Granulas, gāze, ogles vai siltumsūknis: kāds ir lētākais veids, kā apsildīt māju?

Kad rudenī vakari kļūst vēsāki, daudziem lietuviešiem jautājums par apkuri atkal kļūst ļoti konkrēts. Ne teorētisks, ne „kādreiz“, bet tāds, kas ātri parādās rēķinos, kurināmā noliktavā, granulu maisos vai elektroenerģijas patēriņa ailē.

Daži joprojām uzticas malkai vai oglēm, citi izvēlas granulas, vēl citiem ir gāzes katls, bet arvien vairāk cilvēku apsver siltumsūkni. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka lētākajam variantam vajadzētu būt tam, kura kurināmais šodien maksā vismazāk. Tomēr realitātē viss ir sarežģītāk: svarīga ir ne tikai kurināmā cena, bet arī mājas stāvoklis, apkures sistēma, ērtības un tas, cik daudz enerģijas vienkārši aizplūst caur sienām, logiem un jumtu.

Polijā veikts salīdzinājums parādīja diezgan skaidru virzienu: daži joprojām populāri apkures veidi var būt ievērojami dārgāki, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena.

Granulas ne vienmēr ir lēta izvēle

Koksnes granulas Lietuvā ilgu laiku tika uzskatītas par ērtu kompromisu. Tas ir tīrāks un ērtāks risinājums nekā malka, nav nepārtraukti jākurina, katli var darboties automātiski, bet pats kurināmais šķiet kārtīgs un moderns.

Tomēr pētījuma rezultāti atgādina par nepatīkamu detaļu: ērtības maksā.

Polijas organizācijas veiktajā aprēķinā 150 kvadrātmetru lielas mājas apkure ar granulām gadā izmaksātu aptuveni 12 852 zlotus. Pārrēķinot eiro, tie būtu aptuveni 3 tūkstoši eiro gadā. Ģimenei tā nav maza summa, īpaši, ja māja nav jauna un siltums no tās aizplūst ātrāk, nekā gribētos.

Šis secinājums ir aktuāls arī lietuviešiem. Granulas var būt ērtas, taču tās ne vienmēr nozīmē lētāko apkuri. Ja granulu katls ir vecāks, māja slikti nosiltināta, bet granulas tiek pirktas sezonas karstumā, rēķins var nepatīkami pārsteigt.

Tieši te slēpjas galvenā kļūda: daudzi vērtē tikai kurināmā tonnas vai maisa cenu, bet ne visas sezonas izmaksas.

Gāze ir lētāka par granulām, bet ne vienmēr rada mieru

Apkure ar gāzi bieži tiek novērtēta ērtību dēļ. Nav jānes kurināmais, jātīra pelni un jādomā par uzglabāšanu. Iestatīji parametrus — un māja sasilst.

Poļu aprēķinā apkure ar gāzi gadā izmaksāja aptuveni 8 676 zlotus jeb aptuveni 2 tūkstošus eiro. Tas ir ievērojami mazāk nekā granulām, tomēr joprojām nav lēti.

Lietuvā gāzes jautājumam ir vēl viena nianse: ne visām mājām ir pieejams gāzes tīkls. Tur, kur gāze jau ir pievadīta, tas var būt ērts risinājums. Taču, ja nepieciešams jauns pieslēgums, sistēmas ierīkošana vai katla nomaiņa, ar kurināmā cenas salīdzināšanu vien vairs nepietiek.

Turklāt daudziem cilvēkiem gāze rada psiholoģisku nenoteiktību. Cena var mainīties, atkarība no piegādēm saglabājas, bet ilgtermiņa perspektīvā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta efektīvākām un mazāk piesārņojošām sistēmām.

Tāpēc gāze var būt ērta, bet tā ne vienmēr ir risinājums, kas uz ilgu laiku nodrošina viszemākās izmaksas.

Labāk nekā malka un gāzeAttēls: Ilustratīvs attēls

Ogles šķiet lētas tikai tik ilgi, kamēr neaprēķina visu

Ogles dažās mājās joprojām tiek izmantotas, īpaši tur, kur svarīgākais arguments ir kurināmā cena un iespēja apsildīties patstāvīgi. Tomēr šai izvēlei ir arvien vairāk trūkumu.

Pirmkārt — ērtības. Ogles ir jāuzglabā, jākurina, jātīra un jākopj katls. Otrkārt — piesārņojums. Lietuvas pilsētās un mazpilsētās cietā kurināmā dūmi ziemā joprojām ir ļoti reāla problēma. Treškārt — nākotnes perspektīva. Vecu, piesārņojošu katlu izmantošana arvien vairāk tiek ierobežota, tos aizstājot ar tīrākām sistēmām.

