Algai papildus var nopelnīt pat vairāk nekā 800 eiro: taču lielākā daļa cilvēku saskaras ar pavisam citu realitāti

Papildu ienākumi izklausās vilinoši. Vēl daži simti eiro pie algas, vairāk brīvības, mazāk stresa pirms rēķinu apmaksas, iespēja ātrāk sakrāt ceļojumam, remontam vai vienkārši mierīgāk doties uz veikalu. Taču realitāte bieži vien nav tik spoža, kā šķiet no pirmā acu uzmetiena. Vieniem papildu nodarbošanās kļūst par nopietnu otru ienākumu avotu, bet citi pēc dažām nedēļām saprot, ka nopelnījuši maz, noguruši daudz, bet vakari pazuduši tā, it kā to nekad nebūtu bijis.

Saskaņā ar „Swedbank“ aptaujas datiem daļa iedzīvotāju, kuri strādā papildus, mēnesī piepelnās vairāk nekā 800 eiro, tomēr tā nav masveida parādība. Šādus ienākumus norādīja saņemam tikai 4 procenti cilvēku, kuri piepelnās, bet daudz biežāks scenārijs ir krietni pieticīgāks – līdz 50 vai 100 eiro mēnesī.

Daudzi cer uz simtiem, bet saņem dažus desmitus

Papildu darbs bieži tiek sākts ļoti cilvēcīgas sajūtas dēļ: „kaut kas ir jādara, jo naudas nepietiek“. Vieni sāk pārdot vairs neizmantotas lietas, citi nedēļas nogalēs fotografē, konsultē, labo, pieskata bērnus, izgatavo rokdarbus vai pēc pamatdarba uzņemas nelielus pakalpojumu darbus. No malas tas šķiet vienkārši – ja tev ir kāda prasme, to taču var pārvērst naudā.

Taču aptaujas liecina, ka lielākā daļa cilvēku, kuri piepelnās, tam velta maz laika. Lielākā daļa papildus strādājošo tam nedēļā velta līdz 5 stundām, vēl daļa – 5–10 stundas. Protams, tik īsā laikā lielas summas nopelnīt ir grūti, ja vien cilvēkam nav ļoti pieprasītas prasmes vai viņš nesniedz dārgāku pakalpojumu.

Tāpēc arī papildu ienākumu apmēri bieži ir pieticīgi. Vieniem tie ir daži desmiti eiro par pārdotajām lietām, citiem – 50–100 eiro mēnesī. Tas var palīdzēt apmaksāt telefona rēķinu, piepildīt degvielas tvertni vai iegādāties pārtiku dažām dienām, taču tas vēl nav finansiāls izrāviens.

Kāpēc vieni piepelnās 800 eiro, bet citi knapi 50?

Lielākā atšķirība parasti slēpjas nevis vēlmju daudzumā, bet gan nodarbošanās veidā. Vecu grāmatu, bērna izaugtās drēbes vai neizmantotu sadzīves tehniku var pārdot ātri, taču šādi ienākumi parasti ir vienreizēji. Vienā mēnesī jūs saņemat 80 eiro, nākamajā – neko, jo mājās vienkārši vairs nav, ko pārdot.

Pavisam citādi izskatās papildu darbs, kas balstīts uz prasmēm. Fotogrāfēšana, dizains, tulkojumi, remonts, konsultācijas, programmēšana, sociālo tīklu administrēšana, skaistumkopšanas pakalpojumi vai privātstundas var dot krietni lielākas summas, jo cilvēks pārdod nevis lietu, bet savu kompetenci. Šāda nodarbošanās var atkārtoties katru nedēļu, tai var būt pastāvīgi klienti, un ilgtermiņā tā var kļūt pat par nopietnu individuālu nodarbošanos.

Tieši tāpēc 800 eiro mēnesī papildus parasti nav nejaušība. Tas parasti nozīmē, ka cilvēkam ir skaidra prasme, klientu loks, viņš velta tam vairāk laika un prot noteikt savam pakalpojumam cenu. Citiem vārdiem sakot, tas vairs nav „mazliet piepelnījos“, bet gandrīz otrs darbs.

