Skaitlis, kas pārsteidz pat pētniekus: kā 12 triljonu tonnu ledus zudums maina pasaules okeānus

Pēdējo 47 gadu laikā lielākās Zemes ledus segas Grenlandē un Antarktīdā ir zaudējušas vairāk nekā 12 triljonus tonnu ledus. Satelītu novērojumi liecina, ka šis ledus zudums kopš 1979. gada pasaules jūras līmeni ir paaugstinājis par aptuveni 31,4 milimetriem.

Starptautiska pētnieku komanda apkopoja datus no desmitiem satelītu misiju, lai izveidotu līdz šim vienu no precīzākajiem un ilgākajiem pārskatiem par polārajos reģionos notiekošajiem procesiem. Šie novērojumi palīdz izprast, kā siltāks okeāna ūdens ietekmē ledāju stabilitāti un kā tādēļ mainās piekrastes visā pasaulē. Datu analīze liecina, ka pēdējās desmitgadēs ledāju kušanas un sabrukšanas ātrums ir ievērojami palielinājies.

Pētījuma pamatā ir 58 zinātnieku darbs no dažādām pētniecības iestādēm visā pasaulē. Lai iegūtu uzticamu priekšstatu, tika apvienotas 42 atsevišķas mērījumu kopas, izmantojot informāciju no 27 satelītu misijām.

Dati par Grenlandes ledus segu ir pieejami kopš 1972. gada, savukārt Antarktīdas novērojumu no satelītiem vēsture sniedzas līdz 1979. gadam. Tik ilgs laikposms ļauj saskatīt ne tikai atsevišķas svārstības, bet arī ilgtermiņa tendences.

Satelītu novērojumi parādīja, kur pazūd ledus

Zinātnieki savos aprēķinos atsevišķi izdalīja to ledus masas daļu, kas tieši ietekmē jūras līmeņa celšanos. Aprēķinos netika iekļauti procesi, kas saistīti ar ledus šelfu retināšanos vai sauszemes ledāju atkāpšanos zem jūras līmeņa, ja tas tieši nepalielina ūdens daudzumu okeānā.

Tas nozīmē, ka iegūtie skaitļi precīzi atspoguļo to ūdens daudzumu, kas faktiski papildināja pasaules okeānus.

Rūpīgāk aplūkojot datus, redzams, ka lielākā daļa ledus zuduma nav saistīta tikai ar parasto virsmas kušanu. Aptuveni 84 procenti no visa ledus zuduma rodas ledāju dinamikas nelīdzsvarotības dēļ.

Tas nozīmē, ka ledāji pārvietojas ātrāk un lielākā apjomā ieplūst okeānā vietās, kur to pamatne saskaras ar ūdeni. Tikai atlikušie 16 procenti ledus zuduma ir saistīti ar atmosfērā notiekošajiem procesiem, piemēram, virsmas kušanu saules ietekmē vai snigšanas daudzuma izmaiņām.

Kāpēc siltāki okeāni tik bīstami ietekmē ledājus?

Galvenais ledāju kustības paātrināšanās faktors ir okeānu temperatūras paaugstināšanās. Cilvēku radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes aiztur siltumu atmosfērā, un lielāko daļu šī papildu siltuma absorbē pasaules okeāni.

Sasilstošās ūdenstilpes maina straumju dinamiku. Siltākas ūdens plūsmas sasniedz polāros reģionus un ietekmē ledājus no apakšas un malām. Tas ir īpaši bīstami, jo ledājs no augšas var izskatīties stabils, bet vienlaikus tikt vājināts vietās, kur cilvēka acs to neredz.

Grenlandē šis process izraisa par atlantifikāciju dēvētu parādību. Siltāki Atlantijas okeāna ūdeņi virzās tālāk uz ziemeļiem nekā iepriekšējos novērojumu periodos un sasniedz otro lielāko Zemes ledus segu.

Līdzīgi procesi notiek arī Antarktīdā, kas ir pasaulē lielākā ledus sega. Tur spēcīgāki vēji un siltāks ūdens pastiprina cirkulārās straumes ap kontinentu. Šīs straumes piegādā siltumu ledājiem no apakšas un gar malām, veicinot to ātrāku slīdēšanu okeāna virzienā.

Īslaicīgas pauzes nenozīmē, ka problēma ir apstājusies

Satelītu dati liecina, ka ledus kušanas temps kopš 1990. gada ir ievērojami palielinājies. Lai gan procesa intensitāte katru gadu var svārstīties, kopējā tendence joprojām ir skaidra.

Piemēram, 2020.–2023. gadā Antarktīdas pussalā veiktie mērījumi varēja radīt iespaidu, ka situācija ir stabilizējusies. Tomēr pētnieki uzsver, ka šādas pauzes atspoguļo tikai īslaicīgas laikapstākļu izmaiņas.

Šajā konkrētajā periodā Austrumantarktīdā izkrita rekordliels sniega un nokrišņu daudzums, kas uz laiku kompensēja ledus kušanu citviet. Pēc 2023. gada veiktie mērījumi liecina, ka straujāka ledus kušanas un kustības tendence ir atsākusies.

Šāda analīze palīdz nošķirt īslaicīgas dabas svārstības no ilgtermiņa klimata procesiem. Viens gads var šķist mierīgāks, taču datus, kas aptver vairākas desmitgades, parāda patieso virzienu.

Kāpēc šie skaitļi ir svarīgi nākotnei?

Svarīgākais šī pētījuma posms ir iespēja apvienot desmitgažu novērojumus vienā konsekventā datu kopā. Šāda metode nodrošina lielāku mērījumu precizitāti un samazina kļūdu iespējamību, kas var rasties, izmantojot atsevišķas, īsākas satelītu misijas.

Praktiski šie dati tiks izmantoti, veidojot precīzākus nākotnes modeļus. Glaciologi un piekrastes plānotāji visā pasaulē izmanto šādus aprēķinus, lai varētu labāk prognozēt jūras līmeņa celšanās ātrumu un mērogu nākamajās desmitgadēs.

Tas ir svarīgi ne tikai tālajiem polārajiem reģioniem. Jūras līmeņa celšanās ilgtermiņā ietekmē piekrastes pilsētas, ostas, zemienes, infrastruktūru un apdzīvotās vietas. Pat daži centimetri pasaules mērogā var palielināt plūdu risku, īpaši vētru laikā.

Starptautiskā zinātniskā sadarbība, kas apvieno dažādu valstu kosmosa aģentūru un pētniecības centru resursus, kļūst par vienu no svarīgākajiem līdzekļiem globālo vides procesu novērošanai. Satelītu sniegtā informācija ļauj balstīties nevis uz minējumiem, bet gan uz ilgtermiņa mērījumiem.

12 triljonu tonnu ledus zudums izklausās gandrīz neaptverams. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka šis skaitlis nav tikai statistika. Tas ir ūdens, kas jau nonācis pasaules okeānos, un signāls, ka polārie reģioni mainās ātrāk, nekā daudzi cilvēki spēj iedomāties.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!