Pat prezidentiem šādas privilēģijas nav: kas drīkst šķērsot robežu bez pases?
Lidostas rindā visi izskatās gandrīz vienādi: ģimene ar bērnu ratiņiem, uz komandējumu steidzošs vīrietis, senioru kundze, kura nervozi meklē dokumentu rokassomiņā. Vieni vēl pie vārtiem pārbauda, vai tiešām ir ielikuši pasi, citi to tur rokā tik cieši, it kā no tās būtu atkarīgs viss lidojums. Un būtībā tā arī ir.
Tomēr pasaulē ir viens cilvēks, kuram pase formāli nav nepieciešama. Ne tāpēc, ka viņš varētu vienkārši nepamanīts šķērsot jebkuras valsts robežu, un ne tāpēc, ka viņam nevarētu piemērot drošības procedūras. Šis izņēmums radies no senas valsts iekārtas, kurā pats dokuments tiek izsniegts tieši šīs personas vārdā.
Runa ir par Apvienotās Karalistes monarhu – pašlaik karali. Tā ir privilēģija, kuras nav ne citu valstu prezidentiem, ne premjerministriem, ne pasaules slavenākajiem cilvēkiem. Tomēr aiz īsās atbildes slēpjas daudz vairāk nekā iespaidīga detaļa par karalisko ceļošanu.
Dokuments, ko nevar izsniegt pats sev
Apvienotās Karalistes pases tiek izsniegtas monarha vārdā. Tajās ir ietverts lūgums citu valstu iestādēm ļaut dokumenta turētājam brīvi ceļot un nodrošināt nepieciešamo aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, valsts ar sava valdnieka starpniecību lūdz pieņemt cilvēku, kuram šī pase ir izsniegta.
Šī iemesla dēļ monarham pase formāli netiek izsniegta. Karalis nevar pats sev izsniegt dokumentu, ar kuru viņa vārdā vēršas pie citu valstu amatpersonām. Tas drīzāk ir konstitucionālās loģikas un tradīcijas jautājums, nevis mēģinājums parādīt, ka valdniekam nav saistoši vispārējie noteikumi.
Visi pārējie Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes locekļi šo privilēģiju zaudē. Viņiem ir pases, tāpat kā citiem valsts iedzīvotājiem, pat ja viņus pavada apsardze, viņi ceļo oficiālu vizīšu laikā vai ir pazīstami visā pasaulē. Kronis šajā gadījumā izceļ vienu amatu, nevis visu ģimeni.
Bez pases nenozīmē bez robežkontroles
Doma par cilvēku, kurš šķērso robežu bez pases, viegli rada maldīgu priekšstatu: it kā karalis pēdējā brīdī varētu iekāpt lidmašīnā, pie vārtiem tikai pamāt ar roku un pazust aiz mākoņiem. Patiesībā oficiālie valdnieka ceļojumi tiek plānoti jau iepriekš, saskaņoti pa diplomātiskajiem kanāliem un tos pavada daudz cilvēku, kuriem dokumentu noteikti netrūkst.
Robežkontrole nav tikai pases lapas apskate. Tā ir saistīta ar drošību, ieceļošanas procedūrām, uzņemošās valsts noteikumiem, transportu un oficiālo protokolu. Tāpēc monarha izņēmums nenozīmē, ka valsts, kurā viņš ierodas, par ceļojumu uzzina tikai tad, kad viņš parādās pie lodziņa.
Parastam ceļotājam tā būtu ļoti slikta mācība. Pat ceļojot Eiropas Savienībā, kur bieži šķiet, ka robežu nemaz nav, personu apliecinošam dokumentam jābūt līdzi. Savukārt lidojot, dodoties ārpus Šengenas zonas vai ceļojot uz vietu, kur nepieciešama pase, ar autovadītāja apliecību vai tālrunī redzamu fotogrāfiju nepietiks.
Kāpēc prezidentam šāda izņēmuma nav
Prezidentam var būt diplomātiskā vai dienesta pase, viņš var ceļot kopā ar delegāciju un tikt sagaidīts ar godasardzi. Tomēr viņš nav valsts dokumentu izdošanas avots. Prezidenta pilnvaras tiek iegūtas uz noteiktu laiku, savukārt dokumentu sistēma darbojas neatkarīgi no tā, kurš konkrētajā brīdī ieņem augstāko amatu.
Monarha gadījums ir citāds, jo tas saistīts ar Apvienotās Karalistes vēsturisko valsts uzbūvi. Karalis nav tikai publiska persona vai ceremoniju dalībnieks – viņa vārdā formāli darbojas daļa valsts iestāžu. Tāpēc izņēmums nav apbalvojums par statusu, ko varētu viegli atkārtot citā valstī.
Cilvēkam, kurš pēc darba steidzas uz lidostu un pie drošības kontroles saprot, ka dokumentu atstājis citas žaketes kabatas dziļumā, šāda tradīcija var šķist gandrīz absurda. Tomēr tieši šeit redzama atšķirība starp personisku privilēģiju un senu juridisku formulējumu. Karalim nav pases nevis tāpēc, ka viņam nebūtu nepieciešama identitāte vai noteikumi, bet tāpēc, ka pase Apvienotajā Karalistē runā viņa vārdā.
Neliels izņēmums, kas atgādina par lielu ceļošanas noteikumu
Parastam ceļotājam pie robežas svarīgākā nav interesanta karaliska detaļa, bet ļoti ikdienišķs ieradums. Pirms došanās ceļā ir vērts pārbaudīt ne tikai biļetes un viesnīcas rezervāciju, bet arī dokumenta derīguma termiņu, ceļojuma galamērķa prasības un to, vai pase atrodas rokas bagāžā, nevis reģistrētajā bagāžā.
Īpaši viegli kļūdīties, ceļojot ar bērniem vai plānojot īsu nedēļas nogales izbraucienu. Pieaugušie dažkārt atceras savus dokumentus, bet pēdējā brīdī sāk skaidrot, vai bērna karte ir derīga un vai izvēlētajā valstī nepieciešama tieši pase. Ceļojuma sākumā šāda kļūda maksā ne tikai naudu – tā sabojā garastāvokli visiem, kuri jau stāv pie izlidošanas vārtiem.
Lidostu darbinieki un robežsargi bieži redz to pašu vilšanos: cilvēks dusmojas ne tikai par aizmirsto dokumentu, bet arī par sajūtu, ka līdz atvaļinājumam bija palicis tikai viens solis. Tomēr noteikums šeit ir skaidrs. Gandrīz ikvienam pasaules cilvēkam pase vai cits derīgs dokuments ir ceļošanas atslēga, bet karalis bez pases – tikai rets vēstures izņēmums.
Varbūt tieši tāpēc šī privilēģija arī tik ļoti intriģē: tā atgādina, ka pat ļoti modernā pasaulē daži noteikumi joprojām ir uzrakstīti seno tradīciju valodā. Tomēr pie mūsu ceļojuma vārtiem spēkā ir daudz vienkāršāka patiesība – mums nav kroņa, tāpēc dokumentu labāk pārbaudīt vēl pirms mājas durvju aizslēgšanas.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?