Pirms renovācijas māja bija patīkami vēsa, bet pēc renovācijas sakarsa un kļuva pārāk karsta

„Agrāk vismaz vasarā mājās bija, kur atvilkt elpu, bet tagad – gluži kā zem jumta ierīkotā pirtī“, – šāda frāze pēc renovācijas izskan biežāk, nekā gribētos. Cilvēki nomainīja logus, nosiltināja sienas, sakārtoja fasādi un pamatoti cerēja uz mazākiem rēķiniem un lielāku komfortu. Taču, atnākot pirmajām siltākajām dienām, atklājas medaļas otra puse: telpās ir smacīgi, vakarā grūti aizmigt, bet rīta saule dažu stundu laikā sakarsē visu dzīvokli.

Šāda sajūta īpaši kaitina tāpēc, ka renovācija daudziem nebija neliels kosmētiskais remonts, bet gan ilga gaidīšana, putekļi, saskaņošana un ievērojams ieguldījums. Kad māja tiek atjaunota, gribas beidzot dzīvot labāk, nevis katru dienu risināt, kurā istabā slēpties no saules. Un tomēr pārāk silts mājoklis pēc renovācijas ne vienmēr nozīmē, ka viss ir izdarīts nepareizi – bieži vien mainās pati mājas uzvedība.

Veca māja parasti bija neblīva: ziemā siltums no tās vieglāk izkļuva, taču arī vasarā tas ātrāk aizplūda caur spraugām, veciem logiem un dažādām konstrukciju vietām. Pēc renovācijas ēka kļūst daudz blīvāka, tāpēc iekštelpās nonākušais siltums var tur uzkavēties ilgāk. Savukārt saule, sadzīves ierīces, ēdiena gatavošana un cilvēki mājās rada vairāk siltuma, nekā dažkārt šķiet.

Kad siltums vairs neizkļūst tik viegli

Siltinātas sienas un jumts vispirms ir paredzēti tam, lai aukstajā laikā māja mazāk zaudētu siltumu. Taču izolācija neatšķir, vai siltums telpā radies no radiatoriem vai no karstas pēcpusdienas saules. Ja tas ir iekļuvis telpās, blīvā mājoklī tam ir grūtāk aizplūst, īpaši tad, ja dienā logi ir aizvērti, bet vakarā ārā joprojām ir silts.

Lielāko ietekmi bieži rada logi, īpaši dienvidu un rietumu pusē. Caur lielām stiklojuma platībām saule ne tikai izgaismo istabu – tā sasilda grīdas, mēbeles un sienas. Vēlāk šīs virsmas siltumu atdod atpakaļ, tāpēc tikai atvērts logs ne vienmēr uz īsu brīdi rada atvieglojumu.

To papildina arī ikdiena. Ieslēgta cepeškrāsns, vakarā vārītas vakariņas, strādājošs dators, televizors, veļas mazgājamā mašīna vai trauku mazgājamā mašīna – katra ierīce izdala siltumu. Agrāk tas, iespējams, izklīda mājā, kas pastāvīgi „elpoja“, bet atjaunotā mājoklī šādas sīkās lietas kļūst labāk jūtamas.

Viena karsta pēcpusdiena, kas sabojā visu nakti

Situācija bieži izskatās šādi: no rīta, dodoties uz darbu, istabā vēl ir gluži pieņemami, tāpēc aizkari paliek pavērti. Pēcpusdienā saule pagriežas pret logiem, bet, pārnākot mājās, iekšpusē jau valda smags, nekustīgs gaiss. Gribas uzreiz plaši atvērt visus logus, bet ārā vēl ir karsts, tāpēc tiek ielaists nevis vēsums, bet vēl viena siltuma porcija.

Vakarā ģimene mēģina glābties ar ventilatoru, taču tas tikai kustina to pašu silto gaisu. Bērnu istabā ir grūti aizmigt, vecāki cilvēki ātrāk nogurst, bet tie, kas strādā no mājām, dienas laikā jūt, ka pat vienkāršs uzdevums prasa vairāk pacietības. Beigās rodas aizkaitināts jautājums: kam bija vajadzīga renovācija, ja mājās tagad ir sliktāk?