Papildu naudaAttēls: Ilustratīvs attēls

Papildu ienākumi mainās: mazāk rokdarbu, vairāk lietu pārdošanas

Interesanti, ka papildu ienākumu gūšanas paradumi Lietuvā mainās. Agrāk vairāk cilvēku piepelnījās, pārdodot ar rokām darinātus izstrādājumus, izaudzētus dārzeņus vai sniedzot dažādus pakalpojumus mājās. Tagad arvien populārāks kļūst vienkāršāks veids – pārdot to, kas vairs nav nepieciešams.

Tas īpaši pamanāms jaunāku cilvēku vidū. Iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 35 gadiem aktīvāk pārdod vecas lietas, grāmatas, drēbes vai tehniku. No vienas puses, tas ir labi: mājās ir mazāk nevajadzīgu lietu, priekšmets iegūst otro dzīvi, bet cilvēks saņem dažus vai dažus desmitus eiro. No otras puses, tas nav pastāvīgs ienākumu avots.

Ja cilvēks vēlas nevis vienreizējus, bet regulārus papildu ienākumus, ar lietu pārdošanu vien nepietiks. Tad ir vērts sev pajautāt: ko es protu tā, lai kāds par to vēlētos maksāt? Varbūt jūs labi rakstāt tekstus, fotografējat, montējat video, zināt kādu valodu, varat pieskatīt mājdzīvniekus, labot nelielas lietas, palīdzēt ar datoru vai mācīt bērniem matemātiku.

Pirms otrā darba uzsākšanas vērts aprēķināt ne tikai naudu

Papildu ienākumi var šķist kā ātrs risinājums, taču tiem ir sava cena. Un šī cena ne vienmēr ir redzama eiro izteiksmē. Ja cilvēks pēc pamatdarba vēl dažas stundas strādā papildus, bet nedēļas nogalēs atpūšas tikai „ja paliks laiks“, ilgtermiņā var ciest veselība, attiecības un vienkāršs dzīvesprieks.

Tāpēc pirms papildu nodarbošanās uzsākšanas ir vērts pavisam vienkārši aprēķināt: cik reāli jūs nopelnīsiet stundā? Nevis mēnesī, bet stundā. Ieskaitiet laiku klientu meklēšanai, ziņām, ceļam, sagatavošanās darbiem, materiāliem, nodokļiem un nogurumam. Dažkārt izrādās, ka skaisti izskatīga summa kļūst nemaz ne tik iespaidīga, kad to izdala ar patērēto laiku.

Ja papildu ienākumi kļūst regulāri, ir vērts pārbaudīt arī nodokļu prasības – vai ir nepieciešams reģistrēt individuālo darbību, saņemt uzņēmējdarbības apliecību vai deklarēt ienākumus. Tā nav patīkamākā daļa, taču tā palīdz vēlāk izvairīties no problēmām.

Labākā papildu nodarbošanās ir tā, kas ne tikai atņem laiku

Papildu ienākumi var būt ļoti labs risinājums, ja tie balstās uz cilvēka esošajām prasmēm, neiznīcina atpūtu un tiem ir skaidra jēga. Piemēram, ja cilvēks vēlas pēc gada mainīt darbu, papildu nodarbošanās var kļūt par izmēģinājumu lauciņu. Ja tev ir hobijs, kas var nest ienākumus, tas var būt veids, kā nopelnīt bez sajūtas, ka dzīve ir pārvērtusies tikai par pienākumiem.

Taču, ja papildu darbs tiek izvēlēts tikai izmisuma dēļ un pārvēršas nepārtrauktā skriešanā, tas var ātri izsmelt. Dažkārt labāk nav ķerties pie jebkā, bet mierīgi padomāt, kura prasme varētu sniegt lielāku vērtību. Nevis 20 eiro par nejauši pārdotu lietu, bet stabilus ienākumus par to, ko patiešām protat.

800 eiro pie algas izklausās iespaidīgi, taču lielākajai daļai cilvēku tas nav sākumpunkts. Biežāk viss sākas ar 50 eiro, pirmo klientu, pirmo pārdoto lietu vai pirmo vakaru, kad seriāla vietā cilvēks izmēģina jaunu nodarbošanos. Un tikai tad kļūst skaidrs pats svarīgākais: papildu ienākumi var palīdzēt, taču tiem ir jākalpo cilvēkam, nevis jāpārvērš viņa dzīve nebeidzamā maiņā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!