No Jaunā gada dīzeļdegviela var sadārdzināties par 10 centiem: autovadītājiem būs jārēķinās ar lielākiem degvielas izdevumiem

Sākot ar 2027. gadu, dīzeļdegviela lielākas CO2 komponentes dēļ varētu sadārdzināties par aptuveni 9,4 centiem litrā. Finanšu ministrija galīgo lēmumu vēl nav iesniegusi: gada pēdējā ceturksnī tā apspriedīs, par cik nākamgad palielināt degvielas akcīzes nodokļus, lai plānotais daudzgadu pieaugums iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai būtu jūtams pēc iespējas mazāk.

Izmaiņas skartu visus, kuri brauc ar dīzeļdegvielu, — no autovadītājiem, kuri ik dienu dodas uz darbu, līdz uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību. Praksē tas nozīmētu, ka katra dīzeļdegvielas uzpilde maksātu vairāk tikai CO2 komponentes izmaiņu dēļ, ja tiktu īstenoti paredzētie skaitļi. Benzīnam arī paredzēts pieaugums, taču tas būtu mazāks — aptuveni 2,9 centi litrā.

Kas paredzēts 2027. gadā

CO2 komponente degvielas akcīzes nodoklim tika pievienota 2023. gadā, pieņemot grozījumus Degvielas akcīzes nodokļa likumā. Tā jau tika sākta piemērot: 2025. gadā šī komponente benzīnu un dīzeļdegvielu sadārdzināja aptuveni par 5 centiem.

2026. gadā, ņemot vērā degvielas cenu pieaugumu, tika nolemts vienu gadu oglekļa dioksīda nodokli nepiemērot. Tomēr no 2027. gada paredzēts cits CO2 komponentes līmenis. Dīzeļdegvielai tā palielinātos no pašlaik piemērotajiem 53,6 eiro līdz 131 eiro par 1000 litriem. Benzīnam CO2 komponente sasniegtu 120 eiro par 1000 litriem.

Saskaņā ar šiem skaitļiem dīzeļdegvielas cena litrā tikai šī iemesla dēļ palielinātos par aptuveni 9,4 centiem. Tāpēc virsrakstā minētie 10 centi ir aptuvens lielums, nevis izziņota galīgā jaunā cena degvielas uzpildes stacijās. Galīgo cenu nosaka ne tikai akcīzes daļa, tāpēc autovadītājam jānošķir plānotā CO2 komponentes ietekme no kopējām cenu svārstībām.

Finanšu ministrija norāda, ka vēl tiks vērtēts, par cik nākamgad būtu jāpalielina degvielas akcīzes nodokļi. Tas nozīmē, ka pagaidām nav apstiprināts, kā tiks lemts par plānotās daudzgadu akcīzes politikas izaugsmi un vai tiks meklēti risinājumi, kas mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmējdarbību.

Ko darīt

• Plānojot 2027. gada izdevumus, ņemt vērā iespējamo dīzeļdegvielas cenas pieaugumu par aptuveni 9,4 centiem litrā. Tas ir aktuāli autovadītājiem, kuri regulāri uzpilda dīzeļdegvielu, un uzņēmumiem, kuru darbībā degviela veido pastāvīgus izdevumus.
• Neuzskatīt 10 centus par galīgi apstiprinātu lēmumu. Finanšu ministrija vēl apspriež gaidāmo akcīzes nodokļa palielināšanu, tāpēc precīzāki nosacījumi tiks paziņoti pēc lēmuma pieņemšanas.
• Sagaidīt apspriešanu gada pēdējā ceturksnī. Ministrija ir norādījusi, ka tieši tad tiks lemts, par cik nākamgad būtu jāpalielina degvielas akcīzes nodokļi.
• Sekot līdzi budžeta iesniegšanai līdz oktobra vidum. Algirdas Sysas norādīja, ka līdz šim termiņam valdībai jāiesniedz budžets, bet iespējamam priekšlikumam iesaldēt CO2 komponentes palielināšanu, ja tāds tiktu iesniegts, būtu jānāk no valdības.

No Jaunā gada dīzeļdegviela var sadārdzināties par 10 centiem: autovadītājiem būs jārēķinās ar lielākiem degvielas izdevumiemAttēls: Pixabay / planet_fox

Vai palielināšanu vēl var apturēt

Pagaidām Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Algirdas Sysas apgalvo, ka neapsver iespēju vēl uz vienu gadu iesaldēt CO2 komponentes palielināšanu. Viņaprāt, 2027. gada budžets ir saspringts, tāpēc papildu atvieglojumi šo spriedzi palielinātu.

Viņš arī runā par ierobežotām iespējām samazināt degvielas cenu ar budžeta lēmumiem. Pēc A. Syso teiktā, šāgada izdevumi ir par 800 miljoniem eiro lielāki, nekā iespējams atļauties. Tāpēc viņš nesola, ka dīzeļdegvielas vai citas degvielas cenas būs zemākas.

Ja lēmums tiktu īstenots tā, kā pašlaik paredzēts, cilvēki un uzņēmumi, kas brauc ar dīzeļdegvielu, par katru iegādāto litru maksātu vairāk. Pašlaik nevar apgalvot, ka CO2 komponentes palielināšana noteikti tiks vēlreiz iesaldēta vai ka parādīsies papildu palīdzības pasākumi, jo šādi lēmumi nav paziņoti.

Kāpēc diskusija notiek tagad

Degvielas cenu ietekmē ne tikai akcīzes nodokļi. A. Sysas uzsver ģeopolitisko situāciju Tuvajos Austrumos un naftas cenu svārstības. Viņaprāt, ja situācija šajā reģionā nenormalizētos, cenu situācija varētu pasliktināties, bet pēc tās normalizēšanās cenas varētu kristies.

Diskusiju pastiprina arī cenu atšķirība ar Poliju. 14. septembrī vidējā dīzeļdegvielas cena Polijā bija aptuveni 2 eiro, bet Lietuvā — 2,18 eiro. Benzīns Polijā vidēji maksāja 1,82 eiro, Lietuvā — 1,92 eiro. Tajā laikā Lietuvā dīzeļdegvielai tika piemērots 553,6 eiro akcīzes nodoklis par 1000 litriem, benzīnam — 562 eiro, bet Polijā attiecīgi 266 eiro un 351 eiro akcīzes nodoklis.

Ekonomists Algirdas Bartkus ierosina pārskatīt akcīzes politiku, ņemot vērā kaimiņvalstu situāciju. Viņaprāt, galīgajai degvielas cenai Lietuvā vajadzētu būt par vienu centu zemākai nekā Polijā, lai smagais transports degvielu uzpildītu Lietuvā. Viņš arī uzskata, ka vēl viens cenu pieauguma vilnis 2027. gada sākumā radītu negatīvu psiholoģisko ietekmi, lai gan līdz šim degvielas sadārdzināšanās, viņaprāt, nav radījusi lielu negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku.

Bijušais finanšu ministrs Gintarė Skaistė arī runā ne tikai par CO2 komponentes iesaldēšanu, bet par visas akcīzes politikas pārskatīšanu. Viņasprāt, situācija kopš lēmumu pieņemšanas par CO2 komponenti ir mainījusies, bet kaimiņvalstu lēmumi ietekmē Lietuvas tirgu.

Avots: LRT.lt

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!