Migla no rītiem aizsedz ceļu: autovadītāji aizmirst pārbaudīt šo redzamību uzlabojošo iestatījumu
No rīta ceļš izskatās it kā pazīstams, bet kaut kas tajā nav kārtībā: lukturu gaisma atduras pret pelēku sienu, ceļmalas stabiņi parādās tikai pēdējā brīdī, bet priekšā braucošais automobilis pēkšņi izrādās krietni tuvāk, nekā šķita. Šādā rītā autovadītājs instinktīvi samazina ātrumu, ieslēdz logu tīrītājus, varbūt pat miglas lukturus. Tomēr viens vienkāršs iestatījums bieži paliek tāds, kāds tas bija vasarā vai pēc pēdējās vizītes servisā.
Runa ir par priekšējo lukturu gaismas augstuma regulēšanu. Mazs ritenītis pie stūres daudzos automobiļos šķiet gandrīz nenozīmīgs, līdz bagāžniekā parādās smagāki priekšmeti, uz aizmugurējā sēdekļa apsēžas pasažieri un rīta migla sāk atstarot gaismu tieši autovadītājam acīs.
Miglai cauri labāk palīdz redzēt nevis pēc iespējas spēcīgāka gaisma, bet pareizi vērsta gaisma. Tāpēc ir vērts saprast, kad lukturus nolaist zemāk, kāpēc miglas lukturi nav brīnumaina poga un kā dažas sekundes pie stūres var mainīt visu agrā rīta braucienu.
Pārāk augstu vērsti lukturi miglā darbojas pret autovadītāju
Miglu veido sīki ūdens pilieni, kas izkliedē automobiļa lukturu gaismu. Kad stars ir vērsts pārāk augstu, vairāk gaismas atstarojas no miglas tieši atpakaļ autovadītāja acīs. Rodas bālgans gaismas aizkars, un tas, kas patiesībā ir jāpamana – ceļa mala, bedre, gājējs vai lēnāk braucošs automobilis –, kļūst mazāk skaidrs.
Tāpēc miglainā rītā tālās gaismas parasti nepalīdz, lai gan vēlme tās ieslēgt ir ļoti cilvēcīga. Šķiet loģiski: ja es neredzu, vajag vairāk gaismas. Taču miglā šāds risinājums bieži darbojas kā lukturītis, kas vērsts pret ļoti tuvu sejai turētu baltu sienu.
Tuvās gaismas, kas vērstas pareizā augstumā, izgaismo ceļa segumu un tuvāko telpu automobiļa priekšā, bet mazāk apžilbina pašu autovadītāju. Ja automobilis ir piekrauts, tā aizmugure nosēžas, priekšgals nedaudz paceļas un lukturu stars pavēršas uz augšu. Tad gaismas augstuma regulētājs nav sīkums – tas ļauj staru novirzīt atpakaļ tur, kur tas visvairāk vajadzīgs.
Ritenītis pie stūres nav paredzēts tikai braucienam ar pilnu bagāžnieku
Automobiļos ar manuālu lukturu augstuma regulēšanu parasti var izvēlēties vairākas pozīcijas. Parasti zemākā jeb sākuma pozīcija paredzēta automobilim, kurā sēž tikai autovadītājs vai kurš ir gandrīz bez kravas. Jo lielāks svars aizmugurē, jo vairāk var būt nepieciešams nolaist lukturus, taču precīzā pozīcija ir atkarīga no konkrētā automobiļa instrukcijas un tā apzīmējumiem.
Te slēpjas bieža ikdienas kļūda: nedēļas nogalē ģimene brauca uz dārzu, bagāžniekā bija kastes, ūdens pakas vai bērnu mantas, lukturi tika nolaisti, bet pirmdienas rītā automobilī paliek tikai autovadītājs. Ja iestatījums netiek atgriezts sākotnējā pozīcijā, ceļš priekšā tiek izgaismots pārāk īsā attālumā. Citādi notiek tad, ja regulētājs tiek atstāts sākuma pozīcijā, lai gan automobilis ir piekrauts – stars paceļas un miglā tikai pastiprina balto gaismas mākoni.
