Dažkārt ledusskapī paliek kefīra pudele, kuru vairs negribas dzert. Tas vēl nav sabojājies, taču garša kļuvusi skābāka, smarža spēcīgāka, bet derīguma termiņš jau tuvojas beigām. Pirmā vēlme – izliet to ārā, lai tikai nestāv. Taču pankūkām šāds kefīrs var būt pat labāks par pilnīgi svaigu. Tieši šis maigais skābums, savienojoties ar sodu, mīklā rada mazus gaisa burbulīšus, kuru dēļ pankūkas pannā paceļas, kļūst mīkstas, kuplas un iekšpusē it kā „elpojošas“.

Svarīgākais ir nesajaukt divas lietas: skābāks kefīrs der, sabojājies – ne. Ja kefīram ir nepatīkama, asa smarža, tas ir rūgts, mainījis krāsu, ar pelējumu vai dīvainiem kunkuļiem, to izmantot nevajag. Bet, ja tas vienkārši pastāvējis, kļuvis skābāks un vēl ir normāls, pankūkām tas ir gandrīz ideāls pamats.

Kāpēc pankūkas ar šādu kefīru uzpūšas vairāk?

Viss noslēpums ir kefīra skābes un sodas reakcijā. Kad siltā, skābā kefīrā nonāk soda, mīklā sāk veidoties oglekļa dioksīda burbulīši. Tie paceļ mīklu, tāpēc pankūkas iznāk nevis plakanas un smagas, bet augstas, mīkstas un gaisīgas. Taču te ļoti svarīga ir temperatūra. Ja kefīru liesiet tieši no ledusskapja, reakcija būs diezgan kūtra, un mīkla var palikt smaga. Vislabāk kefīru nedaudz sasildīt – nevis uzvārīt vai pārkarsēt, bet tikai padarīt patīkami siltu, aptuveni līdz 35–40 grādiem.

Vēl viena kļūda – mīklu maisīt pārāk ilgi. Šādām pankūkām nav nepieciešama ideāli viendabīga masa. Gluži pretēji – ja mīklu pārmaisīs, tā zaudēs daļu gaisa, kļūs elastīga un cepoties celsies sliktāk. Pietiek miltus iemaisīt tik daudz, lai nepaliktu sausu joslu. Mīklai jābūt biezai, lēni jāslīd no karotes, nevis jātek kā plāno pankūku mīklai.

Nepieciešams

• 250 ml kefīra;
• 1 ola;
• 1–1,5 ēdamkarotes cukura;
• šķipsniņa sāls;
• aptuveni 220–250 g kviešu miltu;
• 0,5 tējkarotes sodas;
• eļļa cepšanai;
• nedaudz sviesta apsmērēšanai, ja vēlaties maigāku garšu.

Kā pagatavot mīklu, lai tā tiešām paceltos

Kefīru ieleju nelielā katliņā vai bļodā un uzmanīgi sasildu. Tam jābūt siltam, bet ne karstam – ja tas sāk tvaikot vai sarecēt, tad ir jau par daudz. Citā bļodā saputoju olu ar cukuru un sāli. Cukuru nevajag likt daudz, jo pārāk salda mīkla pannā ātrāk kļūst tumša, bet vidus var nepaspēt kārtīgi izcepties.

Olu masā ieleju silto kefīru, samaisu, pēc tam pievienoju izsijātus miltus ar sodu. Miltu daudzumu vislabāk regulēt pēc mīklas biezuma: tai jābūt smagai, gaisīgai un jāsaglabā forma. Ja ar karoti uzliekat mīklu pannā, pankūka nedrīkst uzreiz izplūst uz sāniem. Kad mīkla gatava, atstāju to uz 10–15 minūtēm mierīgi pastāvēt. Pēc tam to vairs nemaisu – vienkārši ņemu no malas un lieku pannā.

Cepšanas triks: sākumā ar vāku, pēc tam bez tā

Pannu sakarsēju uz vidējas uguns un ieleju nedaudz eļļas. Ugunij nevajadzētu būt ne pārāk mazai, ne pārāk lielai. Ja panna būs pārāk auksta, pankūkas uzsūks taukus un kļūs smagas. Ja tā būs pārāk karsta – ārpuse pārāk ātri apbrūnēs, bet vidus paliks mitrs.

Mīklu lieku ar karoti, atstājot starp pankūkām vietu, jo tās vēl pacelsies. Pirmo pusi cepu ar uzliktu vāku – tā siltums labāk nonāk līdz vidum, un pankūkas skaistāk uzpūšas. Kad virspusē parādās burbulīši, malas nostiprinās un apakša kļūst zeltaina, pankūkas apgriežu. Otro pusi cepu jau bez vāka, lai iztvaikotu liekais mitrums un izveidotos skaista garoziņa.

Izceptās pankūkas uz īsu brīdi nolieku uz papīra dvieļa, lai nepaliktu liekā eļļa. Bet, ja vēlaties vēl maigāku, gandrīz kā no ceptuves nākušu garšu, karstās pankūkas var viegli pieskarties ar sviesta gabaliņu. Tas ātri izkūst uz garoziņas un piešķir to mājīgo aromātu, kura dēļ pankūkas no šķīvja pazūd ātrāk, nekā paspējat uzvārīt tēju.

Maza detaļa, kas visu sabojā

Lielākā kļūda ir domāt, ka, jo vairāk sodas, jo pankūkas būs gaisīgākas. Tā tas nedarbojas. Pārāk daudz sodas atstās nepatīkamu pēcgaršu, bet mīkla var kļūt it kā „ziepjaina“. Pietiek ar pusi tējkarotes, īpaši, ja kefīrs ir skābāks. Labāk ļaut mīklai mierīgi pastāvēt un to neaiztikt, nekā mēģināt pacelt pankūkas ar lielāku sodas daudzumu.

Šādas pankūkas vislabāk garšo, kamēr vēl ir siltas – ar krējumu, ievārījumu, medu vai vienkārši tāpat. Tām ir kraukšķīgāka maliņa, mīksts vidus un patīkams skābenuma fons, kura dēļ garša nav garlaicīga.

Tāpēc nākamreiz, kad ledusskapī atradīsiet kefīru, kuru vairs nevēlaties liet glāzē, nesteidzieties to izmest. Ja tas vēl ir lietojams, pannā var notikt neliela virtuves maģija – no vienkārša pārpalikuma rodas pankūkas, kas izskatās tā, it kā mīkla būtu īpaši gatavota visu rītu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!