmaiņas. Tas maina ledāju kušanu, jūras līmeni, nokrišņu sadalījumu, karstuma viļņus, sausumu, vētras, lauksaimniecību un ūdens pieejamību.

Tāpēc 3, 4 vai 5 grādu sasilšana nav „nedaudz siltāka pasaule“. Tā ir pasaule, kurā daži reģioni kļūst grūti apdzīvojami, pārtikas ražošana kļūst nestabila, bet ekstremāli laikapstākļi kļūst nevis par izņēmumu, bet par jaunu normu. Ja ilgtermiņa ietekme patiešām būtu vēl spēcīgāka, kā liecina jaunie aprēķini, mēs runātu par scenāriju, kuram cilvēku civilizācija nav gatava.

A. Spiridonovs LRT uzsvēra, ka pašreizējie modeļi neietver visu, īpaši to, kas notiek ilgākos laika mērogos. Tieši tāpēc paleontoloģiskie dati ir tik svarīgi – tie ļauj saprast ne tikai tuvākās desmitgades, bet arī to, kas var notikt vēlāk, kad klimata sistēma pilnībā reaģēs uz uzkrāto CO2 daudzumu.

Tā nav rītdienas katastrofa, bet tās arī nav tukšas biedēšanas

Ir ļoti svarīgi saprast vienu lietu: šādi pētījumi nenozīmē, ka cilvēce „izmirs pēc dažiem gadiem“. Tas nav tāds scenārijs, kurā kādā rītā pamostamies un pasaule pēkšņi ir neatpazīstami mainījusies. Klimata sistēma darbojas slāņaini, ar aizkavētiem procesiem, un daļa ietekmes izpaužas desmitgadēs vai gadsimtos.

Tomēr tieši šī aizkave ir bīstama. Cilvēki bieži reaģē tikai tad, kad problēma jau ir redzama ar neapbruņotu aci. Taču klimata gadījumā, kad sekas kļūst acīmredzamas visiem, daļu procesu apturēt var būt ļoti grūti vai jau par vēlu. Tas līdzinās parādam, kas klusi uzkrājas: šodien šķiet, ka vēl var dzīvot kā parasti, bet procenti jau tiek aprēķināti.

Tāpēc zinātnieku brīdinājumi nav domāti tam, lai cilvēks justos bezspēcīgs. Tie ir domāti, lai būtu skaidrs: risks var būt lielāks, nekā parasti uzskata. Ja modeļi ir pārāk saudzīgi, tas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem nevis tad, kad būs pilnīgi mierīgi un ērti, bet agrāk.

Kāpēc tas ir svarīgi arī Lietuvai

Lietuva nav nošķirta no planētas klimata. Pat ja mūsu valsts problēmas šķiet „maigākas“ nekā Dienvideiropas karstums vai tropisko reģionu vētras, pārmaiņas tik un tā skars ikdienu. Lielākas temperatūras svārstības, spēcīgākas lietusgāzes, ilgāki sausuma periodi, lielāks kaitējums lauksaimniecībai, mežiem, infrastruktūrai un cilvēku veselībai – tas viss nav teorija.

Klimata pārmaiņas ietekmē arī cenas. Ja citviet pasaulē pasliktinās raža, pārtika kļūst dārgāka. Ja palielinās ekstremālo parādību skaits, sadārdzinās apdrošināšana, būvniecība, remonts un enerģētika. Tā ir problēma, kas no zinātniskajiem grafikiem ļoti ātri pārceļas uz veikala čeku, elektrības rēķinu un valsts budžetu.

Tieši tāpēc jaunie pētījumi par klimata jutīgumu nav tikai zinātnieku strīds par skaitļiem. Tas ir jautājums par to, cik ilgi vēl varam izlikties, ka viss notiek lēni un kaut kā pats no sevis atrisināsies.

Sliktākais scenārijs vēl nav neizbēgams

Svarīgākais secinājums nav tas, ka viss ir zaudēts. Svarīgākais ir tas, ka nenoteiktība klimata sistēmā nav mierinošs arguments. Ja mēs precīzi nezinām, vai ietekme būs vidēja vai ļoti spēcīga, ir saprātīgi rīkoties piesardzīgāk, nevis riskēt ar visas planētas stabilitāti.

Zinātnieku brīdinājums izklausās biedējoši, bet tā būtība ir vienkārša: jo vairāk CO2 nonāk atmosfērā, jo vairāk siltuma sistēma uzkrāj, un jo ilgāk tiek vilcināts, jo grūtāk būs atgriezties atpakaļ. Tas nav tikai par ledājiem un ne tikai par nākamajām paaudzēm. Tas ir par lēmumiem, kas jau tagad nosaka, kādā pasaulē cilvēki dzīvos pēc dažām desmitgadēm.

Klimata tēma bieži nogurdina, jo šķiet pārāk liela vienam cilvēkam. Taču visbīstamāk būtu pie tās pierast kā pie fona trokšņa. Jo, ja jaunie skaitļi kaut daļēji ir pareizi, mēs nerunājam par vēl vienu karstu vasaru. Mēs runājam par robežu, kuru cilvēcei nevajadzētu pārbaudīt uz savas ādas.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!