Jaunākiem automobiļiem nereti ir automātiska lukturu līmeņa regulēšana, tāpēc autovadītājam ritenītis papildus nav jāgriež. Tomēr automātika neatbrīvo no pienākuma pārbaudīt, vai darbojas pašas tuvās gaismas, vai lukturu pārsegi ir tīri un vai instrumentu panelī nedeg ar apgaismojumu saistīts brīdinājums. Migla ātri parāda to, ko gaišā vakarā var pat nepamanīt.

Dažādiem autovadītājiem migla rada atšķirīgas rūpes
Cilvēkam, kurš agri no rīta brauc uz darbu, bieži ir maz laika: vienā rokā kafijas tasīte, galvā – pirmā tikšanās, bet aiz loga vēl ir tumšs. Šādā brīdī gribas vienkārši doties ceļā, tāpēc pārbaude, kā spīd lukturi, šķiet kā papildu ceremonija. Tomēr tieši steigā attālums līdz priekšā braucošajam automobilim vai krustojumam tiek novērtēts vissliktāk.
Ģimenes ar bērniem biežāk saskaras ar mainīgu automobiļa svaru. Vienu dienu aizmugurē sēž bērni un viņu mugursomas, nākamajā – vēl arī bērnu ratiņi, sporta somas vai nedēļas pirkumi. Senioram vai cilvēkam, kurš vada automobili retāk, grūtības var radīt ne tikai migla, bet arī vājāka redze un neskaidri vadības slēdži, kuru nozīmi neviens mierīgi nav izskaidrojis.
Arī citi satiksmes dalībnieki ir atkarīgi no šī mazā lēmuma. Pārāk augstu vērsti lukturi var apžilbināt pretimbraucošā automobiļa vadītāju, bet pārāk zemu atstāti – nepietiekami izgaismot ceļu paša automobiļa īpašniekam. Miglā visi brauc lēnāk nevis tāpēc, ka pēkšņi iemīļojuši mieru, bet tāpēc, ka katrs redz mazāk un viņam ir mazāk laika reaģēt.
Miglas lukturi palīdz tikai tad, ja tos izmanto saprātīgi
Priekšējie miglas lukturi var palīdzēt redzēt ceļa malu, jo to gaisma tiek izstarota zemāk un plašāk. Tomēr tie neaizstāj pareizi noregulētas tuvās gaismas un noteikti nerada papildu desmitiem metru redzamības tur, kur tās fiziski nav. Ja migla ir bieza, svarīgākais drošības līdzeklis joprojām ir mazāks ātrums un lielāks attālums.
Aizmugurējais miglas lukturis paredzēts tam, lai automobili laikus pamanītu no aizmugures braucošie. Tas ir ļoti spilgts, tāpēc to vērts izmantot ārkārtīgi sliktas redzamības apstākļos, bet ne atstāt ieslēgtu tikai vieglas rīta dūmakas dēļ. Kad redzamība uzlabojas, spilgtā sarkanā gaisma var kaitināt un apžilbināt citus autovadītājus – īpaši lēni kustīgā plūsmā.
Pirms izbraukšanas pietiek ar īsu rutīnu: notīrīt ne tikai vējstiklu, bet arī lukturus, pārliecināties, ka deg tuvās gaismas, novērtēt automobiļa noslodzi un vajadzības gadījumā noregulēt lukturu augstumu. Ja neesat pārliecināts, kura regulētāja pozīcija ir piemērota jūsu modelim, atbildi sniegs automobiļa lietošanas instrukcija vai serviss. Tā nav apkaunojoša detaļa, kas jāzina tikai auto entuziastiem, – tā ir vienkārša autovadīšanas higiēna.
Migla neatstāj daudz vietas minējumiem. Tā atgādina, ka drošu braukšanu nosaka ne tikai tas, vai automobilis brauc, bet arī tas, vai autovadītājs patiešām redz, kur brauc. Dažkārt tam nav vajadzīgas ne jaunas lampas, ne dārgs remonts – pietiek laikus atcerēties mazo ritenīti, ko nepamanām līdz brīdim, kad ceļš acu priekšā pazūd.
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