Problēma bieži vien nav viena papildu temperatūras grāda daļa termometrā. Visvairāk nogurdina sajūta, ka siltums pārņem māju tad, kad tas vismazāk vajadzīgs, un vairs neļauj pienācīgi atpūsties. Īpaši skumji ir tad, kad ārā jau ir vakars, bet mājas sienas joprojām neatlaidīgi saglabā visas dienas sauli.

Pirms renovācijas māja bija patīkami vēsa, bet pēc renovācijas sakarsa un kļuva pārāk karstaAttēls: Pexels / Srattha Nualsate

Ne katrā istabā ir vienādi karsti

Karstumu pēc renovācijas atšķirīgi izjūt arī dažādi iedzīvotāji. Cilvēks, kurš visu dienu strādā birojā, diskomfortu visspēcīgāk izjūt, vakarā atgriežoties sakarsušā guļamistabā. Vecākiem ir svarīgi, lai nepārkarstu bērnu istabas, jo bērniem ir grūtāk aizmigt, bet aizvērts logs trokšņa vai drošības dēļ dažkārt šķiet vienīgā izeja.

Senioriem pārāk silta telpa var būt ne tikai nepatīkama, bet arī nogurdinoša. Viņi dienas laikā biežāk pavada laiku mājās, kad saule ir visspēcīgākā, un ne vienmēr var viegli nolaist ārējās žalūzijas vai pārnest ventilatoru no vienas istabas uz otru. Mazu dzīvokļu iedzīvotājiem ir vēl grūtāk: ja visa mājokļa logi vērsti uz saulaino pusi, vienkārši nav vēsākas istabas, uz kuru varētu pāriet.

Tomēr arī mājas administratori, projektētāji vai renovācijas veicēji ne vienmēr ar vienu risinājumu var atrisināt katra dzīvokļa situāciju. Ēkas atšķiras pēc orientācijas, stāva, logu izmēra, koku vai blakus esošo māju radītās ēnas. Tāpēc vienam iedzīvotājam pēc atjaunošanas mājoklis kļūst patīkami stabilas temperatūras, bet citam tā pati māja dienvidu pusē šķiet gluži kā uzkrājusi pārāk daudz vasaras.

Vēsums jācenšas saglabāt vēl pirms saule iespīd telpā

Visefektīvāk karstumu apturēt nevis tad, kad istaba jau ir sakarsusi, bet gan agrāk. Dienas laikā saulainajā pusē logus ieteicams aizsegt – vislabāk palīdz ārējās žalūzijas, markīzes vai citi risinājumi, kas aiztur starus, vēl pirms tie sasniedz stiklu. Arī iekšējie aizkari un rullo žalūzijas var atvieglot situāciju, lai gan siltums caur logu jau būs iekļuvis iekšpusē.

Vēdināt parasti ērtāk ir agri no rīta vai vēlu vakarā un naktī, kad āra gaiss atdziest. Tad, izveidojot drošu gaisa plūsmu starp vairākiem logiem dažādās mājokļa pusēs, sakarsušo gaisu var ātrāk nomainīt. Dienā logus plaši atvērt ir vērts tikai tad, ja ārā patiešām ir vēsāks nekā iekšpusē – citādi māja tiks vēdināta nevis ar vēsumu, bet ar karstumu.

Ja mājās ir ierīkota mehāniskā ventilācijas sistēma, ir svarīgi saprast tās uzdevumu un lietošanas režīmus, nevis cerēt, ka tā pati no sevis darbosies kā kondicionieris. Ja pārkaršana atkārtojas katru vasaru, vērts pārrunāt risinājumus ar speciālistiem, kas rūpējas par māju: iespējams, trūkst aizsardzības pret sauli, jāpielāgo ventilācijas iestatījumi vai jāmeklē risinājums konkrētām telpām, kas sakarst visvairāk. Galvenais ir neignorēt pastāvīgo tveici tikai tāpēc, ka „vasara taču ir tāda, kādai tai jābūt“.

Renovētai mājai nevajadzētu kļūt par vietu, kur ziemā tiek saglabāts siltums, bet vasarā no tā jāslēpjas. Labs mājoklis ir tāds, kurā visu gadu var justies mierīgi – ne tikai tad, kad aiz loga valda sals.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!