Tāpēc ogles var šķist pievilcīgas, tikai skatoties uz vienu rindu — kurināmā cenu. Bet, ja tiek ņemts vērā laiks, darbs, piesārņojums, katla apkope un iespējamie ierobežojumi nākotnē, aina kļūst daudz mazāk pievilcīga.

Lietuviešiem tas ir īpaši svarīgi mazākās pilsētās un piepilsētās, kur vienā ielā var atrasties vairākas mājas ar atšķirīgiem apkures veidiem, bet atšķirība ziemā ir jūtama vienkārši gaisā.

Siltumsūknis pētījumā kļuva par skaidru uzvarētāju

Lielāko atšķirību salīdzinājumā parādīja siltumsūkņi. Atkarībā no veida un sistēmas gada apkures izmaksas tika lēstas aptuveni no 4 700 līdz 7 189 zlotiem. Tie būtu aptuveni 1,1–1,7 tūkstoši eiro gadā.

Viszemākā cena tika saistīta ar ģeotermālo siltumsūkni, kas darbojas kopā ar grīdas apkuri. Tas ir loģiski: šāda sistēma darbojas visefektīvāk, kad tai nav nepieciešama ļoti augsta temperatūra. Grīdas apkure tam ir īpaši piemērota, jo telpas tiek apsildītas vienmērīgi un ar zemāku temperatūru.

Arī Lietuvā siltumsūkņi kļūst par arvien biežāku izvēli. Īpaši jaunās vai labi renovētās mājās. Tomēr šeit ir svarīgs nosacījums: siltumsūknis vislabāk parāda savas priekšrocības tad, kad pati māja ir gatava šādai sistēmai.

Ja māja ir caura, radiatori veci, bet siltums pazūd caur nenosiltinātu jumtu, pat moderns siltumsūknis brīnumu neizdarīs. Tas vienkārši darbosies smagāk, patērēs vairāk elektroenerģijas un zaudēs daļu savu priekšrocību.

Lētākā apkure sākas nevis katlu telpā

Lielākā kļūda ir domāt, ka apkures cena ir atkarīga tikai no kurināmā veida. Patiesībā pirmajam jautājumam vajadzētu būt nevis „ar ko sildīt?“, bet gan „cik daudz siltuma mana māja zaudē?“

Tas pats siltumsūknis vienā mājā var būt ļoti ekonomisks, bet citā — vilšanās. Tas pats granulu katls vienai ģimenei var šķist pieņemams, bet citai — pārāk dārgs. Gāze vienā vietā var būt ērts risinājums, bet citā — pārāk liela atkarība no cenu svārstībām.

Lietuvas realitātē ļoti daudz ko nosaka mājas vecums. Veca nenosiltināta māja, jauna A++ klases māja un daļēji renovēts individuālais mājoklis ir trīs pilnīgi atšķirīgi stāsti. Tāpēc viena universāla atbilde šeit nedarbojas.

Tomēr kopējā tendence kļūst skaidra: jo efektīvāka ir māja, jo vairāk atmaksājas modernākas sistēmas. Un jo vairāk siltuma tiek zaudēts, jo dārgāks kļūst jebkurš kurināmais.

SiltumsūknisAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko izvēlēties?

Ja māja ir jauna vai labi nosiltināta, siltumsūknis parasti šķiet viena no spēcīgākajām izvēlēm. Īpaši, ja ir grīdas apkure vai zemas temperatūras radiatori.

Ja māja ir vecāka, bet tajā jau ir labs granulu katls, nav obligāti jāsteidzas visu mainīt. Tomēr, gatavojoties apkures sezonai, ir vērts ļoti rūpīgi aprēķināt visas sezonas izmaksas, nevis tikai vienas tonnas granulu cenu.

Ja māja ir pieslēgta gāzei, tas joprojām var būt ērts un salīdzinoši konkurētspējīgs variants, bet ilgtermiņa perspektīvā vajadzētu novērtēt cenu svārstības un iespējamos sistēmas atjauninājumus.

Ogles un citi piesārņojošāki risinājumi šķiet arvien mazāk pievilcīgi — ne tikai vides aizsardzības, bet arī ērtību un nākotnes nenoteiktības dēļ.

Svarīgākais secinājums ir vienkāršs: lētākā apkure nav tā, kuras kurināmais šodien maksā vismazāk. Lētākā apkure ir tā, kas konkrētajā mājā ļauj patērēt vismazāk enerģijas, nezaudējot komfortu.

Tāpēc pirms katla, granulu, gāzes vai siltumsūkņa izvēles ir vērts sākt ar vienkāršu jautājumu: vai jūs apsildāt māju vai pagalmu aiz tās sienām?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!